Jurista Vārda satura arhīvs

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitāla daļa un tās atsavinājums

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1 ...

Ilze Bukaldere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir jāņem vērā, ka šīs attiecības ir izveidojušās iepirkuma procedūras rezultātā un līgums tiek slēgts, pamatojoties uz pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu. Līdz ar to uz publiskā iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības, un šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija, proti, iestāde darbojas divās pakāpēs – pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet otrajā pakāpē šo lēmumu īsteno privāttiesiskā ceļā.1 Svarīgi atzīmēt, ka pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar līguma noslēgšanu.2 ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no valstssvētku mēneša zinātniskajiem forumiem, kas raisīja vislielāko publikas pieplūdumu. Latvijas Universitātes Mazā aula bija pārpildīta, daudzi klausīties gribētāji bija spiesti stāvēt kājās, bet vēl citi nemaz netika iekšā zālē. Interesi par pasākumu, protams, noteica konferences pārdomātā programma, kurā bija apvienotas gan politoloģiskas, gan juridiskas un vēsturiskas tēmas, kuras risināja Latvijas un ārvalstu referenti. Tomēr neapšaubāmi lielāko ažiotāžu raisīja konferences atklāšanas sesija, kurā bija unikāla iespēja vienkopus redzēt četrus Latvijas Valsts prezidentus un noklausīties viņu uzrunas. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Latvietis un vara

13. Novembris 2012 • NR. 46 (745)

Izrādās, problēmas latviešu attiecībās ar varu sakņojas jau zemapziņas līmenī. Latvietis sevi neasociē ar valsti un varu, vienmēr ir opozīcijā, it kā ārpusē, it kā pret, it kā svešu gribu un likumus pildīdams un no tiem ciezdams... Uz šīs problēmas saknēm 7. novembrī, Valststiesību dienā, trāpīgi norādīja profesore Sanita Osipova. Proti, latviešu saasināti neveselīgajām attiecībām ar valsts varu cēloņi rodami gadsimtiem tālā vēsturē – jau ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

13. Novembris 2012 • NR. 46 (745)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

13. Novembris 2012 • NR. 46 (745)

Iesaka saglabāt Augstākās tiesas nosaukumu Tieslietu padome 5. novembrī pauda viedokli, ka arī pēc strukturālās tiesu sistēmas reformas, kad pēc tiesu palātu darbības beigām Augstākā tiesa darbosies tikai kā kasācijas instance, jāsaglabā Augstākās tiesas nosaukums. Tiesību vēstures un konstitucionālo tiesību eksperti Romāns Apsītis un Sanita Osipova Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai iepriekš izteikuši viedokli, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām

13. Novembris 2012 • NR. 46 (745)

Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā. ...

...

1064

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Izglītība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

9. Septembris 2025

Nr 36 (1406)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"