Jurista Vārda satura arhīvs

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vaina kā obligāts kriminālatbildības nosacījums

2. Decembris 2008 /NR. 45 (540)

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Satversmē noteiktajam vaina tiek atzīta par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību konstitucionālajiem principiem. Tāda nostādne likumdevējam uzliek par pienākumu Krimināllikuma attiecīgajās normās skaidri un saprotami reglamentēt vainas jautājumus. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesnešu biedrībai jauna vadība

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Latvijas Tiesnešu biedrības atskaišu un vēlēšanu pilnsapulcē, kas notika 21. novembrī, pārskatu par biedrības darbu aizvadītajā laika posmā sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdzšinējais Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs. Tiesneši par biedrības prezidenti ievēlēja Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, bet par viceprezidentiem – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un Cēsu rajona tiesas tiesnesi Daci Blūmu. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieredzes apmaiņā viesojas ECT

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Inetas Ziemeles uzaicinājuma grupa Augstākās tiesas tiesnešu un tiesnešu palīgu novembra sākumā apmeklēja ECT un guva vērtīgu informāciju par aktuāliem ECT nolēmumiem, problēmām lietās pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī iepazinās ar atsevišķiem pamattiesību piemērošanas jautājumiem, informēja Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Augstākās tiesas grupas sastāvā ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta tiesnešu algu iesaldēšanu

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāt nemainīgas. Saskaņā ar grozījumiem tiesnešu algas 2009. gadā tiks aprēķinātas, izmantojot šī gada mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas aprēķinās, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu un piemērojot tai koeficientu ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina par AT tiesnesi

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

13. novembrī Saeima par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Arni Dunduru. Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā strādās jaunais tiesnesis, noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs. A. Dundurs dzimis 1969. gadā Ventspilī. 1995. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, pašlaik studē maģistrantūrā. Tiesu sistēmā A. Dundurs strādā kopš 1995. gada. Bijis administratīvais tiesnesis un tiesnesis ...

žurnāls / Īsziņas

Notāru padomes vēlēšanu rezultāti

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kas notika 7. novembrī, ievēlēja jaunu Zvērinātu notāru padomi un Revīzijas komisiju. Atkārtoti par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Ilze Pilsētniece, bet par priekšsēdētājas vietnieci – Sandra Jakušenoka. Zvērinātu notāru padomes sastāvā ievēlēti: no Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas – Aigars Kaupe, Inga Muciņa, Eduards Virko, no Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijas – Gija Zablovska, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzziņa un tiesiskā paļāvība

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Uzziņa ir veids, kā privātpersona var uzzināt kompetentās iestādes viedokli par tiesību normu piemērošanu konkrētā situācijā, pirms ir sākta publiski tiesisko attiecību dibināšana (administratīvā akta izdošana). Caur tiesībām uz uzziņu persona īsteno savas konstitucionālās tiesības zināt savas tiesības, kas ir vērstas uz tiesiskās noteiktības un tiesiskās skaidrības nodrošināšanu. Šo tiesību īstenošanas rezultātā persona var plānot savu rīcību, nebaidoties, vai pati ir pareizi sapratusi tiesību normas. Uzziņa tās adresātam nav saistoša. Tā ir personas pašas izvēle, vai tā rīkojas atbilstoši uzziņā teiktajam. Savukārt iestāde, kas uzziņu sniegusi, nav tik brīva savā rīcībā. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru uzziņa sniegta, parasti nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja iestāde vēlāk konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza. Tādējādi uzziņai likumdevējs ir piešķīris īpašu statusu tiesiskās paļāvības kontekstā, un taisnīguma princips prasa, lai iestāde attaisnotu privātpersonas paļāvību, ko radījusi uzziņa. Minētais princips gan nav absolūts – ir iespējami gadījumi, kad kļūdaina uzziņa nepasargā indivīdu no tam adresēta administratīvā akta izdošanas, kurš ir nelabvēlīgāks par sniegto uzziņu. Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību. Vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, vai attiecīgā personas paļāvība konkrētajā gadījumā ir aizsardzības vērta. Gadījumos, kad iestāde ar kļūdainiem izteikumiem radījusi privātpersonai tiesisko paļāvību uz kādu konkrētu rezultātu, tai administratīvā akta izdošanas procesā jāsaskaras ar divu tiesību principu – tiesiskuma principa un tiesiskās paļāvības principa – sadursmi. Proti, no vienas puses, privātpersonai ir tiesiskā paļāvība, ka iestāde rīkosies atbilstoši iepriekš paustajiem izteikumiem. No otras puses, iestādes darbībām jāatbilst tiesību normām, tās rīcībai jābūt tiesiskai. Tas, kuram principam ir dodama priekšroka, jāizlemj katrā konkrētajā gadījumā. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu ēka jāceļ stipra un varena

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Šā gada 7. novembrī, ievadot valsts svētku svinības, notika Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgais pasākums, kura laikā pirmo reizi tika piešķirtas arī Tieslietu sistēmas goda zīmes, kuras šogad izveidojusi Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā Valsts prezidents Valdis Zatlers ne vien raudzījās tieslietu sistēmas pagātnē, bet īpaši uzsvēra arī nākotnes uzdevumus: “Viens no ...

Dimitrijs Trofimovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uzmanību: notiek videonovērošana

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

“Uzmanību! Notiek videonovērošana!” – šāda veida brīdinājumu ikdienā sastopam arvien biežāk, un tas varētu atklāt attiecīgo datu pārziņu izpratni par personas datu aizsardzību un tās nozīmes palielināšanos. Taču vienlaikus var rasties jautājums, vai, pieņemot lēmumu par videonovērošanu, pamatā ir ekonomiska tehnoloģiju izmantošana un vai katrā individuālajā gadījumā tiek izvērtēta plānotās videonovērošanas efektivitāte, proporcionalitāte un samērīgums? Nereti jāsaskaras ar jautājumu par to, vai videonovērošana var reāli apdraudēt kādas tiesiskās intereses un vai tā nav saistāma tikai ar attiecīgo tehnoloģiju izmantošanas tehniskajām iespējām. ...

Ārija Meikališa

žurnāls / Notikums

Kurp ved Kriminālprocesa likums

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

2008. gada 14. novembrī Latvijas Universitātē notika zinātniski praktiskā konference “Kurp ved Kriminālprocesa likums?”, kas veltīta Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadu jubilejai. Konferenci rīkoja LU Juridiskā fakultāte ar Latvijas Tiesnešu mācību centra, Juridiskās palīdzības administrācijas un LU Juridiskās fakultātes studentu pašpārvaldes atbalstu. ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns pētījums par būvniecības normatīvo regulējumu

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Šoruden sabiedriskās politikas centrs "Providus" ir publicējis jaunu pētījumu, kura rezultāti apkopoti grāmatā "Izaicinājums būvēt likumīgi. Būvniecības procesa rokasgrāmata". Pētījuma autori ir Agnese Lešinska, Aiga Grišāne un Sandijs Statkus, bet pētījuma recenzente ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte Vīduša. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma līguma cenas grozīšana pēc iepirkuma līguma noslēgšanas

25. Novembris 2008 /NR. 44 (549)

Aktuāls jautājums saistībā ar līgumiem, kas noslēgti iepirkuma procedūrā, ir iepirkuma līguma cenas grozīšanas pieļaujamība. Īpaši būtisks šis jautājums ir Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā, kad gada inflācija, piemēram, šā gada septembrī sasniedza 14,9%. Novērojams tarifu kāpums gāzei, elektrībai, sabiedriskajam transportam, siltumenerģijai. Savukārt tarifu kāpums ietekmē inflāciju gan tieši, gan netieši – sadārdzinot ražošanas izmaksas un spiežot uzņēmējus paaugstināt gatavās produkcijas vai sniegto pakalpojumu cenas. Rezultātā iepirkuma līgumu cenas, kas noslēgtas pirms šādām izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā, bieži vairs neatbilst ekonomiskajai realitātei. Tādējādi noslēgtie līgumi uzņēmējiem vairs nav ekonomiski izdevīgi, un uzņēmēji ir spiesti šādus līgumus uzteikt, ja to pieļauj noslēgto līgumu noteikumi, vai atteikties no līgumu turpmākas izpildes. Šāds risinājums būtībā nav ne uzņēmēja, ne pasūtītāja interesēs. Lai nodrošinātu turpmāku iepirkuma līguma izpildi, rodas jautājums par iespējamību grozīt noslēgtā iepirkuma līguma cenu. ...

žurnāls / Diskusija

Darbs vērtējams ar atzīmi "vāji"

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Jautājums par komisijas lietderību jāapskata kontekstā ar jautājumu par komisijas ziņojuma secinājumiem, jo tie vēsta par to, ar ko komisija faktiski ir nodarbojusies savas darbības laikā. Ziņojumā teikts: "Formālais komisijas dibināšanas iemesls bija atklātībā parādījies izdevums "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā ir publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem". Tālāk ziņojumā norādīts: "Uzsākot ...

žurnāls / Informācija

Kā neapstāties pie sasniegtā

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Ar plašu konferenci 24. oktobrī sabiedriskās politikas centrs "Providus" prezentēja savu jaunāko veikumu – Valta Kalniņa, Ivetas Kažokas un Gata Litvina sagatavoto pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā?". Pētījuma prezentācija vienkopus pulcēja tiesnešus, tiesu politikas veidotājus, kā arī daudzus interesentus par tiesu sistēmas attīstību Latvijā. Daudzi runātāji, tostarp ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jubilejas noskaņās vērtē tiesu sistēmu

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Latvijas Universitātes Valststiesību katedra 5. novembrī rīkoja pasākumu “Latvijas Republikai 90: tiesiskums un tiesu attīstība otrās neatkarības posmā”. Atklājot priekšlasījumus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka esot nepieciešams ilgtermiņa redzējums uz tieslietu sistēmas attīstību. Lai arī līdz šim esot paveikts jau gana daudz, tomēr daudzi izaicinājumi sistēmas pilnveidošanā vēl gaida savus risinājumus. ...

žurnāls / Notikums

"Gada notāra" tituls un nominācijas sadalītas

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Līdz ar atjaunotā notariāta 15 gadu jubilejas svinībām oktobra nogalē notika arī “Gada notāra” balvas pasniegšana un vēl citu nomināciju uzvarētāju un titulu ieguvēju apbalvošana. “Gada notārs” un vēl citu četru nomināciju ieguvēji iepriekš tika vērtēti, izmantojot tā dēvēto 360 grādu metodi. Tas nozīmē, ka iedomāti katrs notārs it kā atrodas centrā un uz viņu paskatās un izvērtē no visām pusēm. Tādējādi rezultāti veidojās, summējoties notāra klientu, biroja darbinieku, citu kolēģu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) vērtējumam, kā arī katra notāra pašvērtējumam. Attiecīgi titulu “Gada notārs” iegūst tas profesijas pārstāvis, kurš kopvērtējumā saņēmis visaugstāko novērtējumu. Savukārt, lai saņemtu kādu no citām četrām nominācijām, izteiktajos apgalvojumos, kas atbilst attiecīgās nominācijas būtībai, bija jāsaņem vērtējums “pilnīgi piekrītu”, kā arī vērtējuma kopsummā jāiegūst vismaz noteiktais punktu skaits. Sannija Matule ...

žurnāls / Diskusija

Ja pietiks godaprāta, mēs šo sistēmu padarīsim labāku

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītā gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar iespējamām pretlikumībām un neētisko rīcību tieslietu sistēmā, kad toreiz šis jautājums kļuva aktuāls pēc izdevuma “Tiesāšanās kā ķēķis” publicēšanas. Šobrīd ir aizritējis jau vairāk nekā gads, kopš komisija veic savu darbu, tādēļ “Jurista Vārds” aicināja uz sarunu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju JURI DOBELI, lai viņš komentētu līdz šim paveikto. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieaug apžēlošanas lūgumu skaits

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Pēdējā laikā strauji pieaudzis Valsts prezidentam iesniegto apžēlošanas lūgumu skaits, dienā vidēji tiek saņemti aptuveni 20 šādi lūgumi, 5. novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina. Kopš Valsts prezidenta amatu ieņem Valdis Zatlers, saņemti 878 lūgumi par apžēlošanu, par 363 no tiem ir sagatavotas apžēlošanas lietas, ...

žurnāls / Īsziņas

Reorganizēs Reliģisko lietu pārvaldi

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Lai īstenotu Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes reorganizāciju, Ministru kabinets 4. novembrī akceptēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā un Likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Pakalne. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā būs noteikts jauns Reliģisko lietu pārvaldības institucionālais modelis, proti, paredzēta Reliģisko ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina amatā AT administrācijas vadītāju

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 3. novembra rīkojumu par Augstākās tiesas administrācijas vadītāju apstiprināta Sandra Lapiņa, līdzšinējā administrācijas vadītāja vietniece un vadītāja pienākumu izpildītāja. S. Lapiņa Augstākajā tiesā strādā kopš 2005. gada. Bijusi kancelejas vadītāja vietniece, no 2006. gada – administrācijas vadītāja vietniece. Kopš šī gada jūnija S. Lapiņa bija administrācijas vadītāja pienākumu izpildītāja. S. ...

žurnāls / Īsziņas

Konstitucionālajām tiesībām veltīta konference

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītajā nedēļā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris apmeklēja Parīzi, kur viņš piedalījās konferencē par godu Francijas Konstitucionālās padomes 50 gadu jubilejai, informēja Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska. Francijas Konstitucionālā padome ir dibināta 1958. gadā atbilstoši tajā pašā gadā pieņemtajai Francijas konstitūcijai. Padomes kompetencē ir lietas par normatīvo aktu atbilstību konstitūcijai un vēlēšanu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu izveidoja 2007. gada 6. septembrī. Formālais komisijas dibināšanas iemesls bija atklātībā parādījies izdevums "Tiesāšanās kā ķēķis", kurā ir publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem. Sarunu gaitā apspriesti iespējamie tiesu procesi un iespējamie gala rezultāti. ...

Valts Kalniņš, Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Pat ja gribēja kā labāk, sanāca ..

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. 2007. gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. 2008. gada 2. oktobrī Saeima uzklausīja komisijas ziņojumu un nolēma pagarināt komisijas darbības laiku. Tomēr ...

žurnāls / Diskusija

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "tiesību jaunrade"

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Pēc Lato Lapsas grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" izdošanas un līdz ar aizdomām par iespējamu korupciju tiesu sistēmā ar Saeimas lēmumu pagājušā gada septembrī tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Pasniegtas tieslietu sistēmas Goda zīmes

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Sagaidot Latvijas Republikas un arī tieslietu sistēmas deviņdesmito gadadienu, 7. novembrī Tieslietu ministrijas rīkotajā svinīgajā pasākumā tika pasniegtas tieslietu sistēmas I, II un III pakāpes Goda zīmes labākajiem darbiniekiem. Uzskatot, ka tieslietu sistēmas lielākā bagātība ir tās kvalificētie speciālisti, eksperti un darbinieki, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa ir izveidojusi īpašu tieslietu sistēmas apbalvojumu. Tā veidošanā tika piesaistīts mākslinieks Laimonis Šēnbergs. Goda zīme, tās atribūtika un apbalvojuma piešķiršanas nolikums ir apstiprināts Valsts heraldikas komisijā. ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad tad, ja ne tagad

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Latvijas Republikas jubilejas sakarā plašsaziņas līdzekļos notiek diskusija par iespējamo amnestijas izsludināšanu. Jāatzīmē, ka diskusijā līdz šim nav pietiekami iesaistījušies juristi, un sekas šādai pasivitātei ir atsevišķi publiski paustie dīvainie viedokļi vai pat to absurdums. Amnestijas apzīmējums cēlies no grieķu vārda amnēstia, un tas oriģinālvalodā apzīmē "aizmiršanu, piedošanu". Tas ir valsts augstākās varas akts, ar ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Franšīzes līgumu veidi starptautiskajā praksē

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Rakstā autore sniedz ieskatu franšīzes līgumu veidos starptautiskajā praksē un analizē šo līgumu kopīgos un atšķirīgos juridiskos un praktiskos aspektus. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Informācija

Starptautiskās līgumtiesības dažādos aspektos

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Oktobra pēdējās divās dienās Rīgā notika Valsts kancelejas organizētā konference "Par starptautisko publisko līgumu tiesībām: teorija un prakse". Pasākums pulcēja gan juristus no Baltijas valstīm, gan arī pasaules līmeņa akadēmiķus, starptautisko organizāciju pārstāvjus un praktizējošus juristus no pazīstamiem birojiem. Profesoru Antonija Osta (Anthony Aust), Malgosijas Ficmoricas (Malgosia Fitzmaurice) un Katrīnas Brolmanas (Catherine ...

Sannija Matule, Ilze Pilsētniece

žurnāls / Intervija

Notariāts kā vienas pieturas aģentūra

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Aizvadītais mēnesis Latvijas notariātam bijis zīmīgs ar diviem notikumiem – oktobra nogalē ar svinīgu pasākumu atzīmēta atjaunotā notariāta 15 gadu dzimšanas diena, bet pirms dažām dienām, 7. novembrī, notikušas vēlēšanas, kurās kopsapulce pārvēlējusi Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Par tās priekšsēdētāju atkārtoti kļuvusi Ilze Pilsētniece, kura atzīst: man ir enerģija un vēl daudz ideju, ko turpmāk īstenot. ...

žurnāls / Īsziņas

Kriminālprocesa likumam veltīta konference

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Zinātniski-praktiska konference "Kurp ved Kriminālprocesa likums?", veltīta Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadu jubilejai Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2008.gada 14.novembrī. Konferenci atbalsta Latvijas Tiesnešu mācību centrs, Juridiskās palīdzības administrācija un LU Juridiskās fakultātes studentu pašpārvalde. ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par publisko līgumu tiesībām

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Aizvadītajā nedēļā, 30.oktobrī un 31.oktobrī, Valsts kancelejas rīkoja konferenci "Par starptautisko publisko līgumu tiesībām: teorija un prakse", kurā ar referātiem uzstājās atzīti ārvalstu zinātnieki un praktizējoši juristi, informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds. Konferencē atklāšanas uzrunu teica tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, savukārt Ministru prezidents Ivars Godmanis saistībā ar konferenci atzīmēja, ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākajā tiesā jauna senatore

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Ar 29. oktobri Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatores amatā iecelta Civillietu tiesu palātas tiesnese Anda Vītola, informēja tiesas komunikāciju nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus A. Vītola pilda kopš 1999. gada. Pirms tam viņa bijusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnese un valsts arbitre. A. Vītola ...

žurnāls / Īsziņas

Nodod Tieslietu ministrijas padotībā

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

28. oktobrī Ministru kabinets nolēma, ka valsts aģentūra "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" būs Tieslietu ministrijas padotībā, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Pakalne. Pašlaik Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Lai īstenotu padotības maiņu, valdība pieņēma grozījumus Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Tulkošanas un ...

žurnāls / Īsziņas

Nevirzīs likumprojektu par amnestiju

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

27. oktobrī, tiekoties ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka nevirzīs padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga izstrādāto likumprojektu par amnestiju, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Izstrādātais likumprojekts paredz, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, kā arī personām, kuras jebkurā laika posmā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ...

žurnāls / Īsziņas

Apžēlo piecas notiesātas personas

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Valsts prezidents Valdis Zatlers, izskatot 26 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, apžēlojis piecas notiesātās personas, 27. oktobrī informēja Valsts prezidenta preses dienests. Daļēji no pamatsoda izciešanas atbrīvots 1978.gadā dzimušais Aivars Rozenovskis, 1981.gadā dzimušais Vitālijs Kumpiņš, 1982.gadā dzimušais Jānis Čerņevskis un 1985.gadā dzimušais Juris Ābele, kuri notiesāti par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Pilnīgi no pamatsoda ...

žurnāls / Tiesību prakse

Cietušās personas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

No Krimināllikuma 260. panta dispozīcijas izriet divi noziedzīgā nodarījuma objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635. pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi. ...

Kaspars Bahmanis

žurnāls / Diskusija

Valsts kompensācija cietušajiem

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Tiesiskais pamatojums 2004. gada 29. aprīlī Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu 2004/80/EK "Par kompensāciju noziegumos cietušajiem"1 (turpmāk – Direktīva), tādējādi nosakot tiesisko pamatu kompensācijas saņemšanai noziegumos cietušajiem Eiropas Savienības līmenī. Minētās Direktīvas mērķis ir noteikt valsts kompensāciju cietušajiem mehānisma izveidi un darbības vadlīnijas katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Līdz ar to ...

Marina Dombrovska

žurnāls / Diskusija

Cietušā pārstāvība un personas aizstāvība kriminālprocesā

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Rakstā analizētas atsevišķas problēmas, kas var rasties advokātiem, pārstāvot cietušos (sniedzot cietušajiem juridisko palīdzību) un aizstāvot personas kriminālprocesā ar cietušajiem. Nosacīti šīs problēmas var iedalīt šādās grupās: (a) cietušā tiesību nodrošināšanas modeļi, pamats un pilnvaru apjoms; (b) cietušā statusa iegūšana un cietušā identifikācija; (c) cietušā nemateriālo un materiālo interešu nodrošināšana. ...

žurnāls / Diskusija

Psiholoģiskie faktori procesuālajās darbībās ar cietušo izmeklēšanas laikā

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Cietušais izmeklēšanā bieži ir viens no galvenajiem un būtiskākajiem informācijas avotiem notikuma patiesās norises apzināšanā – cietušais bieži ir pirmais informators, nereti arī vienīgais tiešais aculiecinieks. Tas pilnībā attiecas uz gadījumiem, kad šai personai nodarīts morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas, t. i., izdarīts noziegums tieši pret personu. Tie ir visi noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgo, un to izmeklēšana tiek veikta neatkarīgi no cietušā gribas, uzskatot, ka šāda procesuālā kārtība ir valsts interesēs. Tā ir vardarbība ģimenē ar tīšu dažāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanu, smagu vai vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšana neuzmanības dēļ, draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, seksuāla rakstura vardarbība, kā arī sveša noslēpuma izpaušana tā, ka iestājies fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Tomēr arī mantiska zaudējuma gadījumā bieži vien darbojas tie paši likumi un psiholoģiskās un sociālās sakarības. ...

Aivars Bergmanis

žurnāls / Diskusija

Cietušā tiesību realizācija kriminālprocesā un kriminālvajāšanas problēmas

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Rakstā tiks analizētas kriminālprocesuālās problēmas saistībā ar cietušā institūtu kriminālprocesā un tiks ieskicēti problēmu tiesiskā risinājuma varianti un pamatojums. Cietušo problemātika tiks aplūkota no cilvēku tirdzniecības lietu skata punkta, jo jau ilgstošu laiku specializējos šādu kategoriju lietu izmeklēšanā, bet ar līdzīgām problēmām nākas saskarties arī citās lietās. ...

Guntars Stūris

žurnāls / Diskusija

Procesa virzītāja pienākums respektēt un nodrošināt cietušās personas intereses

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Vēlos sniegt savu redzējumu par tēmas būtību, tas ir, attieksmi pret personību, kura ir cietusi un līdz ar to iesaistīta kriminālprocesā. Attieksme pret cilvēku ir pamats tiesneša darbā, tā palīdz atbildēt uz jautājumiem, kas rodas praktiskajā darbībā gan gatavojot krimināllietu iztiesāšanai, gan strādājot zālē, iztiesājot publiskās apsūdzības lietas. Neslēpšu, ka noteiktos jautājumos tiesas uzskats atšķiras no tā, ko par cietušo lomu ...

Tamāra Miķelsone

žurnāls / Diskusija

Cietušā tiesības kriminālprocesā

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Taisnīguma atjaunošana sabiedrībā nav iedomājama bez cietušo tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanas. Kriminālprocesa likuma būtība ir vērsta uz to, lai tiktu nodrošināta likumība un tiesiskā kārtība valstī, aizsargātas sabiedrības un tās indivīdu intereses. Ar cietušo mēs saprotam sabiedrības indivīdu, kura intereses ir aizskartas ar noziedzīgu nodarījumu. Tuvāk pētot Kriminālprocesa likumu, var secināt, ka praktiski jebkurš pants tieši ...

žurnāls / Diskusija

Noziedzīgos nodarījumos cietušo kriminoloģiskās problēmas

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

Cietušo problēmas, to skaitā krimināltiesiskā (kriminālprocesuālā, kriminoloģiskā) kontekstā, nav pietiekami analizētas. Līdz ar to kopumā var atzīt, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie kopumā apzināti netiek (nav zināms kopējais noziedzīgos nodarījumos cietušo skaits); ne vienmēr uz iesniegumu pamata tiek ierosināti kriminālprocesi un pilnībā aizstāvētas cietušo intereses; ierosinātajos procesos netiek pieņemts lēmums par atzīšanu par cietušajiem; kriminālprocesos pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pilnībā nodrošinātu cietušo tiesiskās intereses (kompensētu radītos zaudējumus). Preventīvās darbības noziedzīgu nodarījumu upuru samazināšanā, nodarījumu nepieļaušana vistiešākajā veidā var ietekmēt kriminālprocesuālās darbības, samazinot ierosināto procesu skaitu un ļaujot ekonomēt tiesību aizsardzības iestāžu resursus, novirzot tos citās jomās. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Diskusija

Cietušais un tā tiesības kriminālprocesā

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

[Redakcijas piebilde. Turpinot pagājušajā gadā iedibināto tematisko numuru veidošanu, šoreiz “Jurista Vārds” piedāvā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusiju par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums, kurš stājās spēkā pirms trim gadiem, mainīja praksē nostiprināto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas kārtību, līdz ar to tika mainīta arī izpratne par kriminālprocesā iesaistītajām personām. Tematiskā numura un diskusijas pamatā ir Tieslietu ministrijas septembra beigās rīkotais seminārs “Cietušo tiesību realizācija kriminālprocesa ietvaros”, kurā referenti analizēja problēmas, kas saistītas ar noziedzīgo nodarījumu upuriem kriminālprocesā, cietušā statusa izpratni, cietušā tiesībām un pienākumiem, procesa virzītāja pienākumiem respektēt un nodrošināt cietušās personas intereses, cietušo tiesisko aizsardzību un noziedzīgos nodarījumos radīto zaudējumu kompensēšanu. Ceram, ka šis numurs rosinās citus autorus turpināt diskusiju vēl plašākā skatījumā. Tuvākajā laikā plānojam publicēt Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu “Privātās apsūdzības process: likums un prakse Latvijā”, kurā aplūkota privātās apsūdzības tiesiskā reglamentācija, nepilnības un radītās problēmsituācijas, kā arī sniegts ieskats privātās apsūdzības procesa praksē.] ...

žurnāls / Īsziņas

Iecerēts jauninājums darba līgumos

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Ceturtdien, 23. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslietu ministrijas speciālistu izstrādātais Darba likuma grozījumu projekts, kas paredz minēto likumu papildināt ar normu, ka darba līgumā papildus darbinieka arodam, amatam un specialitātei atbilstoši Profesiju klasifikatoram vai vispārīgā nolīgtā darba raksturojumam būs jānorāda arī nepieciešamais valsts valodas zināšanu prasmes līmenis un pakāpe. Grozījumu autori skaidro, ...

žurnāls / Īsziņas

Izdots Senāta nolēmumu krājums

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Izdots kārtējais, kopskaitā jau ceturtais kopš administratīvo tiesu izveidošanas, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu krājums. Vairāk nekā tūkstoš lappušu biezajā krājumā ir atlasīts un 11 nodaļās sistematizēts 81 svarīgākais Administratīvo lietu departamenta 2007. gada nolēmums, kas sniedz ieskatu aizvadītā gada Senāta tiesu prakses tendencēs – jaunākajās atziņās un pastāvošo atziņu attīstībā. 2007. gads ...

žurnāls / Īsziņas

Pārstāve Eiropas Kopienu tiesā

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Ministru kabinets 21. oktobrī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā (EKT) apstiprināja Kristīni Drēviņu. K. Drēviņa no šā gada oktobra ir Tieslietu ministrijas EKT departamenta direktore. Viņai ir maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās, darba pieredze valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās, kā arī zinātniskajā darbā. K. Drēviņa pēdējos četrus gadus ir strādājusi Eiropas Centrālās bankas Juridiskajā dienestā ...

žurnāls / Īsziņas

Alternatīvas strīdu risināšanai

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Aizvien pieaugošais tiesu noslogojums ir problēma ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES). Tādēļ, lai atslogotu tiesu darbu, ES dalībvalstīs tiek veicināti dažādi iespējamie strīdu risināšanas veidi ārpus tiesas zāles. Tāds bija arī vadmotīvs šā gada ES dalībvalstu augstāko tiesu priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru konferencei "Alternatīvās strīdu risināšanas iespējas", kas notika 16. un 17. oktobrī Vīnē. Latviju tur ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret administratīvo tiesu praksi

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Aizvadītās nedēļas "Jurista Vārdā" publicētais Edgara Džeriņa raksts "Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi administratīvajās tiesās" ne tikai izdevuma elektroniskajā versijā, bet arī juristu aprindās kļuvis par īpašu diskusijas objektu. Jau dažu dienu laikā lasītājiem, gan izsakot viedokli par rakstā skarto tematiku un tā autoru, gan diskutējot savstarpēji, minētais raksts elektroniskajā versijā (www.juristavards.lv) izpelnījās ap pussimtu komentāru. Turklāt publikācijā skartie jautājumi guvuši rezonansi arī Augstākajā tiesā, ar kuras viedokli šai sakarā jau drīzumā iepazīstināsim. Tomēr vienlaikus mudinām viedokli paust arī citiem, bet tam par ierosmi lai kalpo dažu kolēģu raksta sakarā jau minētie argumenti un apsvērumi! ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas apbūves nosacījumi Rīgā; būvdarbu apturēšana

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Būvdarbu procesā pieļaujams mainīt zemes gabala dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu) tad, ja pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole. Minētā nosacījuma mērķis ir vides aizsardzība. Šis mērķis jāņem vērā, vērtējot, vai būvniecība paredz dabiskā reljefa izmaiņas. Proti, zemes gabala augstuma izmaiņas un uzbērumu veidošana ir jāvērtē, ievērojot to ietekmi uz vidi būvniecības laikā un pēc tam. Ja apkārt zemes gabalam, kurā notiek būvniecība, atbilstoši plānojumam ir citi apmēram tāda paša izmēra gruntsgabali mazstāvu dzīvojamai apbūvei, tad viena zemes gabala augstuma izmaiņas var salīdzinoši būtiski ietekmēt apkārtējo teritoriju situāciju gan vizuāli, gan attiecībā uz nokrišņu plūsmu, gruntsūdeņu līmeni un ar to saistītām vides izmaiņām. Tādējādi zemes gabala augstuma izmaiņas (aptuveni par metru) uzskatāmas par dabiskā reljefa maiņu, kuru veikšanai nepieciešams reģionālās vides pārvaldes saskaņojums. Vispārējais nosacījums apbūvei mazstāvu dzīvojamā teritorijā Rīgā ir tāds, ka attālums no tuvākās būves ārsienas līdz robežai ar kaimiņa zemes gabalu nedrīkst būt mazāks par trim metriem. Šo attālumu ir pieļaujams samazināt tikai tādā gadījumā, ja kaimiņu zemes gabala īpašnieks ir devis tam rakstisku piekrišanu. Šādai īpašai piekrišanai mazākam attālumam ir jābūt neatkarīgi no paredzamā ēkas augstuma. Kaimiņa piekrišanai par būves atrašanos tuvāk zemes gabalu robežai kā vispārēji noteikts jābūt izteiktai skaidri un apzināti. Proti, piekrišana izņēmumam no vispārējās kārtības nevar notikt tādējādi, ka persona tikai vispārīgi izsaka piekrišanu būvniecībai, – ir jābūt konstatējamam, ka persona ir apzinājusies, kāds ir vispārīgais regulējums un ka ar savu parakstu tā piekrīt tieši izņēmumam. Ja kaimiņš dod piekrišanu samazinātam attālumam no būves tuvākās ārsienas līdz zemes gabalu robežai, šāda piekrišana ietver arī attiecīgu izņēmumu no būves pieļaujamā augstuma aprēķināšanas vispārīgās formulas. Minētais gan nenozīmē, ka persona ar kaimiņu var vienoties par jebkādu ēkas augstumu, jo jebkurā gadījumā jāievēro pašvaldības imperatīvi noteiktais augstuma ierobežojums jumta augstumam zonā, kas ir tuvāk nekā trīs metrus no zemes gabalu robežas. Ja būvinspekcija pieņēmusi lēmumu apturēt būvdarbus un uzdevusi pārstrādāt būvprojektu, būvprojekta pārstrādāšana atbilstoši būvinspekcijas norādēm nepadara tiesisku jau uzsākto būvniecību, kas veikta neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, kaut arī atbilstoši iepriekš izdotai būvatļaujai. Tas tomēr nenozīmē, ka iestādes lēmumā līdz ar to obligāti būtu jābūt arī uzdevumam novērst iepriekš veiktās būvniecības sekas. Turpmāku prettiesisku būvdarbu veikšanas novēršana pati par sevi arī ir leģitīms mērķis būvniecības apturēšanai, pat ja ar šādu lēmumu netiek atrisināts jautājums par iepriekš veiktajiem būvdarbiem. Vērtējot lēmuma par būvdarbu apturēšanu samērīgumu, jāņem vērā, kādi pārkāpumi pieļauti būvniecības procesā, kā arī sabiedrības, tostarp ar būvniecību tieši skarto personu (kaimiņu), aizskarto interešu nozīmīgums un lēmuma sekas uz būvētāju. Tāpat, ja lēmumu par būvdarbu apturēšanu pieņēmusi Valsts būvinspekcija, izvērtējams tas, vai un ciktāl būvētājs varēja paļauties uz pašvaldības izdotu administratīvo aktu (būvatļauju). Tiesiskās paļāvības vērtējumā jāņem vērā, ka valsts uzraudzība pār būvniecības tiesiskumu, tai skaitā pār pašvaldības būvvaldes izdotas būvatļaujas tiesiskumu, ir tieši paredzēta normatīvajos aktos, kas savukārt nozīmē, ka pieteicējam ir jārēķinās, ka pašvaldības izdota būvatļauja valsts uzraudzības ietvaros var tikt atcelta vai tās darbība var tikt ierobežota. Tāpat ir vērtējama pieteicēja paša darbība būvatļaujas saņemšanā, tai skaitā saistībā ar vienošanos ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku par īpašiem būvniecības noteikumiem. ...

...

262

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls