Jurista Vārda satura arhīvs

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Notikums

Dītrihs Andrejs Lēbers – jurists un politologs

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Dītrihs Andrejs Lēbers (1923–2004) bija jurists zinātnieks, Ķīles Universitātes profesors (1966–1989). Tomēr viņa zināšanu un interešu loks ievērojami pārsniedza tiesību zinātnes ietvaru. Par profesoru var runāt arī kā par politologu un vēsturnieku. Apbrīnas vērta vien ir spēja habilitēties (1966) vienlaicīgi civiltiesībās, starptautiskajās privāttiesībās, salīdzināmajās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās. ...

žurnāls / Notikums

Dītriha Andreja Lēbera balva – profesoram Jānim Lazdiņam

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

4. janvārī, izcilā vācbaltu jurista un politologa un Latvijas valsts neatkarības atgūšanas veicinātāja prof. Dītriha Andreja Lēbera (Dietrich André Loeber, 1923–2004) 95. dzimšanas dienā, viņa vārdā nosaukto Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors Jānis Lazdiņš – par tiesiskas un demokrātiskas valsts atjaunošanas pieredzes pētījumiem un izcilu devumu Latvijas Tiesību zinātnes attīstībā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Konferencē Rīgā – vairāk nekā 50 ārvalstu tiesībnieki

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros kā ik gadu norisinās arī sēdes juridiskajā zinātnē – no 11. janvāra līdz 26. februārim ieplānoti kopumā deviņi pasākumi (plenārsēde un astoņas sekcijas). Tomēr šo gadu no citiem principiāli atšķir fakts, ka LU konferences ietvaros Juridiskajā fakultātē risinās arī plašs starptautisks tiesību zinātnieku forums, kura pirmā plenārsēde kļuva arī par LU 76. konferences juridiskās zinātnes sadaļas atklāšanas pasākumu. Runa ir par Centrālās un Austrumeiropas tiesībzinātnieku tīkla (Conference of the Central and Eastern European Network of Legal Scholars (CEENELS)) trešo ikgadējo konferenci, kas 11.–13. janvārī norisinājās LU Juridiskajā fakultātē. Uz šo pasākumu bija ieradušies vairāk nekā 50 tiesību zinātnieku no 14 valstīm. CEENELS trešās konferences uzmanības centrā bija juridiskās tradīcijas un identitāte Centrālajā un Austrumeiropā. ...

žurnāls / Īsziņas

Sāk tiesāt bijušo policistu maniaku

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Krievijā par 59 cilvēku slepkavību 10. janvārī sāka tiesāt bijušo policistu, kuram jau piespriests mūža ieslodzījums par 22 sieviešu slepkavību. 53 gadus vecais Mihails Popkovs tika nogādāts tiesā Sibīrijas pilsētā Irkutskā pēc atzīšanās vēl 59 slepkavībās un vienā slepkavības mēģinājumā laikā no 1992. gada līdz 2010. gadam. Viņš jau izcieš mūža ieslodzījumu par 22 sieviešu izvarošanu un nogalināšanu, kā arī mēģinājumu nogalināt vēl divas. ...

žurnāls / Īsziņas

Francūzietes iestājas par vīriešu tiesībām

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Franču kinozvaigzne Katrīna Denēva un daudzas citas ievērojamas francūzietes atklātā vēstulē paudušas uzskatu, ka vīriešiem jābūt tiesīgiem pavedināt sievietes un ka viņu apsūdzēšana seksuālā uzmācībā ir aizgājusi par tālu. K. Denēva un vēl apmēram 100 ievērojamas sievietes no izklaides industrijas, zinātnes un citām jomām ir parakstījušas atklātu vēstuli, kuru 9. janvārī publicēja Francijas laikraksts "Le Monde". Vēstulē teikts, ...

žurnāls / Īsziņas

Izvēršas diskusijas par Policijas akadēmijas atjaunošanu

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Aizvadītajā nedēļā Iekšlietu ministrija paziņoja, ka rīkos starpinstitūciju sanāksmi, lai diskutētu par jaunas policijas augstskolas izveides iespējamību. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēstulē Iekšlietu ministrijai norādījis, ka Policijas akadēmija ir jāatjauno, bet uz pilnīgi citiem, jauniem pamatiem. Galvenais uzdevums būtu sagatavot profesionālus, augsti kvalificētus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, nevis izglītot juristus, ...

žurnāls / Īsziņas

Kopumā uzlabojas ārvalstu investoru noskaņojums

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā gada laikā ir uzlabojies, 10. janvārī iepazīstinot ar ārvalstu investīciju vides indeksu, atzina tā veidotājs Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka. Aptaujātie investori Latvijas pievilcības pieaugumu ārvalstu investīcijām pēdējā gada laikā ir novērtējuši ar vidēji 2,5 ballēm no piecām, kamēr 2016. gadā Latvijas pievilcības kāpumu investori vērtēja ar divām ballēm. Kā trīs ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta tiesu priekšsēdētāju termiņa ierobežojumus

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 10. janvārī otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā "Par tiesu varu" saistībā ar iepriekš Saeimā atbalstītā ierobežojuma, kas liedz vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, atcelšanu. Saeima 2. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma "Par tiesu varu" izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontroles darbības stratēģija turpmākajiem četriem gadiem

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Valsts kontroles mērķis ir joprojām būt pamanāmai un efektīvai sabiedrības interešu pārstāvei, kas stiprina labu publiskā sektora pārvaldību un veicina sabiedrības labklājību. To var sasniegt, strādājot ekonomiski, produktīvi, efektīvi un ilgtspējīgi. Šie mērķi noteikti Valsts kontroles jaunajā darbības stratēģiskajā plānā laika posmam no 2018. līdz 2021. gadam. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai maksātnespējas process padara darījumus neapstrīdamus

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas apmierināt kreditoru prasījumus, bet veiksmes gadījumā – arī atjaunot maksātspēju. Uz šo mērķu sasniegšanu ir vērsts Maksātnespējas likumā ietvertais regulējums – viss maksātnespējas procesa administratora darbs ir vērsts uz kreditoru apzināšanu, parādnieka mantas apzināšanu un tās atgūšanu, kā arī atsavināšanu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk naudas līdzekļu kreditoru prasījumu ...

Āris Kakstāns

žurnāls / No citas puses

Kārtējie manevri un spekulācijas saistībā ar bitcoin

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Jau ilgstoši ir zināms par bitcoin popularitāti lietotāju vidū Ķīnā, no vienas puses, un kopējo salīdzinoši negatīvo attieksmi pret bitcoin Ķīnas valdības gaiteņos un kabinetos, no otras puses. Ņemot vērā kopējo politiku un tam pievienojot bažas par enerģijas patēriņu, kā arī Ķīnas enerģijas ražošanas specifiku, tās centrālā banka (Ķīnas Tautas banka) ir paziņojusi par iespējamo tālāko rīcību bitcoin "sērgas" ierobežošanai. Kā ziņo starptautiskās ziņu aģentūras, neraugoties uz Ķīnas Tautas bankas pašas atzītajām ierobežotajām iespējām kontrolēt nesamērīgo enerģijas patēriņu bitcoin ieguvei, tā tomēr var dot norādījumus attiecīgajām iestādēm, lai tās noteiktu enerģijas patēriņa ierobežojumus bitcoin ieguvei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Riska personas tiesiskā statusa kritēriju konstatācija

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Riska personas tiesiskā statusa regulējuma plašākais mērķis ir ierobežot tādu komersantu darbību, kuru patiesais dibināšanas mērķis ir saistīts ar starpnieka lomas izpildi naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas shēmās un kuru darbības organizētāji, kā arī patiesā labuma guvēji administratīvā procesa ietvaros nav identificējami. Riska personu kritēriju piemērošanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kādi pastāvējuši tiesību normas spēkā stāšanās brīdī, kā arī tie var būt apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās, kas turpinās (jeb normai ir arī t.s. neīsts atpakaļvērsts spēks). Tas nav nekas neparasts un nepieņemams no tiesiskas valsts principa viedokļa, jo sabiedrībai var būt nepieciešams tūlītēji atbildēt uz tiem izaicinājumiem, kādi rodas. Personas tiesību ierobežojums uz nodarbošanos var tikt nekavējoši pārskatīts, ja mainās tiesiskā statusa noteikšanas pamatā esošie apstākļi. Tiesas ieskatā, riska personas tiesiskā statusa noteikšana un no tā izrietošais ierobežojums piedalīties komersanta vadīšanā un saimnieciskajā darbībā nav pielīdzināma personas kriminālsodīšanai. Kriminālsodam ir pavisam cita bardzības pakāpe un ievērojami būtiskāka ietekme uz personas turpmāko dzīvi un nodarbošanos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesnešu atsevišķās domas solidaritātes nodokļa lietā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

2017. gada 19. oktobrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-14-01, ar kuru Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, bet tiesvedību izbeidza lietā daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 109. pantam, kā arī daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. 2017. gada 18. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas, Alda Laviņa un Gunāra Kusiņa atsevišķās domas šajā lietā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāna gaita

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojuma Nr. 527 "Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu" 6. punkts nosaka pienākumu "Tieslietu ministrijai, sākot ar 2017. gadu, līdz kārtējā gada 31. decembrim ievietot Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē informāciju par pamatnostādņu un plāna īstenošanu". Tādēļ, izpildot šo rīkojumu, Tieslietu ministrija publicē1 informāciju par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna gaitu. ...

LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Latvijas Universitātes studenti – Ziemeļaustrumeiropā vēl nepārspēti

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Nedēļu pirms Ziemassvētkiem, 17. decembrī, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komanda starptautisko mediju tiesību izspēlē (Price Media Law Moot Court Competition) izcīnīja uzvaru šo sacensību Ziemeļaustrumeiropas reģionālajā kārtā, kas jau otro gadu norisinājās Ukrainā, Kijevā. 2017./2018. gada komandas sastāvā ir Agita Rudziša, Emīls Jonins, Madara Meļņika un Kristers Losāns. Savukārt komandas treneri aizvien nemainīgi ir asociētais profesors Artūrs Kučs un doktorante Lolita Bērziņa. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) maldība par tiesībām pieļauta atsevišķas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes līmenī un 2) šī maldība konkrētajā situācijā liedza apzināties tos nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu. Šādos gadījumos nozīmi iegūst Krimināllikuma (turpmāk – KL) 8. panta otrās daļas nosacījums – nav konstatējama nodomam nepieciešamā personas psihiskā attieksme pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (KL 8. p. 2. d.), līdz ar to viņu nevar sodīt par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Tā ir maldība par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ko Latvijas krimināltiesību teorijā dēvē par faktisko kļūdu. Savukārt juridiskā kļūda, kas neietekmē nodoma konstatēšanu, ir tikai tad, ja maldība par tiesībām pieļauta noziedzīga nodarījuma kopvērtējuma līmenī, t.i., ja persona pareizi uztvērusi visus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču maldīgi novērtējusi savas rīcības juridiskās sekas. Šī raksta uzdevums ir noskaidrot, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" darbojas neierobežoti juridiskas kļūdas gadījumā. ...

Jānis Zeltiņš, Jana Samuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš 1985. gada spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK). LAPK deviņpadsmitā nodaļa satur regulējumu par protokolu. Neraugoties uz to, LAPK nesniedz protokola legāldefinīciju. Līdz ar to protokola tiesiskā daba būtu noskaidrojama no šīs nodaļas tiesību normām, kā arī no tiesu prakses. ...

žurnāls / Viedoklis

Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECPAK)) nostiprinātajām privātpersonu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa nosprieda, ka Administratīvā procesa likuma 253. panta trešajā daļā ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā secina, ka, pārbaudot iestādes rīcības brīvības izmantošanu naudas sodu noteikšanā, administratīvās tiesas spēj nodrošināt efektīvu un visaptverošu kontroli, neiestājoties iestādes vietā, kas prasītu pārņemt attiecīgās nozares politikas veidotāja lomu. ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz izraidīt nelegālos imigrantus

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Saskaņā ar plānu, kuru 3. janvārī apstiprinājusi Izraēlas valdība, no valsts varētu tikt izraidīti 40 000 nelegāli ieceļojušo afrikāņu, starp kuriem pamatā ir eritrejieši un sudānieši. Iedzīvotāju un imigrācijas pārvalde aicina nelegālos imigrantus atgriezties savās valstīs vai doties uz trešajām valstīm, tiem, kuri dosies prom līdz marta beigām, solot izmaksāt 3500 ASV dolārus, kā arī izsniegt aviobiļetes. Pirms Izraēla 2013. gadā pabeidza ...

žurnāls / Īsziņas

Ar likumu vērsīsies pret viltus ziņām

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Francijas prezidents Emanuels Makrons 3. janvārī paziņoja, ka tiks pieņemts jauns likums, lai cīnītos pret viltus ziņu izplatīšanu internetā priekšvēlēšanu laikā. Prezidenta paziņojums, visticamāk, vērsts pret Krievijas propagandas medijiem RT un "Sputnik". E. Makrons, kurš maijā stājās Francijas prezidenta amatā, iepriekš nodēvējis Krievijas medijus par "ietekmes orgāniem" un "maldinošas propagandas" izplatītājiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Lai veicinātu valsts pārvaldes konkurētspēju, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas 4. janvārī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un Saeimas atbalsts. Ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apjoms privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas tiesnese devusies pensijā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Aizvadītā gada nogalē, 31. decembrī, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ilze Skultāne beidza pildīt tiesneses pienākumus un devās pensijā. I. Skultānes darba stāžs tiesneša amatā ir 33 gadi, tiesneses amata pieredze ir bagāta un daudzpusīga – viņa bijusi rajona tiesnese, Bauskas tiesas priekšsēdētāja, pēc Satversmes tiesas izveidošanas 1996. gadā – pirmā sastāva tiesnese. Kad 2004. gadā pēc Administratīvā procesa ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesā izveidota prakses vieta tiesnešiem

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Ar 2. janvāri Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdis Vazdiķis uz sešiem mēnešiem uzsāka darbu Satversmes tiesā. Viņš pildīs Satversmes tiesas padomnieka amata pienākumus. Tiesnesim būs iespēja papildināt savu pieredzi, padziļināti apgūt Satversmes tiesas procesu, paplašināt zināšanas par Satversmē iekļautajiem principiem un vērtībām, kā arī cilvēktiesību aizsardzības jautājumiem. Satversmes tiesa pagājušā gada 1. septembrī sadarbībā ar Tieslietu ...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

žurnāls / Tiesību politika

Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, padarīt Eiropas Savienības finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, kā arī samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tikko kā atvērtas Jaunā gada durvis, un līdz Latvijas valsts simtgadei atlikušas vairs tikai 320 dienas. Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija vēl visiem mūsu lasītājiem darbīgu, radošu un laimīgu 2018. gadu! Tāpat kā citi, arī mēs kaļam plānus šim nākamajam darba posmam. Šo gadu esam iecerējuši veltīt diskusijām par Latvijas tiesiskās sistēmas nākotnes būtiskākajiem izaicinājumiem. Labs pamats jau ielikts ar "Jurista Vārda" ...

žurnāls / No citas puses

Darba devēja tiesības prasīt noteiktu darbinieka izskatu

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Noslēdzot darba līgumu, darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Primāri pakļaušanās noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem ir saistīta ar darba veikšanas organizāciju un prasībām darba kvalitātei. Taču tas var aptvert arī citus netieši saistītus jautājumus, kam tomēr ir zināma nozīme darba izpildē, kā darbinieka ārējais izskats, kam, ja vien runa nav par aktieriem un modeļiem, attiecībā uz darba izpildes kvalitāti nav tik lielas nozīmes. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas ievērošana

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Ja vien privātpersona ir izpildījusi savu pienākumu ievērot likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vēršoties ar iesniegumu iestādē, tad tas, ka iestāde, iespējams, nepamatoti atteikusies pēc būtības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu vai vispār uz to nav atbildējusi likumā noteiktajā termiņā, nekādi neietekmē iesniedzēja procesuālās tiesības vērsties tiesā. Ja augstāka iestāde noteiktā termiņā nav reaģējusi, uzskatāms, ka valsts pārvalde ir atteikusies no iespējas labot savas kļūdas, savukārt persona no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiktu izmantota. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Informācija par 2017. gada 5. decembrī noteiktajām praktizēšanas vietām jaunuzņemtiem zvērinātiem advokātiem un 19. decembrī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Kriminālprocess primāri ir valsts instruments, lai konstatētu cilvēka vainīgumu vai nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas reabilitēšanu vai nereabilitēšanu. Reabilitēt nozīme atjaunot labo vārdu, labo reputāciju vai atdot kādam tiesības.1 Savukārt nereabilitēšana pēc būtības nozīme personas atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. ...

Iveta Skujiņa, Edgars Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Katru dienu meklējam informāciju, lasām ziņas, sarakstāmies, iepērkamies, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces. Šī ir tikai daļa no tā, kādā veidā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ikdienā. 82 % Eiropas Savienības iedzīvotāju interneta izmantošana ir kļuvusi par svarīgu dzīves daļu. Turklāt mobilie tālruņi ir visbiežāk izmantotā ierīce, lai pieslēgtos internetam.1 Tiešsaiste nodrošina mums iespēju ātrākai un efektīvākai saziņai, tāpēc sabiedrības paļaušanās uz informācijas tehnoloģiju piedāvātajām iespējām tikai pieaug. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontrole rosina diskusiju par racionālu pašvaldību

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

"Saskaramies ar paradoksālu novērojumu – sabiedrība pašvaldībām vairāk uzticas nekā valsts varai, bet vienlaikus par pašvaldību darbu Valsts kontrole saņem ievērojami vairāk sūdzību nekā par valsts institūcijām," secināts vienā no pēdējiem Valsts kontroles 2017. gada veikumiem, ar kuru cerēts rosināt tālāku diskusiju par racionālu pašvaldību izveidi Latvijā. Šim nolūkam aizvadītā gada 13. decembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Valsts kontrole prezentēja savu redzējumu par racionālu pašvaldību darbību un attīstību, kas vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām. Šī vīzija jeb Valsts kontroles sagatavotais pārdomu dokuments1 ietver pēdējos piecos gados pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un praksē balstītus secinājumus problēmu novēršanai. ...

Ingus Meimers, Kalīne Ozola

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Latvijas juridiskajā literatūrā1 un tiesu praksē2 ir plaši aplūkots jautājums par prasītāja tiesībām lūgt prasības nodrošinājumu strīdā, kas izskatāms Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās Civilprocesa likumā3 noteiktajā kārtībā. Tomēr pašmāju literatūrā tikai virspusēji ir aplūkots jautājums par to, vai personai ir tiesības lūgt prasības nodrošinājuma piemērošanu pirms vēršanās ārvalstu šķīrējtiesā ar lūgumu izskatīt strīdu (angļu val. – request for arbitration). ...

Raimonds Apinis

žurnāls / Informācija

Baltijas valstu vienotā tiesu ekspertu reģistra būtība un priekšrocības

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Baltijas valstu sadarbība tiesu ekspertīzes jomā kalpo par labu piemēru tam, kā valstis var gūt labumu, strādājot kopējam mērķim. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertīžu iestādes vienmēr ir bijušas aktīvas zināšanu un pieredzes apmaiņā un kopīgu jautājumu risināšanā, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanā. Viens no pēdējiem un spilgtākajiem piemēriem ir Lietuvas vadīts Eiropas Savienības projekts, kura ietvaros tika rīkotas kopīgas Baltijas informācijas tehnoloģiju ekspertu mācības, kas notika Rīgā. Noteikti atzīmējams arī projekts "Atrodi tiesu ekspertu", kas ir Baltijas valstu kopējā iniciatīva tiesu ekspertīzes jomā. ...

žurnāls / Notikums

Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā perioda tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca – "Latvijas tiesneši. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-1940", Rīga, 2017, 286 lpp. Izdevums turpina 2007. gadā aizsākto grāmatu sēriju, kurā apkopota informācija par Latvijas tiesu sistēmas darbiniekiem un kurā jau iznākušas vairākas zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru biogrāfiskās vārdnīcas. ...

žurnāls / Notikums

Ar filmas “Senatori” pirmizrādi sāk Latvijas Senāta simtgades svinības

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tuvo Ziemassvētku noskaņās 19. decembrī kinoteātrī "Splendid Palace" notika Augstākās tiesas veidotās filmas "Senatori" pirmizrāde. Tas ir dokumentāls stāsts par trīsdesmit Latvijas senatoriem, kas lika pamatus Latvijas tiesu sistēmai un pildīja Senāta jeb kasācijas tiesas tiesneša pienākumus Latvijas valsts neatkarības pirmajā posmā no 1918. līdz 1940. gadam. Senāta simtgadei veltīta arī izstāde, kas apskatāma Augstākās tiesas telpās. ...

žurnāls / Īsziņas

Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Šogad atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstināsies no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019. gadā uz 230 eiro mēnesī un 2020. gadā uz 250 eiro mēnesī. Turklāt no 2018. gada 1. jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem papildus jau esošajiem nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina iegūt ...

žurnāls / Īsziņas

Attaisnotie izdevumi

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Arī turpmāk visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks darboties tikai no 2019. gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. ...

žurnāls / Īsziņas

Neapliekamais minimums pensionāriem

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Ar šo gadu neapliekamais minimums pensionāriem tiek paaugstināts no 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā uz 270 eiro mēnesī un 2020. gadā – uz 300 eiro mēnesī. ...

žurnāls / Īsziņas

Neapliekamais diferencētais minimums

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Vienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais minimums: ar šo gadu tas būs 0–200 eiro robežās un ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 0–230 eiro, bet 2020. gadā sasniedzot 0–250 eiro robežu. Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018. gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme tiek palielināta par vienu procentpunktu (0,5 % darba devējam un 0,5 % darbiniekam). Šos ienākumus paredzēts novirzīt pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus tām personām, kas pakļautas veselības apdrošināšanai. Sociālo iemaksu likme šogad būs 35,09 %, no kuriem 24,09 % maksās darba devējs un 11 % ...

žurnāls / Īsziņas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Lielai daļai darba ņēmēju šogad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20 % iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 % vietā); ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23 % likme, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, noteikta 31,4 % likme. ...

žurnāls / Īsziņas

Nodokļu reforma ieviesīs izmaiņas

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Nodokļu reforma ar šā gada 1. janvāri ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. Tas galvenokārt attiecas uz minimālās darba algas paaugstināšanu no 380 eiro uz 430 eiro, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, arī iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām, sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta un Tieslietu padomei adresēta vēstule, kurā uzsvērts, ka, pastāvot tiesu varas reputācijas krīzei, tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji un pašas tiesu varas uzdevums būtu iedziļināties situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Savukārt 2017. gada 20. decembrī arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, norādot: kaut arī biedrība pārstāv tiesnešus, kuru kompetencē nav maksātnespējas lietu izskatīšana, tā piekrīt, ka žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi. Līdz ar to biedrība pievienojās Augstākās tiesas tiesnešu vēstulē paustajam, ka šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji, un tādēļ atbalstīja arī kolēģu izteiktos rosinājumus Tieslietu padomei. Turpinājumā – 2017. gada 15. decembra Augstākās tiesas tiesnešu vēstule pilnā tās versijā. Pēc aplēsēm, Tieslietu padome to varētu izskatīt 22. janvāra sēdē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesības uz klusumu

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šis ir pēdējais šī gada žurnāls "Jurista Vārds", jau pēc pāris dienām klāt būs Ziemassvētki. Visticamāk, arī Tu, cienījamo lasītāj, gaidi brīdi, kad gada nogales skrējiens beigsies un klāt būs sengaidītais miera mirklis. Kādam tas pienāks caur reliģisku pieredzi, cits priecāsies pie ģimenes svinību galda, vēl kāds izlems beidzot vienkārši nestrādāt un nedarīt arī neko citu. Izvēles iespēju ir daudz. Tomēr līdz Ziemassvētkiem un ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Jurista vizītkarte

Veronika Sajadova

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

...

113

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Janvāris 2025

saturs abonēt

e-žurnāls