Jurista Vārda satura arhīvs

Mārtiņš Dambergs Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesnesis – spiežam taustiņu F5!

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā jaunie un ilgi gaidītie grozījumi Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā.2 Grozījumos tika iestrādātas ne tikai Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 atziņas, bet arī citas izmaiņas, kas tuvina regulējuma atbilstību nozares starptautiskajam standartam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam (turpmāk – Parauglikums).3 Jāatgādina, ka Parauglikums tika pieņemts 1985. gadā un papildināts 2006. gadā, tādējādi ir jautājums, vai tas joprojām ir pietiekami labi piemērojams arī mūsdienu šķīrējtiesas procesiem un vai mēs neesam nokavējuši tā pārņemšanu. Iespējams, ka var būt arī modernāki risinājumi, tomēr Parauglikuma galvenais mērķis ir radīt paredzamu un vienveidīgu šķīrējtiesu vidi, un tas dod arī mums iespēju ieskatīties citu valstu tiesu atziņās, piemērojot normas, kas pārņemtas no Parauglikuma. Jaunie grozījumi skar arī šķīrējtiesnešu institūtu, un šī raksta mērķis ir ieskicēt, kādas ir šīs pārmaiņas, kāda varētu būt to piemērošana praksē un vai šķīrējtiesnešiem ir "jārestartējas" jeb jāspiež taustiņš F5 (tas, kā zināms, atsvaidzina pašreizējo logu vai pārlādē lapu). ...

Inga Kačevska, Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskā akrobātika Olimpisko spēļu programmā

6. Augusts 2024 /NR. 32 (1350)

Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu starptautiskās sporta sabiedrības un jo īpaši Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK), starptautisko SOK atzīto sporta federāciju un Sporta arbitrāžas (CAS) pieņemto risinājumu daudzveidībā, reaģējot uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Autori ar lielu interesi ir sekojuši dažādu atzīto starptautisko sporta organizāciju lēmumiem un rīcībai vairāk nekā divu gadu garumā. Lai gan līdzīga rakstura lēmumus ir pieņēmušas arī citas starptautiskas sporta federācijas un organizācijas, autori īpašu vērību pievērš tieši SOK atzītajām sporta federācijām, jo to mijiedarbība ar SOK ir viens no Olimpiskās hartas pamatprincipiem. Parīzes 2024. gada vasaras Olimpisko spēļu priekšvakarā varam kopīgi vērtēt, kā mainījusies starptautiskās sporta sabiedrības attieksme un pieņemtie lēmumi saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atlētu un amatpersonu dalību starptautiskajā sporta arēnā. ...

žurnāls / Viedoklis

Kāpēc Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesu spriedumu apstrīdēšanas mehānisms?

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Ievads Ik pa desmit gadiem Satversmes tiesa atgriežas pie šķīrējtiesu jautājumiem,1 labvēlīgi ietekmējot šī alternatīvā strīdus izšķiršanas veida attīstību Latvijā. Tā gandrīz pirms desmit gadiem – 2014. gada 17. martā – Satversmes tiesas 1. kolēģija Aijas Brantes, Kristīnes Krūmas un Sanitas Osipovas sastāvā ierosināja lietu Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas ...

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Inga Kačevska

19. Jūlijs 2022 /NR. 29 (1243)

Juridisko zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, zvērināta advokāte, partnere Ingas Kačevskas zvērinātu advokātu birojā. Nominēta kā labākā starptautiskās šķīrējtiesas speciāliste Latvijā 2021. gadā. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti 16 viņas raksti, pirmais – 2004. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

žurnāls / Numura tēma

Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā

23. Janvāris 2018 /NR. 4 (1010)

Ievads Daudzās valstīs pašas šķīrējtiesas var lemt par pagaidu pasākumiem, arī par prasības nodrošināšanu,1 tomēr tradicionāli starptautiskā šķīrējtiesas procesā tieši vispārējās jurisdikcijas tiesai ir tiesības izskatīt šādus jautājumus. Tādējādi ir ļoti būtiski saprast, kāda ir tiesas kompetence un kas nosaka tās ietvaru. Svarīgs šis jautājums ir arī Eiropas Savienības, tostarp Latvijas kontekstā, jo šobrīd ir nepieciešamība veidot konsekventu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos

6. Septembris 2016 /NR. 36 (939)

Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur minimālas ziņas par 12 Valsts kancelejas starptautiskajām tiesvedībām no 2004. gada līdz 2015. gadam. Šajā pielikumā ļoti īsi ir aprakstīta lietu būtība un rezultāti, tomēr nav identificētas summas, lietu izskatīšanas ilgums vai juridiskais pamatojums. Aktuālās lietas, kas ir Valsts kancelejas pārziņā, ir publicētas informatīvā ziņojuma 2. pielikumā, kas savukārt ir ierobežotas pieejamības informācija.2 Vai mums būtu jāzina vairāk? ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Numura tēma

Maklarena ziņojums par antidopinga procedūru pārkāpumiem un tā juridiskās sekas

16. Augusts 2016 /NR. 33 (936)

Faktisko apstākļu kopsavilkums 2016. gada maijā amerikāņu masu medijos – interneta vietnē CBS 60 minutes1 un The New York Times2 – tika publicētas ziņas par iespējamiem antidopinga procedūras pārkāpumiem 2014. gadā notikušajās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, Krievijā. Lai gan dažādi apgalvojumi par iespējamiem pārkāpumiem bija izskanējuši jau iepriekš, pirmo reizi šajā jautājumā izteicās prominenti liecinieki ar augstu ticamības pakāpi ...

žurnāls / Numura tēma

Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju? Strīdu izšķiršanas process Sporta šķīrējtiesā

16. Augusts 2016 /NR. 33 (936)

Šī raksta mērķis ir sniegt pārskatu par Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas kompetenci un strīdu izšķiršanas kārtību tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Ir normāla situācija, un ir Latvijas situācija

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Jauns likums ir vajadzīgs, tomēr šim likumam būtu jābūt bāzētam UNCITRAL parauglikumā, jo tas ir tāds unificēts pasaules dokuments, ko ļoti daudzas valstis atzīst un ir pārņēmušas un par kura piemērošanu ir izveidojusies prakse. Ja likums nepanāks šķīrējtiesu skaita samazināšanu un tiesu atbalstu šķīrējtiesām, tad tāds likums nav vajadzīgs. Tad var ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu

3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)

Pirms kāda laika "Jurista Vārdā" tika publicēts raksts "Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā," kurā apskatīti daudzi un dažādi jautājumi saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.1 Ņemot vērā, ka atsevišķi rakstā izdarītie secinājumi var radīt pārpratumus, piemērojot Civilprocesa likuma D daļu, šīs publikācijas mērķis ir teorētiski un praktiski pamatot, pirmkārt, kāpēc vispārējās jurisdikcijas tiesai nav tiesības pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas spriedumā, otrkārt, kāpēc patērētāju strīdi nav skatāmi šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas līgums nav bijis iepriekš apspriests, un, treškārt, kāpēc šķīrējtiesas līgums, kurā nav minēta konkrēta šķīrējtiesas institūcija, visos gadījumos nav automātiski uzskatāms par spēkā neesošu. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls