Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Konference par aktuāliem civilprocesa jautājumiem

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Konferences datums: 2009. gada 11. novembris. Konferences norises vieta: tiesu namā, Abrenes ielā 3, Rīgā, konferenču zālē. Konferences valoda: latviešu. Moderē: Iveta Krēvica, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei locekle; Anita Zikmane, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore un pastāvīgās darba grupas ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Notikums

Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Jānis Lazdiņš, gan tiesību praktiķi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, viņa vietnieks Pāvels Gruziņš, zvērināts advokāts Aivars Niedre, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs un citi. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

Ilze Kramiņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Ilze Kramiņa

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

žurnāls / Redaktora sleja

Piesmietais tiesiskums

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Vai tiešām ne tikai ekonomikā, bet arī tiesiskuma izpratnē atgriežamies mežonīgajos deviņdesmitajos? Pagājušajā nedēļā Saeima pirmo reizi neiecēla amatā Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms tam šāda situācija bija piedzīvota tikai Augstākās padomes laikā. Šī situācija lika izteikties daudziem. Tomēr gandrīz visus izteikumus vieno kopīga pazīme – neizpratne. Vienam tā noteikti ir patiesa, citam – samākslota. Vienam tā ir par Saeimas balsojuma ...

žurnāls / Īsziņas

Saglabās reģionālās nodaļas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pateicoties pašvaldību atbalstam, kas nosaka krietni zemāku maksu telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem vai arī ļauj reģionālās nodaļas izvietot pašvaldību telpās vispār bez maksas, Uzņēmumu reģistrs arī turpmāk uzņēmējiem sniegs pakalpojumus reģionos – Bauskā, Saldū, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jēkabpilī un Rēzeknē. Vienlaikus Tieslietu ministrija informē, ka no šā gada 3. novembra Uzņēmumu reģistra Rēzeknes reģionālās ...

žurnāls / Informācija

Jauns Latvijas valsts karoga likums

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Novēršot trūkumus un nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. oktobrī, pirms trešā lasījuma atbalstīja jauno Latvijas valsts karoga likumu, kas atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokola normām nosaka valsts karoga lietošanas principus. Saeimas Preses dienests informē, ka jaunais likums regulēs karoga izvietošanu pie ēkām un telpās, uz valsts amatpersonu dienesta automašīnām, ...

žurnāls / Īsziņas

Notāru amata konkurss

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Aizvadītajā nedēļā, 20. oktobrī, oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums, ka eksāmens uz vakantajām zvērinātu notāru amata vietām Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā (Saldū un Liepājā – pa vienai amata vietai katrā pilsētā) un Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā (Krāslavā viena, bet Rēzeknē – divas vakances) notiks 2010. gada 21. janvārī. Tādēļ visi interesenti savus iesniegumus, kurā izteikta ...

žurnāls / Informācija

Samazinātas kompensācijas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Ministru kabinets 22. oktobrī akceptēja grozījumus likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", kas paredz samazināt valsts kompensācijas maksimālo apmēru. Likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja ...

žurnāls / Informācija

Aicina tiesībsargu noteikt prioritātes

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 20. oktobrī, pēc tikšanās ar tiesībsargu Romānu Apsīti viņu aicinājusi noteikt prioritātes un galvenos darbības mērķus, lai nodrošinātu biroja darbu pat samazināta budžeta apstākļos. "Komisija jau iepriekš ir skaidri paudusi savu nostāju, ka Tiesībsarga biroja likvidācija nav pieļaujama. Tomēr birojam ir jābūt gatavam strādāt arī pie samazināta finansējuma un jādefinē, kuras ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par valdes locekļa atsaukšanu no amata un prejudiciālu jautājumu uzdošanu EKT

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem: pirmkārt, vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē; otrkārt, vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 EEK 10. pantam un Eiropas Kopienu tiesas atziņām? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Par komercķīlas tiesību izlietošanu Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nedod tiesības nodrošinātajam kreditoram pārdot komercķīlas devēja mantu bez tiesas atļaujas. Uzņēmumu reģistrā iesniegts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu attiecībā uz komercķīlas devēju ir uzskatāms arī par tiesisku šķērsli, kas liedz valsts notāram izskatīt komercķīlas ņēmēja paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes tiesa aicina uz starptautisku konferenci

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Programma 9.00–9.30 Reģistrācija 9.30–9.40 Konferences atklāšana 9.40–10.00 Aija Branta, Satversmes tiesas tiesnese, “Pamattiesību aizskārums Satversmes tiesas praksē” 10.00–10.20 Arne Maučičs (Arne Mavcic), prof., Venēcijas komisijas ziņotājs, “Pieteikuma un konstitucionālās sūdzības iesniedzējs konstitucionālajā tiesā” 10.20–10.40 Velga Slaidiņa, ...

Kristaps Mikoss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmērīgi līgumsodi

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Šogad pieņemtie Civillikuma (CL) grozījumi1 apstiprina tiesu praksē jau atrasto formulu: tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt. Taču problēmas sagādā tas, ka, noskaidrojot, kas ir "taisnīgi" un "saprātīgi", līdzšinējā tiesu prakse vairāk atbilst likumdošanas, nevis tiesību tālākveidošanas procesam. Šajā rakstā uzsvars likts uz tiem tiesību prakses gadījumiem, kad jāsaskaras ar progresīvi pieaugošiem līgumsodiem, t. i., kad nevis pati likme, bet gan tās piemērošanas rezultāts tiesai ir izsaucis šaubas par līgumsoda apmēra pieļaujamību. ...

Jānis Bite

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura neskaidrībām. Šajā rakstā autors centīsies identificēt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību regulējumu Komerclikumā, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

žurnāls / Notikums

Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Saeima neapstiprināja Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā, līdz ar to viņam jāturpina darbs līdzšinējā – Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā. Par M. Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret – 43, bet atturējās 14 deputāti. Šis bija viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi pretēji tiesnešu pašpārvaldes institūciju ieteikumam. M. Vīganta virzību un Augstāko tiesu ...

Klinta Ločmele

žurnāls / Diskusija

Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Juristam ar zināšanām un labu reputāciju vienmēr būs darbs, uzsver visi "Jurista Vārda" uzrunātie akadēmiskās un profesionālās tiesību zinātņu vides pārstāvji. Nav šaubu, ka par abu priekšnoteikumu veiksmīgu realizāciju lielākoties jāgādā pašam censonim, tomēr par sniegtajām zināšanām līdzatbildīgas ir augstākās izglītības iestādes un to piedāvātās studiju programmas. Kas raksturo augstāko juridisko izglītību Latvijā šobrīd? ...

Gunārs Aigars

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunārs Aigars

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

žurnāls / Redaktora sleja

Ļeņins un preses brīvība