Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Apbalvoti Satversmes tiesas konkursa uzvarētāji

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Satversmes tiesa, 15. februārī, Latvijas simtgadei un Satversmes pieņemšanas 96. gadadienai veltītajā pasākumā apbalvoja 9. un 12. klašu skolēnu domrakstu konkursa "Mana Latvija un Satversme" un 6. klašu skolēnu zīmējumu konkursa "Mana Satversme" uzvarētājus un atzinības rakstu saņēmējus. Svinīgajā apbalvošanas pasākumā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kultūras ministre Dace Melbārde, Saeimas Juridiskās ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi par tiesnešu pārcelšanu

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 15. februārī ir reorganizēta Alūksnes rajona tiesa, Cēsu rajona tiesa, Gulbenes rajona tiesa, Limbažu rajona tiesa, Madonas rajona tiesa un Valkas rajona tiesa un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Valmieras tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu – Valmieras rajona tiesa un attiecīgi – Valmieras rajona tiesas ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Saeima 15. februārī konceptuāli atbalstīja iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā "Par tiesu varu". Lai likumprojekti stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā un trešajā lasījumā. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt ...

žurnāls / Īsziņas

Atzīmē Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadi

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadei veltītos svinīgos pasākumus Viļņā 16. februārī apmeklēja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Islandes prezidents Gudni Johannesons, Polijas prezidents Andžejs Duda, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sauc lietas īstajos vārdos

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Pirms dažiem gadiem ap Ziemassvētku laiku kļuvu par liecinieci kāda lielveikalu tīkla divu darbinieku sarunai, kurā tie savstarpēji dalījās spilgtās emocijās un pārdomās par nule saņemto darba devēja svētku dāvanu. Konkrētie veikala darbinieki tikuši pie saldētas vistas, kura, kā jau tas gadās, šiem diviem bijusi arī zila. Mēdz sacīt, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet, tā kā "zirgs" netika dāvināts man un jauno vistas īpašnieku ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Maksātnespējas administrācija

žurnāls / Informācija

Ievērojami paaugstinājusies maksātnespējas procesu uzraudzības efektivitāte

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

2017. gadā, mainoties normatīvajam regulējumam un Maksātnespējas administrācijas (MNA) funkcijām, ievērojami uzlabota maksātnespējas procesu uzraudzība – tā 12. februārī notikušajā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē informēja MNA direktore Inese Šteina, iepazīstinot ar ziņojumu par MNA 2017. gadā paveikto. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanas starptautiskais regulējums. Kādēļ Latvija vilcinās?

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Lai arī Latviju nevar uzskatīt par vienu no lielākajām nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu izcelsmes valstīm, vilcināšanās pievienoties starptautiskajiem pamatdokumentiem, kas sarežģītos pārrobežu tirgus apstākļos tiecas ierobežot nelikumīgu kultūras priekšmetu apriti, zinot, ka lielākā daļa no to noteiktajām prasībām jau ir ieviesta Latvijas nacionālajās tiesībās, īpaši gadā, kad tiek svinēta valsts simtgade un godātas tās vēsturiskās vērtības, nav ieteicama. ...

Edgars Gūte, Jānis Sarāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens no sporta tiesību jautājumiem, kas pēdējā laikā ir guvis plašu ievērību publiskajā telpā un pēc būtības ir saistāms ar pārraides tiesību monetizāciju, kā arī tieši ietekmē Latvijas nacionālo vīriešu basketbola izlasi, ir konflikts starp Starptautisko basketbola savienību (Fédération Internationale de Basketball – franču val., turpmāk – FIBA)2 un Luksemburgā bāzētu juridisku personu Euroleague commercial assets S.A. (turpmāk – ECA),3 kuras paspārnē tiek organizētas prestižākās Eiropas klubu basketbola sacensības Turkish Airlines Euroleague (turpmāk – Eirolīga). ...

Datu valsts inspekcija

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datu valsts inspekcijas rekomendācijas novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām un piemērošanu fizisko personu datu apstrādē un aizsardzībā, 29. panta darba grupa1 ir izstrādājusi vadlīnijas par atsevišķiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas jautājumiem, un tās ir pieejamas latviešu valodā.2 Papildus tam arī Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi rekomendācijas attiecībā uz novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību veikšanu. Rekomendācijas3 izstrādātas, lai atvieglotu pārziņiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas 35. pantā noteikto pienākumu izpildi. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi grāmata, kas analizē vēstures ietekmēšanu ar normatīvajiem aktiem

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Pagājušā gada beigās izdevniecība Cambridge University Press ir publicējusi grāmatu Law and Memory. Towards Legal Governance of History, kas veltīta vēstures un atmiņas regulēšanai, izmantojot normatīvos aktus. Grāmatas redaktori ir Dr. Uladzislavs Belavusavs (Uladzislau Belavusau) no Amsterdamas Universitātes un Dr. Aleksandra Gliščiņska-Grabiasa (Aleksandra Gliszczyńska-Grabias) no Polijas Zinātņu akadēmijas. Grāmatā vienkopus ir apkopoti pētījumi par vēstures jautājumu regulēšanu dažādās valstīs, tostarp Latvijā. Nodaļu par Latviju ir sarakstījusi Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Ieva Miļūna. ...

žurnāls / Intervija

Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...

Valsts prezidenta kanceleja

žurnāls / Tiesību politika

Prezidents iebilst pret nepienācīgi izstrādātiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 9. februārī, atrazdamies oficiālā vizītē Korejas Republikā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei prezidents uzsver, ka viņš jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ, kā arī atgādina, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Valsts prezidents aicina Saeimu izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu un noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai. "Jurista Vārds" publicē šo vēstuli pilnībā. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kopbraukšanas regulēšana – valsts kompetence

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Šā gada sākumā mediju uzmanības lokā jau divreiz ir nonācis kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs Taxify. Pirmo reizi tas bija saistībā ar paaugstinātām taksometru (pārvadājumu) cenām Jaunajā gadā, bet otro reizi – saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projektu, kas pašreizējā redakcijā paredz ierobežot privātpersonu, kas ar to nenodarbojas profesionāli, iespējas sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Latvija gan nav vienīgā valsts, kur ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nosakot mototrašu trokšņa robežas, ir taisnīgi jālīdzsvaro iesaistīto pušu intereses

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

2017. gada 19. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 "Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novēršana un pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punkta atbilstību likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7. punktam, 18.1 panta trešajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam, kā arī šo noteikumu 2.4. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izveidotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atbilstību likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam". Ar šo spriedumu atzīts, ka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 16) 2. pielikuma 2. punkts atbilst likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešajai daļai, bet MK noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts, kā arī šo noteikumu 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Informācija par 2018. gada 6. februārī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Dankans Pithauss, Džesika Sandersa, Džons Makgonegls, Džons Makkinlejs

žurnāls / Numura tēma

Blokķēde: rašanās, izaicinājumi un juridiskie jautājumi

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija sniedz plašas un viegli pielāgojamas iespējas apstrādāt liela apjoma datus ar augstu precizitāti un šķietami neuzlaužamu drošību par pieņemamu cenu, salīdzinot ar tradicionālajām sistēmām. Šīs tehnoloģijas varētu aizstāt tradicionālās centralizētās maksājumu sistēmas un darījumu, kā arī grāmatvedības sistēmas. Taču jāņem vērā, ka, līdzīgi kā ar jebkuru jaunu tehnoloģiju, tā rada izaicinājumus gan pārdevējiem, gan pircējiem. Šajā rakstā sniegts ieskats galvenajos blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas aspektos. ...

Administratīvā rajona tiesa, Latvijas Republikas prokuratūra, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Maksātnespējas administrācija, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Ventspils dome, Bauskas novada pašvaldība

žurnāls / Numura tēma

Elektroniskie dokumenti un tiešsaistes informācijas sistēmas plašās iespējas

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Elektronisko dokumentu sniegtās iespējas sevī ietver gan priekšrocības, gan arī rada izaicinājumus. Nepretendējot uz izsmeļošu tēmas apskatu, apkopoti viedokļi no Administratīvās rajona tiesas, prokuratūras, advokatūras, Maksātnespējas administrācijas, tiesu izpildītājiem, VSAA, NVA, Ventspils domes un Bauskas novada domes par esošo normatīvo regulējumu (tajā skaitā par grozījumiem, kas katru attiecīgo respondentu varētu skart vistiešāk) un tīri praktisko pieredzi ar elektroniskajiem dokumentiem. ...

Linda Reneslāce

žurnāls / Numura tēma

Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Tiesību izsmelšanas princips autortiesībās atļauj iegādāties grāmatu un pēc tam to uzdāvināt, pārdot vai citādi atsavināt trešajām personām. Līdzīgi tiesību izsmelšanas princips atļauj atsavināt iegādātās vinila plates, CD vai DVD, VHS kasetes, disketes un citus materiālus objektus, kas satur ar autortiesībām aizsargājamu darbu. Tomēr grāmatu, filmu un mūzikas iegādes prakse ir mainījusies, un jau kādu laiku ir aktuāls jautājums, vai tiesību izsmelšanas princips ir piemērojams digitālajam saturam, t.i., pašiem elektroniskajiem failiem jeb datnēm, kas satur e-grāmatas, filmas, mūziku, datorprogrammas un citu ar autortiesībām aizsargājamu saturu. Šis raksts aplūko tiesību izsmelšanas principa būtību, tā piemērošanas problemātiku digitālajam saturam Latvijā un ES, īsumā pievēršoties arī ASV piemēram. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Digitālās transformācijas ietekme ir plaša, un tai pakļauta ikviena tautsaimniecības nozare, kā arī privātā vai publiskā sektora funkcija. Vienojoša ir virzība uz tehnoloģiju izmantošanu pakalpojumu sniegšanas ātrumam un ērtumam, līdz ar to uz attālinātiem darījumiem un saziņu. Juridiskā ziņā būtiski ir gan jautājumi par likumu radīšanas un piemērošanas evolūciju, gan tīri praktiski aspekti par personas identitāti digitālajā vidē un tās integritāti, kas Latvijā attīstīsies šajā gadā. ...

Aizsardzības ministrija

žurnāls / Numura tēma

Paplašināsies subjektu loks ar pienākumu ziņot par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Informācija par Aizsardzības ministrijas kompetenci kiberdrošības jomā un darbu pie Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvas (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā ieviešanas. ...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

žurnāls / Numura tēma

Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Valsts pārvaldes funkciju īstenošanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana un elektroniskās pārvaldes principu ieviešana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas sastāvdaļa, un tā ir arī viena no valdības prioritātēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk –VARAM) norāda, ka tāda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldība, kas ļauj racionāli un efektīvi izmantot IKT visā valsts pārvaldē, ir jāīsteno atbilstoši vienotai valsts politikai IKT pārvaldības jomā, nodrošinot efektīvu, caurskatāmu, ērtu, pieejamu valsts pārvaldi, kvalitatīvu pakalpojumu un informācijas pieejamību un sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē. Kvalitatīvi un pieejami valsts pārvaldes pakalpojumi, IKT rīki un elektroniskās iespējas ir nosacījumi valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības attīstībai un modernizācijai visā valsts teritorijā, kā arī efektīvākai valsts administrācijas darbībai. Publiskās pārvaldes sistēmu datu un pakalpojumu atvēršana savstarpējai piekļuvei gan vienas valsts robežās, gan pāri tām uzlabos to darbības efektivitāti un atvieglos uzņēmumu un iedzīvotāju brīvu pārvienošanos. Digitālā vide iedzīvotāju ikdienā ieņem aizvien svarīgāku vietu, tāpēc arī no publiskās pārvaldes tie gaida efektīvāku darbību. Turklāt lielāka atvērtība un ieinteresēto personu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā valsts pārvaldes sistēmas padarīs uzticamākas un pārskatatbildīgākas. Tāpat publiskā sektora datu un pakalpojumu atvēršana trešajām personām, pilnīgi ievērojot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību, var sekmēt izaugsmi un konkurētspēju. Mūsdienās pasaulē un Latvijā arvien populārāki kļūst tādi pakalpojumi, kuru sniedzēji piedāvā koplietot, atkalizmantot vai attālināti izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Numura tēma

Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Cik garš, tik plats – mēģinājumi apkopot svarīgākos ar elektronisko dokumentu un citu elektronisko risinājumu saistītos jautājumus ar katru nākamo aplūkoto aspektu rada arvien lielāku azartu beidzot pietuvoties "pēdējam" jautājumam, tādējādi ieraujot sevi gluži kā azartspēļu atvarā. Jebkuri mēģinājumi radīt izsmeļošu jautājumu sarakstu, lai sastādītu jurista darba plānu darbā ar digitālajiem jautājumiem, vismaz šī brīža tehnikas un zinātnes attīstības posmā ir nesekmīgi. Esam ļoti strauju pārmaiņu laikā, par ko var viegli pārliecināties, kaut vai tikai pārlūkojot, kādus tuvākajā laikā risināmus jautājumus izvirza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā vadošā iestāde informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome pieņem lēmumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izpēti un tiesu sistēmas pilnveidi

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Tieslietu padomes sēdē 22. janvārī un turpinājumā 5. februārī, uzklausot izteiktos viedokļus un ierosinājumus turpmākai rīcībai ar maksātnespējas procesu tiesvedību saistīto jautājumu risināšanā un tiesu sistēmas attīstībā kopumā, tika nolemts – lai gan kopš 2014. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā, veikt padziļinātu pirmās instances lēmumu maksātnespējas lietās izpēti, kas pieņemti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Unikāls veikums – Eiropas tiesību senvēstures pētījums

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Šī gada 1. februārī tika svinīgi atvērta Latvijas Universitātes profesores un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Dr. iur. Sanitas Osipovas jaunākā grāmata "Eiropas tiesību priekšvēsture. Senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas, Grieķijas tiesības". Izdevums nācis klajā AS "Tiesu namu aģentūra" apgādā. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas skolēnu domas par Satversmi

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Satversmes tiesa 15. februārī Satversmes pieņemšanas 96. gadadienai veltītajā pasākumā apbalvos 9. un 12. klašu skolēnu domrakstu konkursa "Mana Latvija un Satversme", kā arī 6. klašu skolēnu zīmējumu konkursa "Mana Satversme" uzvarētājus un atzinības rakstu saņēmējus. Satversmes tiesas rīkotajā konkursā tika iesūtīti 44 domraksti un 124 zīmējumi, pārstāvot 30 skolas no visiem Latvijas reģioniem. Arī "Jurista Vārdam" bija iespēja iesaistīties jauniešu darbu vērtēšanā – šajā laidienā publicējam redakcijas visaugstāk novērtētās esejas, bet žurnāla vāku rotā, mūsuprāt, labākais zīmējums. ...

žurnāls / Īsziņas

Vienkāršos nekustamā īpašuma reģistrāciju

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Ministru kabinets 6. februārī atbalstīja savstarpēji saistītus grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Grozījumi veikti, lai vienkāršotu nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras ...

žurnāls / Īsziņas

Likumi.lv pieejami tiesību akti angļu valodā

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Tiesību aktu oficiālie tulkojumi angļu valodā tagad ir pieejami arī vietnē likumi.lv. No tiesību akta latviešu valodā var ērti pārslēgties uz tā tulkojumu, izdrukājot un saglabāt to kā PDF vai DOCX dokumentu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijai rekomendēja uzlabot investīciju vidi. Lai mūsu valsts ārzemju investoriem šķistu pievilcīgāka, ir svarīgi nodrošināt tiesību aktu aktuālo redakciju tulkojumus angļu ...

žurnāls / Īsziņas

Groza likumu “Par nodokļiem un nodevām”

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Saeima 8. februārī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", precizējot informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Izmaiņas nepieciešamas, jo līdzšinējā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus ...

žurnāls / Īsziņas

Otrreiz caurlūkos grozījumus Publisko iepirkumu likumā

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 9. februārī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildu izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts prezidents pieņem tiesnešu zvērestus

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 6. februārī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī, kurā piedalījās arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pieņēma jauno tiesnešu Kristīnes Evertovskas, Jolantas Uminskas un Ilzes Andruškinas zvērestu (svinīgo solījumu) pirms stāšanās amatā. Uzrunājot jaunās tiesneses, Valsts prezidents R. Vējonis aicināja pašus tiesnešus stiprināt tiesu sistēmu un tiesiskumu Latvijā, iesaistoties diskusijās par sistēmas kvalitāti, ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša rīcību ģimeniskā konfliktā

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 12. janvāra atzinums1 par tiesneša rīcību ģimeniskā konfliktā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Redaktora sleja

Intelektuālā īpašuma tiesības cīņas sportā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Kopš televīzijas piedāvā skatītājiem iegādāties īpašu "biļeti" uz cīņu skatīšanos ekskluzīvā tiešraidē, vairāk nekā trīsdesmit dažādu cīņas veidu pārraidēs saskaņā ar Business Insider datiem ir sasniegts vismaz viens miljons abonentu. Līdz ar Latvijas boksera Maira Brieža panākumiem starptautiskā līmenī, arī Latvijā arvien vairāk attīstās maksas televīziju piedāvājums iegādāties īpašu abonementu uz skatītāju izraudzīto pārraidi. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību politika

Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Latvijas Republikas Augstāko tiesu un Zvērinātu advokātu kolēģiju. Šajā "Jurista Vārda" laidienā lasītājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar vairāku konferencē nolasīto referātu tēzēm. ...

žurnāls / Informācija

Konference par sabiedrības viedokļa ietekmi uz tiesu sistēmu

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē rīkoja konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kurā piedalījās tieslietu sistēmas darbinieki, politiķi, zinātnieki, sabiedrības pētnieki un žurnālisti, lai apspriestu publiskā spiediena ietekmi uz tiesas spriešanu Latvijā. ...

Konkurences padome

žurnāls / Tiesību politika

Konkurences padomes darba prioritātes 2018. gadā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi iestādes darba prioritātes 2018. gadam. Starp nozīmīgākajām prioritātēm var minēt tirgus dalībnieku un publisku personu izpratnes veicināšanu par brīvu un godīgu konkurenci, smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, kā arī iestādes kapacitātes stiprināšanu, piesaistot profesionālus darbiniekus. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes tiesai jauna pieeja sabiedrības informēšanā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Tie, kas ikdienā seko līdzi Satversmes tiesas darbam, būs pamanījuši, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu praksi pēdējā laikā daudz biežāk un izvērstāk kļuvusi pieejama ne tikai informācija par konstitucionālās tiesas lemto, bet arī par dažādām tās aktivitātēm un norisēm. Kā likumsakarīgs šo pārmaiņu turpinājums ir atskaite jeb pārskats par Satversmes tiesas darbu 2017. gadā, kas iemieso jauninājumus gan formā, gan saturā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesnešu atsevišķās domas sodīto skolotāju lietā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

2017. gada 24. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-07-01 "Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas 106. pantam", ar kuru apstrīdētā norma tika atzīta par neatbilstoši Satversmes 106. pantam. 2018. gada 23. janvārī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Alda Laviņa atsevišķās domas šajā lietā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan stāsies spēkā šā gada 1. martā. Tieslietu ministrija šajā rakstā sniedz ieskatu par būtiskākajām izmaiņām, ko paredz pieņemtie grozījumi CPL. ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšanas nepieļaujamību,1 šajā rakstā sniedzu atsevišķus apsvērumus par minētā jautājuma būtību un Augstākās tiesas lēmumā ietverto risinājumu, kā arī tā izziņošanu sabiedrībai. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu viņa pamattiesībās, turklāt rodas jautājums par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Jebkurā gadījumā runa ir par pamattiesībām, turklāt vienām no visbūtiskākajām. Mēs jau zinām stingros priekšnoteikumus, kādi izvirzīti valstij, lai tās iejaukšanās pamattiesībās būtu attaisnota. Tam pēc būtības vienlīdz ir jāattiecas arī uz tiesu (valsts) spriedumiem par zaudējumu atlīdzību. Tāpēc šādiem spriedumiem ir jābūt pamatotiem ar likumu – tiesību normu, kas kalpo kā prasījuma pamats. Un nepietiek šo tiesību normu vienkārši piesaukt. Spriedumā ir skaidri un saprotami jāpaskaidro, kāpēc un kā katrs tiesību normas – prasījuma pamata – sastāvā ietilpstošais priekšnoteikums konkrētajos apstākļos piepildās vai nepiepildās. ...

žurnāls / Informācija

Rokasgrāmata profesionālai un atbildīgai žurnālistikai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Laikā, kad īpaši daudz tiek runāts arī par žurnālistikas kvalitāti Latvijā un plašsaziņas līdzekļu atbildību par savu darbu, kam demokrātiskā valstī ir neatsverama loma, kļuvusi pieejama jaunā "Rokasgrāmata žurnālistiem". Tomēr maldīgi uzskatīt, ka tās lasītājs var būt vienīgi mediju videi piederīgais, jo faktiski daudzās situācijās līdz ar žurnālistu tiesībām saņemt informāciju pastāv arī kāda – visbiežāk iestāžu un institūciju – pienākums tādu sniegt. Tādēļ informatīvos nolūkos šis materiāls noderēs ikvienam, kuram ir vai varētu būt saskare ar informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...

žurnāls / Īsziņas

Lielbritānijā meklē latviski runājošus policistus

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Linkolnšīras grāfistes policija Lielbritānijā paziņojusi, ka pieņems darbā policistus, kas brīvi pārvalda gan angļu, gan arī latviešu, lietuviešu vai poļu valodu, 30. janvārī ziņoja "Anglo Baltic News". Paredzēts, ka jaunie policisti strādās Linkolnšīras reģionos, kur dzīvo liels skaits austrumeiropiešu migrantu. Policijas rindas plānots papildināt šā gada vasarā. Policistu gada alga ir 22 000 sterliņu mārciņu (25 000 eiro). Šādā ...

žurnāls / Īsziņas

Noteikts tiesnešu skaits pirmajā instancē

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Ņemot vērā Kurzemes tiesu apgabala tiesu reorganizāciju, Tieslietu padome noteikusi tiesnešu skaitu rajona (pilsētu) tiesās un to sastāvā ietilpstošajās zemesgrāmatu nodaļās no 2018. gada 1. februāra. Kurzemes rajona tiesā noteiktais tiesnešu skaits ir 36, tās zemesgrāmatu nodaļā – 11 tiesneši. Latgales tiesu apgabalā ir divas rajona tiesas – Daugavpils tiesa ar 20 tiesnešiem un sešiem tiesnešiem zemesgrāmatu nodaļā un Rēzeknes tiesa ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi par tiesnešu pārcelšanu

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu šā gada 1. februārī tika reorganizēta Talsu rajona tiesa, Kuldīgas rajona tiesa, Saldus rajona tiesa un Ventspils tiesa un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un attiecīgi – Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. Tieslietu padome pieņēmusi ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina Latvijas pārstāvi Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Ministru kabinets 30. janvārī apstiprināja Rīgas Juridiskās augstskolas lektori Žanetu Mikosu par Latvijas Republikas pārstāvi, specializēto dabas resursu un vides tiesību arbitri Pastāvīgā arbitrāžas tiesā (PAT). Ž. Mikosai ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē, un Kopenhāgenas Biznesa augstskolas tiesību maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās. Iegūta ilggadēja pieredze, darbojoties Rīgas ...

...

109

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls