Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmumu reģistru vadīs Balodis

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Ministru kabinets 3. jūnijā par jauno Uzņēmumu reģistra (UR) galveno valsts notāru apstiprināja Ringoldu Balodi. Kā jau iepriekš vēstīts, UR galvenā valsts notāra amats ir vakants, kopš pērn to atstāja Jānis Endziņš. Šajā laikā iestādi vadīja galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos un funkciju jautājumos Helmuts Jauja, kurš arīdzan piedalījās konkursā uz vakanto amatu. 2008. gada aprīlī tika izveidota konkursa komisija, lai izvērtētu ...

žurnāls / Īsziņas

Eiropas tiesneši Augstākajā tiesā

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Eiropas tiesnešu apmaiņas programmas ietvaros 29. maijā AT apmeklēja tiesneši un prokurori no Spānijas, Austrijas, Itālijas, Polijas un Rumānijas. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vēsta, ka viesi tikās ar AT priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Aigaru un viņu izjautāja par Latvijas tiesu sistēmu un AT vietu tajā, kā arī iepazinās ar AT muzeju un Tiesu pils telpām. Viesi jau bija informēti par gaidāmo AT priekšsēdētāja maiņu, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie nolēmumi

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Turpinot publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta apkopoto informāciju par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumiem, šajā "Jurista Vārda" numurā piedāvājam apkopojumu par 2008. gada pirmajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...

Indulis Balmaks

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

I. Ievads Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā1 negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partnerattiecībām.2 Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad tiesnesi varēs uzrunāt "jūsu godība"

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas tiesnešu konferencē 2007. gada 2. novembrī uzsvēra, ka labprāt tiesnešus uzrunātu ar vārdiem "jūsu godība". Tas tika domāts nākotnes un vēlmes izteiksmē. Protams, tobrīd prezidents domāja, ka tā tiesnešus var uzrunāt, ja viņi godīgi pilda savu amatu un ir godīgi savas valsts pilsoņi. Šoreiz nerunāšu par tām tēmām, ko aizskar plašsaziņas līdzekļi. Par tiesnešu darba negācijām runāts daudz, un konstruktīvu kritiku tiesneši gatavi saņemt arī turpmāk. Teikšu arī, ka pilnīgi nopietni tā tiek ņemta vērā un darīts iespējami daudz, lai uzlabotu situāciju un sabiedrības attieksmi. Arī Tiesu administrācija paralēli tiesu komunikācijas koncepcijas izstrādei 2007. gada nogalē izvirzīja mērķi uzlabot Latvijas tiesu tēlu. Tiesu administrācijai varu veltīt tikai atzinīgus vārdus, jo pilnīgi nepierasti ir sajust rūpes par pasta nosūtīšanas problēmām, tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošanu, lietvedību, tehniskiem uzlabojumiem, tiesu vizuālās identitātes veidošanu un citiem padarītiem un vēl iecerētiem lieliem un mazākiem darbiem. Tiesneši paši labprāt gribētu drīzāk sagaidīt to brīdi Latvijā, kad sabiedrība ar cieņu uzrunās tiesnesi "jūsu godība". Tāls ceļš līdz tam ejams, protams, pašiem tiesnešiem spodrinot savu mundieri, taču arī izpildinstitūcijas var uzlabot darba apstākļus tiesās atbilstoši likumam. ...

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

1. Konstitucionālo tiesību raksturojums tiesību vēstures aspektā 1.1. Konstitucionālo tiesību jēdziens vēsturiskajā izpratnē Sākot tēmas izpēti, vispirms jādefinē jēdziens "konstitucionālās tiesības". Jāatceras, ka šim jēdzienam ir trejāda nozīme – ar to apzīmē gan noteiktu tiesību nozari, gan juridisku zinātni, kas pēta šo tiesību nozari, gan arī mācību priekšmetu, kura uzdevums ir sniegt ieskatu topošajiem juristiem kā par ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

29. maijā Saeima apstiprināja Sandru Strenci par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneses amata. S. Strence ir dzimusi 1958. gadā, 1997. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un kopš 2002. gada studē doktorantūrā. No 1989. gada līdz 1991. gadam S. Strence strādāja republikāniskajā apvienībā "Kompjūteru klubs" par juristi, no 1994. gada līdz 1997. gadam – ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosina lietu par Krimināllikuma normu

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

28. maijā Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Krimināllikuma 49. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam", informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska. Saeima ir uzaicināta līdz 2008. gada 7. jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Satversmes 92. pants nodrošina ikvienas personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās ...

