Mg.iur. Baiba Rudevska, LU Juridiskās fakultātes doktorande

Nobeigums. Sākums “JV” Nr. 27, 26.07.2005.

Foto: no personiskā arhīva

II. Normatīvās bāzes sakārtošana starptautisko privāttiesību jomā

Otra nepieciešamo pasākumu joma skar Latvijas normatīvo aktu sakārtošanu starptautiskajās privāttiesībās. Taču tas nebūt nav tik vienkārši, kā varētu likties, jo, pirms sākt kaut ko sakārtot, ir jānoskaidro pašreizējā situācija, jāapzin problēmas, jāizlemj, ko mēs īsti gribam mainīt un ar kādiem paņēmieniem tas vislabāk būtu izdarāms. Tieši tādēļ būtu vēlams sākt ar koncepcijas izstrādi, kurā būtu atspoguļoti šādi jautājumi:
1. Latvijas starptautisko privāttiesību normatīvās bāzes pašreizējās situācijas izpēte. Tas nozīmē, ka vispirms jānoskaidro, kādi normatīvie akti šobrīd regulē situāciju Latvijas starptautiskajās privāttiesībās, kā tie darbojas un cik tie ir piemēroti mūsdienu reālās dzīves prasībām.
Kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem var minēt Latvijas Civillikuma Ievaddaļu, kura satur galvenokārt vienpusējās kolīziju normas un kurā kopš 1937.gada nekas būtiski nav mainīts, ja neskaita 2002.gada 12.decembrī veiktos nelielos grozījumus Civillikuma 14. un 15.pantā (tas attiecas uz bērna paternitāti, kā arī uz vecāku un bērnu tiesiskajām attiecībām), kas gan neko nav mainījuši pašās kolīziju normu piesaistēs. Skaidrības labad jāpiebilst, ka vienpusējās kolīziju normas norāda tikai uz gadījumiem, kuros piemērojams Latvijas likums, bet neko nesaka par ārvalstu likumu piemērošanu. Tieši tādēļ vienpusējās kolīziju normas mūsdienu modernajā starptautisko privāttiesību zinātnē jau labu laiku tiek uzskatītas par novecojušām un nespējīgām nodrošināt pienācīgu tiesisko bāzi intensīvajiem privāttiesiskajiem sakariem. Starptautisko privāttiesību zinātnē šobrīd tiek meklēti jauni un iespējami elastīgāki kolīziju normu veidi, piemēram, iekļaujot tajās dažādas alternatīvās vai pat kumulatīvās piesaistes.
Arī Latvijas civiltiesību zinātnieki nu jau atzīst, ka Civillikuma Saistību tiesību daļa ir jāmodernizē,³⁹ taču to pašu var teikt arī par Civillikuma Ievaddaļu, kurā vajadzīgi steidzami uzlabojumi Latvijas kolīziju tiesībās.⁴⁰
Otrs piemērs ir Latvijas Civilprocesa likums, kura “F” daļa nosaka atsevišķus starptautiskā civilprocesa jautājumus. Diemžēl arī šī normatīvā akta normas nav pilnīgas un tādēļ prasa to sīkāku zinātnisko analīzi un grozījumus.⁴¹
2. Pēc tam, kad būs apzināta reālā situācija un problēmas, ir jācenšas definēt vēlamos mērķus, kurus Latvijā gribam sasniegt starptautisko privāttiesību normatīvās bāzes uzlabošanā, t.i., sākot ar kolīziju normām un beidzot ar starptautisko civilprocesu, ņemot vērā jaunākās tendences ES starptautisko privāttiesību attīstībā. Tādējādi arī mērķu definēšanai ir noteikti jābalstās uz nopietniem pētījumiem, nevis sasteigtu rīcību. Šajā koncepcijas daļā ir jāatspoguļo salīdzinošie pētījumi par dažādu valstu starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu; pētījumi par starptautisko privāttiesību regulējumu ES atvasinātajos normatīvajos aktos (noteikumos, direktīvās, lēmumos); pētījumi par starptautisko privāttiesību regulējumu starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvija, kā arī starptautiskajos līgumos, kuriem Latvija vēl nav pievienojusies, bet kuriem Eiropas un pasaules mērogā ir liela nozīme starptautisko privāttiesību atsevišķu jautājumu regulējumā.