Jurista Vārda satura arhīvs

jaunumi

Ārlietu ministrs: Apvienotā Nāciju Starptautiskā tiesa ir neaizvietojams starptautisko tiesību un likuma varas uzraugs

14. Maijs 2019 • 12:24

14. maijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Starptautiskās tiesas tiesnesi Antoniu Augūštu Kansādu-Trindādi (Antônio Augusto Cançado Trindade), lai pārrunātu Latvijas sadarbību ar Starptautisko tiesu. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Stājas spēkā spriedums par morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar bērna zaudējumu pēc nekvalitatīvas ārstēšanas

14. Maijs 2019 • 08:57

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 13. maijā, rīcības sēdē izvērtējot prasītāju pārstāvja kasācijas sūdzību un SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" pārstāvja pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu prasības lietā par morālā kaitējuma atlīdzības un zaudējumu piedziņu saistībā ar bērna nāvi 2007. gada martā pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-710/2019; C40101714). ...

Anita Zikmane, Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

2003. gada 20. septembrī notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Par nobalsoja 67 %. 2004. gada 1. maijā Latviju uzņēma ES. Kopš 2004. gada maija ir pagājuši 15 gadi. Jau 15 gadus Latvija ir ES sastāvdaļa ar visām no tā izrietošām sekām – gan baudot priekšrocības, ko šī dalība sniedz, gan arī pildot ar to saistītus pienākumus. Šo gadu laikā Latvijai ir nācies diezgan straujā tempā pielāgoties ES tiesību sistēmai, ...

Anita Zikmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības ir ikdiena? Novērojumi praksē liecina, ka vispārējs iespaids rodas, ka nē, tomēr, ielūkojoties dziļāk un iepazīstot tiesību principu būtību vai normu mērķi, secinājumi mainās. Tādēļ būtiskas tās nozares, kurās tiesvedības procesā mainījusies izpratne par atbilstošo ES tiesību tvērumu. Šajā rakstā, aplūkojot praktiskus piemērus, noskaidrosim, vai būtiski mainījies tiesību normu piemērošanas process, kopš Latvijā jāpiemēro arī ES tiesību normas. Raksta pirmajā daļā īsumā atgādināti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) attīstītie ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi. Otrajā daļā atgādināti ES tiesību piemērošanas principi, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu ES tiesību aktu veidu piemērošanā civiltiesību jomā, kas gan ilustrēs tiesnešu pielāgošanos jaunajiem tiesību avotiem, gan arī noderēs izpratnei par ES tiesību normu pareizu piemērošanu. ...

Esmeralda Balode-Buraka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ietekmi uz tiesību sistēmu ir radījuši ES tiesību principi. Pēc tam – par regulu tiešo iedarbību un, visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, kāda ir Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Latvijas tiesu loma ES tiesību interpretēšanā un piemērošanā. Šobrīd ES tiesību ietekme uz Latvijas tiesībām un to piemērošanu lielākoties ir prognozējama, ņemot vērā, ka Latvijas pārstāvji piedalās teju katra nākotnē saistoša ES tiesību akta izstrādē. Tādējādi vismaz teorētiski par direktīvu un lielākās daļas regulu ieviešanas radīto ietekmi uz Latvijas regulējumu ir zināms jau labu laiku pirms to galīgo versiju pieņemšanas. Taču tas nenozīmē, ka ES tiesību ieviešanā Latvijā šobrīd trūkst izaicinājumu. Viens no tādiem ir korporatīvās pārvaldības uzlabošana kapitālsabiedrībās, ar ko daļēji nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kontekstā, bet ne tikai, šobrīd nodarbojas teju visi biznesa jeb komerctiesību jomā praktizējošie juristi. ...

Žaneta Mikosa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiešās iedarbības doktrīna ir attīstījusies, lai nodrošinātu, ka ES normas tiek efektīvi ieviestas (izmantots to lietderīgais efekts), balstoties uz vienu no visvairāk piesauktajiem ES tiesību principiem šajā kontekstā, t.i., effet utile jeb EU normu efektivitātes nodrošināšanas centieniem.2 Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka no EST puses ir tendence paplašināt tiešās iedarbības principa interpretāciju un attiecināmību. Tādēļ šajā rakstā autore pievērsīsies tiešās iedarbības principa attīstībai un būtiskākajiem elementiem, kas laika gaitā mainījušies, cita starpā vides aizsardzības normatīvā regulējuma specifikas dēļ. Apskatītie piemēri, kuros EST atzinusi privātpersonas tiesības atsaukties uz ES vides tiesību normām, attiecīgi piešķirot tai tiešu iedarbību, skar strīdus starp privātpersonu, no vienas puses, un valsti, no otras puses. ...

Andris Vītols

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk attīstīja ar spriedumiem 1970. gada Internationale Handelsgesellschaft2 un 1977. gada Simmenthal3 lietās. Šie spriedumi lika pamatu visai ES tiesību sistēmai, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Rakstā aplūkota spriedumos minēto atziņu attīstība un mēģināts noskaidrot, vai tiešām šis princips ir spējis saglabāties nemainīgs kopš tā ieviešanas. ...

Arnis Buka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas nevēršanās pēc prejudiciālā nolēmuma kā ES tiesību pārkāpums: jaunākā EST judikatūra

1

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

2018. gada nogalē Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu no pirmā acu uzmetiena šķietami samērā tehniskā un plašākai publikai maz interesējošā nodokļu tiesību lietā C-416/17 Komisija pret Franciju.1 Taču šis spriedums ir ļoti interesants no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūciju kontroles pār dalībvalstu tiesām skatpunkta, jo ir pirmais, kurā EST ir apmierinājusi Eiropas Komisijas prasību atzīt dalībvalsti par vainīgu ES tiesību pārkāpumā šīs valsts tiesas nevēršanās pie EST pēc prejudiciālā nolēmuma dēļ. Minētās lietas apskats un analīze tad arī ir šā raksta centrā. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārkāpuma procedūra: kas tas par "zvēru" un cik bīstamas ir sekas

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Raksta ietvaros1 tiek sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par pārkāpuma procedūrām, kas ierosinātas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 258. pantu, iekļaujot šajās atbildēs aktuālo informāciju par Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieeju minēto procedūru kontekstā, lai tādējādi radītu visaptverošu priekšstatu par pārkāpumu procedūru būtību un šo procedūru iespējamām sekām. Vienlaikus norādāms, ka rakstā minētie piemēri nav izsmeļoši, bet ir ilustratīvi praksē sastopamajiem jautājumiem.2 Tāpat šis ir pirmais no trīs rakstiem, kur tiek sniegtas atbildes par pārkāpuma procedūrām. Nākamajā rakstā autore ar piemēriem skaidros LESD 259. panta piemērošanas procedūru, kad viena dalībvalsts ceļ prasību pret citu dalībvalsti. ...

Elīza Petrocka-Petrovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārkāpuma procedūru analīze un aktuālākie problēmjautājumi

14. Maijs 2019 • NR. 19 (1077)

Eiropas Savienība1 (turpmāk – Savienība) galvenokārt ir tiesību savienība, kura savu politiku īsteno, izmantojot tiesību aktus, un to, cik lielā mērā Savienībai izdodas sasniegt izvirzītos mērķus, nosaka tas, cik efektīvi Savienības dalībvalstis piemēro šos tiesību aktus. Nav noslēpums, ka jebkuras tiesību sistēmas efektivitāte ir atkarīga no tā, kā tiek nodrošināta tajā pastāvošo tiesību ievērošana. Likumsakarīgi šajā procesā nozīmīga loma ir sankcijām, kas kalpo gan kā sodošs, gan kā preventīvs līdzeklis. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"