žurnāls / Īsziņas

Pārrunā aktuālāko advokatūrā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

28. maijā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjiem un aicināja to cieši sadarboties ar Tieslietu ministriju un pastiprināti pievērsties profesijas prestiža un ētikas jautājumiem, piemēram, konfidencialitātes principa ievērošanai. G. Bērziņš pauda uzskatu, ka nākotnē būtu nepieciešams izstrādāt vienotus ētikas principus visām brīvajām juridiskajām profesijām, informēja ministra ...

žurnāls / Īsziņas

Juridiskā komisija virza Bičkoviču

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

27. maijā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Par viņu balsoja deviņi, bet pret bija trīs komisijas deputāti. Par I. Bičkoviču balsoja arī opozīcijas deputāti. Koalīcijas partijām komisijā ir sešas balsis un tikpat balsis ir arī opozīcijai. I. Bičkovičs deputātus iepazīstināja ar savu redzējumu par Augstākās ...

žurnāls / Īsziņas

Bičevskis pāriet uz citu ministriju

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

27. maijā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā līdzšinējo Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski. Līdzšinējā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane iepriekš tika apstiprināta par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju. M. Bičevskis kopš 2004. gada bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. M. Bičevskim ir ...

žurnāls / Tiesību prakse

Manta vai citi ienākumi Krimināllikuma 219. panta izpratnē

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildu tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums, un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas satura. Krimināllikuma 219. panta otrās daļas dispozīcijā ietvertais jēdziens “manta vai citi ienākumi” ir tulkojams saistībā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumiem Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”. Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā jēdziens “manta vai citi ienākumi” attiecas uz deklarācijā norādītajām ziņām par īpašumiem, naudas uzkrājumiem, darījumiem, parādsaistībām vai aizdevumiem. ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 20, 27.05.2008. Laulības līgumi bija jāslēdz rakstiski, un Vidzemes pilsētās tie bija jāslēdz notariālā kārtībā vai jāapliecina pie notāra (BVLK III daļas 36. paragrāfs), bet pārējās Latvijas daļās tos varēja slēgt mājas kārtībā. Pēc 1937. gada CL, laulības līgumi jāslēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā. Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto ...

žurnāls / Citu pieredze

Civilprocesa attīstība Igaunijas Republikā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinā. Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas “Nord” Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā. M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle. “Jurista Vārds” iepriekš jau ir publicējis M. Merimā rakstu par Igaunijas tiesu sistēmas reformu (“JV”, Nr. 46, 13.11.2007.). Šajā rakstā M. Merimā analizē civilprocesa tiesību attīstību Igaunijā, kā arī vērtē tiesneša lomu civilprocesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nekavējoties izpildāma administratīvā aresta atbilstība Satversmei

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Raksta mērķis ir izpētīt normu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem administratīvo pārkāpumu lietās, kad tiek piemērots administratīvais arests. Raksta autore pievēršas strīdīgajam jautājumam (ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 283. un 317. pantā) par aresta izpildi nekavējoties, par tā atbilstību Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtajām atziņām. ...

Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša objektivitāte: Senāta prakse un likuma prasības

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

2008. gada 19. maijā Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā vairāki aizstāvji pieteica noraidījumu tiesas priekšsēdētājai, pamatojot šo noraidījumu ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 52. panta ceturtās daļas 1. punktu, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tiesas sastāvs pieteikto noraidījumu uzskatīja par pamatotu un lēma par sastāva priekšsēdētājai pieteiktā noraidījuma pieņemšanu. ...

žurnāls / Īsziņas

Zemesgrāmatu nodaļas maina adresi

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

No šī gada 6. jūnija Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa 11. Novembra krastmalā 31 un Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļa Mārstaļu ielā 19 pārtrauks klientu apkalpošanu. Dokumentu iesniegšana un saņemšana nodaļās nebūs iespējama līdz šī gada 13. jūnijam. No 16. jūnija zemesgrāmatu nodaļas klientu pieņemšanu atsāks jaunās telpās, kuras atradīsies vienuviet – Rīgā, Ūnijas ielā 6, informēja Tiesu administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesas priekšsēdētāja amatam trīs pretendenti

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Tiesu administrācijas izsludinātajā konkursā vakantajam Administratīvās apgabaltiesas amatam pieteikušies trīs šīs tiesas tiesneši – pašreizējā tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Zita Kupce, tiesneši Kaspars Berķis un Sandra Gintere. Tiesu administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Tauriņš informēja, ka tālāk tiesnešu piemērotību tiesas vadītāja postenim vērtēs Tieslietu ministrijā īpaši šim nolūkam izveidota komisija, ...

žurnāls / Īsziņas

Kas būs Uzņēmumu reģistra vadītājs

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Aizvadītajā nedēļā Tieslietu ministrija informēja, ka Uzņēmumu reģistra (UR) vadītāja amata konkursa otro kārtu izturējis zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Ringolds Balodis. Konkursa komisijas vērtējumā, R. Balodis bijis nedaudz labāks par otru šī amata pretendentu, pašreizējo UR valsts galvenā notāra pienākumu izpildītāju, valsts galvenā notāra vietnieku juridiskajos jautājumos Helmutu ...

žurnāls / Informācija

Izbeidz pārkāpuma procedūras pret Latviju

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Eiropas Komisija 2008. gada maijā ir pieņēmusi lēmumu par četru pārkāpuma procedūru izbeigšanu pret Latviju. Trīs no pārkāpuma procedūrām, ko Eiropas Komisija (EK) izbeidza, bija jau argumentētā atzinuma stadijā un viena – formālās vēstules stadijā, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Artūrs Cukurs. Divas pārkāpuma procedūras tika ierosinātas 2007. gada sākumā par novēlotu direktīvu pārņemšanu nacionālajā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārsūdzības termiņš lēmumam par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

No Administratīvā procesa likuma normām, kas regulē lēmumu pārsūdzības kārtību, izriet, ka privātpersonai labvēlīgākais pārsūdzības termiņa skaitījums (no lēmuma noraksta saņemšanas dienas) attiecināms uz tādiem lēmumiem, kuru pieņemšanas laiks privātpersonai pirms tam nav bijis paziņots un ar kuriem tiesa (tiesnesis) atteicies pieņemt procesuālo dokumentu un līdz ar to tiek izbeigta lietas vai attiecīgā blakus jautājuma tālāka virzība. Minētais princips attiecināms ne tikai uz lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību, bet arī uz lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību un kasācijas sūdzību. Tādējādi pārsūdzības termiņš lēmumam par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību skaitāms no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, kaut arī Administratīvā procesa likums expressis verbis to neparedz. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Kriminālprocesa likuma prasībām cietušā pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas. Zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē. Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmā punkta nepareiza piemērošana ir saistīta arī ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas un 35.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu. ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Apmēram pirms piecpadsmit gadiem, atjaunojot 1937. gada Civillikumu, notika tā gramatiska pielāgošana mūsdienu situācijai, neizvērtējot šo tiesību normu saturu vēsturiskā aspektā, kas ir radījis vairākas tiesību normu piemērošanas problēmas un neskaidrības laulāto mantiskajās attiecībās. Zinātniski atzītākie komentāri ir tapuši galvenokārt laikā līdz 1940. gadam, turklāt analizēts nevis 1937. gada Civillikums, bet gan Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb tā sauktais Bunges civillikums.1 ...

Katrīna Kaktiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu vēstniecību imunitāte pret civiltiesisko jurisdikciju

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 19, 20.05.2008. ASV bija viena no pirmajām, kas 1952. gada Valsts departamenta vēstnesī publicētajā Valsts departamenta juridiskā padomnieka pienākumu izpildītāja Dž.B. Teita (J. B.Tate) vēstulē jeb t. s. Teita vēstulē (Tate Letter) noteica, ka, ņemot vērā valdību pieaugošo dalību komerciālos darījumos, kā arī valstu mainīgo viedokli par absolūtās valsts imunitātes piemērojamību, ir nepieciešamas izmaiņas ...

Kristīne Krasovska, Edgars Ābols

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Labāko pieciniekā starptautiskajā tiesu izspēlē

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

No 2. līdz 5. maijam Polijā, Poznaņā, jau četrpadsmito reizi norisinājās ikgadējās Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesas procesa izspēles sacensības (Central and Eastern European Moot Court Competition 2008) Eiropas Savienības tiesībās. Sacensības organizēja Britu angļu valodas un Eiropas tiesību studiju centrs Varšavas universitātē sadarbībā ar Kembridžas universitāti, Eiropas Kopienu tiesu un juridisko biroju “Clifford Chance”. ...

Rūta Rācene-Bērtule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Latvijā 1933. gada Sodu likums noteica, ka juridiskās personas krimināllietās atbild tās fiziskās personas, kuras konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas kā attiecīgas juridiskās personas pārstāvji vai viņas uzdevumā, vai dienestā, kā arī visi viņu līdzdalībnieki. Šāds regulējums attiecībā uz juridiskajām personām saglabājās arī turpmāk un Krimināllikuma 12. pantā transformēts minētais Sodu likuma pants. Tomēr arvien vairāk starptautiskajos ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Informācija

Aktuālie komerctiesību jautājumi diskusiju krustugunīs

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Aizvadītajā nedēļā, 14. maijā, Tieslietu ministrija Biznesa augstskolā “Turība” rīkoja konferenci par aktuālajiem komerctiesību jautājumiem. Uz to ar priekšlasījumiem tika aicināti daudzi nozares eksperti, lai plašākai auditorijai sniegtu ieskatu pašreizējā komerctiesību problemātikā un attīstības tendencēs Latvijā. Šādas diskusijas ar nozares ekspertiem Tieslietu ministrija rīko visnotaļ regulāri, lai ne tikai apspriestu ministrijas jau sagatavoto normatīvo aktu projektus, bet arī uzklausītu iespējamo kritiku un saņemtu jaunus priekšlikumus tiesiskās bāzes pilnveidošanai. ...

žurnāls / Notikums

Grāmata, ar ko sagraut pretinieku

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Pirmais plašais pētījums par administratīvo procesu. Ilgi gaidīts fundamentāls izdevums. Paliekoša vērtība. Jaunās zinātnieku paaudzes pārliecinošs kopdarbs. Labs izziņas un izpētes avots. Izaicinājums jaunām tiesību doktrīnām. Notikums. Šādi atzinīgi vārdi un pateicības autoru kolektīvam izskanēja grāmatas “Administratīvais process tiesā” atvēršanas svētkos, kuros 14. maija pievakarē vienā no Augstākās tiesas (AT) sēžu zālēm pulcējās plašs interesentu pulks. ...

žurnāls / Īsziņas

Pagarina tiesībsarga pilnvaru termiņu

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Tiesībsarga pilnvaru termiņš no 2010. gada, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs, būs pieci, nevis četri gadi, kā līdz šim. To nosaka Saeimā 15. maijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Tiesībsarga likumā. No likuma ir svītrota sākotnēji likuma grozījumos iekļautā prasība, ka tiesībsarga ievēlēšanai amatā un atbrīvošanai no amata nepieciešams kvalificēts balsu vairākums Saeimā. Ierosināt tiesībsarga atbrīvošanu varēs rosināt ...

žurnāls / Īsziņas

Papildina likumu par sīkajām zādzībām

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

15. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", lai samazinātu neliela apmēra zādzību skaitu tirdzniecības vietās, kā arī izskaustu likumpārkāpējos pārliecību par nesodāmību. Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" papildina to ar jaunu pantu, kas skaidri definē pabeigtas svešas kustamas mantas nolaupīšanu. Likumprojekta ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

15. maijā Saeima apstiprināja Juri Stukānu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam J. Stukānam pirms diviem mēnešiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija piešķīra trešo kvalifikācijas klasi un atbalstīja viņa virzību uz vakanto tiesneša vietu Rīgas apgabaltiesā. J. Stukāns un Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra ...

žurnāls / Informācija

Stažējas tiesneša amata kandidāti

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Maijā stažēšanos Administratīvajā rajona tiesā sākuši deviņi administratīvo tiesnešu kandidāti, kuri pieteikušies administratīvo tiesnešu amatiem reģionos – Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā un Rīgā, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Pakalne. Tiesneša amata kandidātei Liepājā noteikts sešu mēnešu stažēšanās laiks. Tāds pats stažēšanās termiņš būs arī trim administratīvo tiesnešu kandidātiem Rēzeknē ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pierādījumu – alkometra mērījumu – pieļaujamība, ja tas neatbilst noteiktajām prasībām

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Saskaņā ar tiesību normām policijas amatpersonas, lai konstatētu alkohola reibumu, ir tiesīgas izmantot šim nolūkam paredzētu mēraparātu (alkometru), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Līdz ar to mēraparāta atbilstība Ministru kabineta noteikumos paredzētajām prasībām ir mērījumu ticamības galvenais kritērijs. Proti, mēraparātam izvirzītās prasības nav vērtējamas kā formālas vai maznozīmīgas. Uzskatāms, ka likumdevējs, nosakot alkometriem ļoti precīzas prasības, pie šobrīd pastāvošā tehnoloģiju attīstības līmeņa ir pietiekami apsvēris iespējamos un nepieciešamos faktu konstatēšanas līdzekļus. Tādējādi alkometra rādījumus var uzskatīt par pietiekami ticamiem konkrēta fakta konstatēšanā tad, ja mērījums ir veikts atbilstoši šīm prasībām. Tiesai šajā ziņā nav jāizdara apsvērumi likumdevēja vietā un jāizdara secinājumi par ticamību.Nosacījuma, ka alkometriem jāatbilst Ministru kabineta noteikumos izvirzītām prasībām, mērķis ir nodrošināt, lai ar alkometru veiktie mērījumi būtu precīzi un ticami. Tādējādi, ja konkrēts alkometrs nav verficēts Ministru kabineta noteiktajā termiņā un tāpēc ir atzīstams par neverificētu, tad uzskatāms, ka tā mērījumi nav precīzi un ticami, līdz ar to nav arī pieļaujami kā pierādījums. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šāda veida pierādījums nav pieļaujams tieši sakarā ar to, ka nepastāvēja normatīvajā aktā noteiktais formālais tā ticamības kritērijs, tiesai būtu jāizvērtē, vai pēctermiņa verificēšana var post factum apstiprināt alkometra rādījumu ticamību un tādējādi ietekmēt attiecīgā pierādījuma pieļaujamību. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nesaprot tiesvedības valodu, viņai ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Nenodrošinot personai šādas tiesības, var tikt pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētās atziņas izriet no analogām personas tiesībām kriminālprocesā, kur personai ir tiesības tikt informētai viņai saprotamā valodā par viņai izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu, kā arī uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā. Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām ir vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, šādas tiesības attiecināmas arī uz personu, kura tiek sodīta par administratīvo pārkāpumu. Tas, ka personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz nodrošinātiem tulka pakalpojumiem, nenozīmē, ka vienmēr, ja tulks lietā nav piedalījies, ir tikušas pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Minēto tiesību izmantošanas nodrošināšana nav izprotama tikai formāli, bet ir jāņem vērā, kādēļ tulka nodrošināšana ir nepieciešama. Tādējādi katrā konkrētajā lietā ir jāvērtē tas, vai tulka nepieaicināšana ir liegusi personai saprast notiekošo un traucējusi sagatavot aizstāvību. Tulka nepieciešamība katrā konkrētajā lietā ir atkarīga no pašas personas gribas, proti, vai persona vēlas izmantot tai likumā paredzētās tiesības un vai viņa šo savu vēlmi ir darījusi zināmu iestādei un tiesai. ...

Ilona Bulgakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmeklēšanas kontrole pirmstiesas procesā

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

Šajā rakstā analizēti jautājumi, vai Latvijā pirmstiesas procesā pastāv procesuālā kontrole, kādi subjekti nodrošina izmeklēšanu kontroli pirmstiesas procesā un vai mūsu tiesību aktos tāds mehānisms vispār eksistē . Tāpat autore sniegs savu redzējumu gan par izmeklēšanas kontroli, gan arī par Kriminālprocesa normām, kas ar to saistītas. ...

Katrīna Kaktiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu vēstniecību imunitāte pret civiltiesisko jurisdikciju

20. Maijs 2008 /NR. 19 (524)

I. Ievads Ikviena valsts saskaras ar ārvalstu vēstniecību iesaisti civiltiesiskās attiecībās, kas var nonākt un atsevišķos gadījumos arī Latvijā ir nonākušas pie civiltiesiska strīda. Šādos gadījumos pirmais un vissvarīgākais jautājums vienmēr ir: vai Latvijas tiesām ir jurisdikcija pār šādiem strīdiem un vai tās bauda valsts imunitāti. Ārvalstu vēstniecību imunitāte nepastāv pati par sevi. Ārvalstu vēstniecību imunitāte nozīmē valsts imunitāti, ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirza Ivaru Bičkoviču

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

9. maijā Augstākās tiesas (AT) plēnums par AT priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirzīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Slēgtajā balsojumā viņš saņēma 28 tiesnešu balsis. ...

žurnāls / Informācija

Saeima ratificē Lisabonas līgumu

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

8. maijā Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu". Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. Plānots, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī. Lisabonas līgums groza divus pašreiz spēkā esošus ES pamatlīgumus – Līgumu ...

žurnāls / Īsziņas

Ievēlē Tiesnešu ētikas komisijas vadību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

7. maijā par Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Visvaldis Sprudzāns, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Par priekšsēdētāja vietnieci komisijas locekļi ievēlēja Augstākās tiesas senatori Daci Mitu. Komisijas vadība tika vēlēta aizklātā balsojumā un gan V. Sprudzāns, gan D. Mita amatā tika ievēlēti ar komisijas locekļu balsu vairākumu. Pirmo Tiesnešu ...

žurnāls / Informācija

Ziņojums par direktīvu pārņemšanu

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

6. maijā valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi Latvijā. Pašlaik mūsu valsts starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm atrodas ceturtajā vietā pārņemto direktīvu skaita ziņā. Kā informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne, salīdzinot ar situāciju šā gada janvārī, kad ministrija iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto ...

Kaspars Balodis, Viktors Skudra

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža un Viktora Skudras atsevišķās domas

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Satversmes tiesa 2008. gada 17. janvārī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2007-11-03 "Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.–2018. gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam" (turpmāk – Spriedums). Lieta bija ierosināta pēc biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesa nolēma atzīt Rīgas teritorijas ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Vēstules

Par neprecizitāti G. Žukovas rakstā

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

2008. gada 29. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" bija publicēts Dr.iur. Gaļinas Žukovas raksts "Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā". Rakstā tika analizēta tiesu, tajā skaitā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, prakse. Autore, citastarp, minēja, ka "lietā, kas izskatīta 2008. gadā, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka tā nevar piemērot direktīvu (Sestā PVN direktīva) attiecībā uz ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata, kurai vajadzētu būt ikviena jurista bibliotēkā

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Jau no pašiem pirmsākumiem, kad Latvijā tikai sāka veidoties izpratne par demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošu administratīvo procesu, "Latvijas Vēstnesis" ir bijis ļoti cieši saistīts ar šīs tiesību nozares attīstību. Laikā, kad tapa Administratīvā procesa likums, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista Vārds" publicēja apjomīgu materiālu kopu, kur tika atspoguļota ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 17, 29.04.2008. 4. Latvijas dalība EKT tiesvedībā Iepriekšējā nodaļā bija aplūkots, kā Latvijas tiesas piemēro ES tiesības, savukārt šīs nodaļas mērķis ir izpētīt, kā un cik veiksmīgi Latvija piedalās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ierosinātās lietās. Vispirms gan jānorāda, ka līdz šim Latvija nav bijusi biežs viesis EKT. Tikai ļoti nesen, pašā 2008. gada sākumā, Latvijas tiesas sāka izmantot iespēju ...

Jānis Pleps, Tālavs Jundzis

žurnāls / Diskusija

Ar Neatkarības deklarāciju ir jālepojas

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kuriem jautājumiem raisījās visvairāk strīdu, gatavojot 4. maija Deklarāciju? – Īstenībā slidenākais jautājums, kas mums bija apspriežams mazajā darba grupā, kad gatavojām Deklarācijas projektu, bija par 1940. gada 21. jūlija Tautas Saeimas pieņemto deklarāciju "Par padomju varu", ar kuru Latvijā tika nodibināta padomju vara. Radikālās organizācijas presē publiski aicināja šo Tautas Saeimas deklarāciju atcelt kā pašu pirmo. ...

Jānis Pleps, Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kādiem jautājumiem notika visvairāk debašu, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Lielākoties tas bija jautājums par neatkarības atjaunošanu. Vai nu pakāpeniska, vai radikāla pieeja, kad neatkarība tiek atjaunota uzreiz, bez pārejas periodiem, bez sarunām, jo mēs esam 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas tieša turpinātāja. Kaut gan realitātē, gatavojot šo Deklarāciju, neviens ar absolūtu pārliecību nevarēja pateikt, ka rīt ...

Romāns Apsītis

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kādiem jautājumiem darba grupā bija visvairāk strīdu vai domstarpību, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Atceroties to, kas notika pirms astoņpadsmit gadiem, ir jāatceras arī laiks no 1990. gada 18. marta līdz 4. maijam. Tās ir aptuveni kādas sešas nedēļas, kad tapa Neatkarības deklarācija. Jāsaka, ka mēs ātri izstrādājām pamatkoncepciju, uz kuru vajadzēja balstīties Neatkarības deklarācijai. Viens no galvenajiem idejas autoriem ...

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Pirms astoņpadsmit gadiem, 1990. gada 4. maijā, jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šā dokumenta pieņemšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas valstiskuma attīstībā. Atmiņās par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu viens no tās autoriem Romāns Apsītis raksta: “Skatos pāri ļaužu galvām uz Pārdaugavu. Tur laiski dūmo daži fabriku skursteņi, bet viegls vakara vējiņš rotaļājas krastmalas liepās. Viss it kā ir tāpat kā agrāk. Un tomēr ne gluži vairs tā. Todien Latvijas vēsturē ir noticis pagrieziens atpakaļ uz savu vienīgo un īsto valsti.” ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību avoti, kas regulē sabiedrības līdzdalību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Sabiedrības iespējas līdzdarboties valsts varas lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā pamatā noteic divi apstākļi. Pirmkārt, vai valsts vara normatīvajos aktos vispār ir nostiprinājusi sabiedrības tiesības uz līdzdarbību lēmumu pieņemšanā (materiālais aspekts). Otrkārt, vai ir radīti visi nepieciešamie procesuālie priekšnoteikumi šādu tiesību īstenošanai (procesuālais aspekts). Šajā pētījumā lielāka uzmanība tiks pievērsta tieši otrajam sabiedrības ...

žurnāls / Notikums

Advokāti aktīvi debatē kopsapulcē

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Atšķirībā no citiem gadiem šogad, 9. maijā, advokāti savā kopsapulcē debatēja stundām ilgi. Arī bijušais padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis Aivars Niedre atzina, ka tik liela aktivitāte sen nav pieredzēta. Advokāti debatēs uzsvēra, ka advokatūrā nepieciešamas pārmaiņas, arī padomes darbībā. Aktīvāk jāpiedalās likumprojektu izstrādē, padomei jārīko advokātu mācības, semināri un konferences, padomei jāpievēršas sabiedriskajām attiecībām, ...

žurnāls / Īsziņas

Notāriem par dažiem palīgiem vairāk

29. Aprīlis 2008 /NR. 17 (522)

Ceturtdien, 24. aprīlī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pieņēma piecu zvērinātu notāru palīgu un viena zvērināta tiesu izpildītāja palīga solījumu. Tieslietu ministra preses sekretārs Valdis Freidenfelds precizēja, ka solījumu nodeva zvērinātu notāru palīgi Ingus Simonovs, Elita Gromova, Inga Staškeviča, Agnese Stalberte-Švarca un Rita Petrova, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja palīdze Ilze Zaļmeža. Dodot solījumu, zvērinātu notāru un zvērināta ...

...

269

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls