Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT Lielās palātas spriedums lietā “Avotiņš pret Latviju”

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pirms pāris nedēļām, 23. maijā, pasludināja spriedumu lietā "Avotiņš pret Latviju",1 noraidot Pētera Avotiņa sūdzību par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu saistībā ar ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu Latvijā. Šis ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs, un būtiski, ka pēc pašas tiesas norādēm šī ir pirmā reize, kad ECT vērtējusi tiesību uz taisnīgu tiesu garantiju ievērošanu lietā par savstarpēju spriedumu atzīšanu ES regulējuma, proti, Briseles I regulas ietvaros. ...

Klāvs Sedlenieks

žurnāls / Numura tēma

Dzimtes problēma nebeidzas ar anatomisko formu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Baibas Rudevskas sagatavotā Stambulas konvencijas ietekmes "juridiskā analīze" tikai daļēji ir juridiska. Samērā liela daļa tajā veltīta sociālzinātnisku jautājumu cilāšanai, cita starpā daudz uzmanības pievēršot dzimtes jēdzienam. Tā kā dzimtes aspekti (ko Rudevska tekstā, tiesa, ne visai konsekventi sauc par gender) ir būtiska sociālās un kultūras antropoloģijas joma, tad pievērsīšu uzmanību tikai šim jautājumam, atstājot citus, no akadēmiskā viedokļa ne mazāk problemātiskus aspektus, citai reizei. ...

Joanna Banasjuka

žurnāls / Numura tēma

Atsevišķu Stambulas konvencijas noteikumu kritiska analīze Polijas tiesību gaismā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Vispārējas piezīmes1 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) vēl tās radīšanas gaitā izraisīja daudz pretrunīgu vērtējumu. Kā atzīmēja Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, "zināms skaits valstu nebija apmierinātas ar konvencijas tekstu, kas nebija apspriests tādā garā, lai panāktu pēc iespējas plašāku konsensu".2 Šķiet, ka šo līgumslēdzēju pušu ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Vai no Stambulas konvencijas izriet valsts pienākums atzīt viendzimuma laulības

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Stambulas konvencijas pamatā ir nepārprotams uzstādījums par to, ka jebkāda vardarbība pret sievietēm ir jāizskauž un galvenais veids, kā to panākt, ir nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību de iure un de facto. Turklāt ir svarīgi, ka, novēršot vardarbību uz dzimuma pamata, tiek pasargāti arī bērni un vīrieši. Bērnu tiesību aizsardzība ir prioritārs cilvēktiesību jautājums, un Stambulas konvencija aizsargā tos ne vien kā vardarbības upurus, bet arī kā lieciniekus. Atzīstot, ka arī vīrieši mēdz būt pakļauti vardarbībai uz dzimuma pamata, Stambulas konvencija aizsargā arī šī dzimuma pārstāvjus. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas parakstīšana: īss komentārs

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Šķiet, pirmoreiz Latvijas vēsturē kāda starptautiskā līguma parakstīšana izraisījusi tik dzīvu viedokļu apmaiņu, kā tas ir noticies ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija).1 Ministru kabineta sēdes protokolā atzīmēts divu ministru atšķirīgais viedoklis.2 Tieslietu ministrija pasūtījusi un publiskojusi juridisko analīzi "Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu".3 Savukārt Labklājības ministrija publiskojusi savu atzinumu.4 Autors lielā mērā piekrīt Labklājības ministrijas atzinumā norādītajam, taču savā komentārā vēlas papildināt diskusiju ar dažiem elementiem. ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Divas jūnija tēzes par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Rakstā ļoti shematiskā un vienkāršotā veidā aplūkoti divi, autoraprāt, būtiski apsvērumi, kas varētu būt noderīgi diskusijā saistībā ar Latvijas iespējamo pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

Katrīna Kaktiņa

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas un Satversmes harmoniskā saskaņa

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Kā daļa sabiedrības to formulē publiskajā telpā – pieņēmu izaicinājumu izlasīt t.s. Stambulas konvenciju (2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, turpmāk – konvencija).1 Visu. Vienā no oficiālajām Eiropas Padomes un līdz ar to konvencijas teksta valodām. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Konvencija atbilst Satversmei un Latvijas tiesību sistēmai

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Iesākumā, vēlētos norādīt, ka līdz šim diskusija publiskajā telpā ir notikusi "nevienlīdzīgi" pēc būtības. Viena puse pauž viedokli, kamēr otra to "atspēko" ar juridiskiem argumentiem. Kvalitatīva un vienlīdzīga juridiskā diskusija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses savu nostāju pamato ar juridiskiem argumentiem. Ņemot vērā minēto, vēlētos norādīt uz tiem būtiskākajiem konvencijas aspektiem, attiecībā uz kuriem Tieslietu ministrija pauž juridiski nepamatotu viedokli. Proti, jēdziena "diskriminācija" saturu un tiesību doktrīnā nostiprināto pieeju diskriminācijas izskaušanai, jēdzienu "dzimte" un "dzimums" saturu un savstarpējo saistību, jēdzienu "laulība" un "ģimene" saturu, kā arī Stambulas konvencijas tvērumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Nepateiktais par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lielākā daļa lasītāju pēdējā mēneša laikā droši vien ir pamanījusi un pat sekojusi līdzi dažādām diskusijām par un ap Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija). Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šī laikam ir vienīgā konvencija, kura Latvijā ir izraisījusi tik plašas un asas diskusijas. No vienas puses, diskusijas un domu apmaiņa ļauj mums attīstīties un iet tālāk, taču, no otras puses, tas attiecas tikai uz konstruktīvām un korektām diskusijām, jo tikai to rezultātā var nonākt pie patiesības izpratnes. Jācer, ka šis "Jurista Vārda" numurs pacels līdzšinējās diskusijas augstākā un pēc būtības saturīgākā līmenī. ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Numura tēma

Konvencija pieprasa sistēmu vardarbības apkarošanai

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2011. gadā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (The Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence) (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

žurnāls / Numura tēma

Dažas piezīmes par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Atsaucoties uz "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumu, es šajā rakstā piedāvāšu dažas personīga rakstura piezīmes par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) tapšanas procesu un būtību. Ņemot vērā, ka es, visticamāk, esmu vienīgā Latvijas eksperte, kura, kaut arī nepārstāvot Latviju,1 klātienē piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē no sākuma līdz praktiski beigām,2 šajā epistulārā žanra darbā atļaušos nedaudz atkāpties no klasiskā juridiskā rakstā izmantojamās metodikas, piedāvājot dažus personīga rakstura novērojumus, kam esmu pirmavots. Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu, kam interesē šīs konvencijas tapšanas process, kā arī nodoms (tai skaitā par konvencijas izstrādes procesā piedāvātajām redakcijām), sazināties ar Eiropas Padomes sekretariātu (tai skaitā Ministru vietnieku komitejas sekretariātu, CAHVIO sekretariātu, CDDH sekretariātu, kā arī Eiropas Padomes Līgumu biroju).3 ...

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija neaizsargā sievietes

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Diskusijas fokuss Līdzšinējās publiskajās diskusijās par Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) reti ir gadījies dzirdēt atsauces uz konkrētām konvencijas normām. Tiek diskutēts vispārīgi par to, cik izplatīta ir vardarbība pret sievietēm, cik vājas un nespējīgas sevi aizsargāt ir sievietes un cik nevarošas viņas ir pieņemt konkrētus lēmumus un rīkoties, ...

Jūlija Stepaņenko

žurnāls / Numura tēma

Konvencija Latvijai nav nepieciešama

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Gudri ļaudis mēdz teikt: kas der visam, neder nekam. Domāju, ka tāpat būs ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija). Bez juridiskā aspekta, kas ietver vairākus pasākumus, kurus Latvija brīvprātīgi, bez starptautisku saistību uzņemšanās turpina pilnveidot nacionālās likumdošanas līmenī,1 konvencijas saturā ir arī ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka "vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu".2 ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Numura tēma

Konvencijas mērķis – nepieļaut vardarbību pret sievietēm

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem sieviešu līdztiesības nodrošināšanas jomā ir ANO 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kura Latvijai ir saistoša kopš 1992. gada 14. maija. Konvencijas dalībvalstis, tostarp Latvija, apņēmušās veikt visus attiecīgos pasākumus nolūkā izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kas pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu. Savukārt Eiropas Padome kā Eiropas vadošā starptautiskā cilvēktiesību organizācija jau kopš 1990. gada ir virzījusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu aizsardzību pret vardarbību. Valstu ziņojumi, pētījumi un aptaujas atklāja šīs problēmas plašo mērogu Eiropā un to, cik dažāda ir Eiropas valstu rīcība cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Bija skaidrs, ka ir nepieciešams vienots tiesiskais standarts, lai pastiprinātu un nodrošinātu visā Eiropā vienāda līmeņa aizsardzību pret vardarbību ģimenē. ...

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Numura tēma

Latvija var apkarot vardarbību arī bez Stambulas konvencijas

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lai gan liela daļa Stambulas konvencijā minēto lietu ir atbalstāmas, tajā ietverti arī vairāki aspekti, kuru dēļ Tieslietu ministrija neatbalstīja konvenciju kopumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu ministra un vides un reģionālās aizsardzības ministra atšķirīgais viedoklis

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ministru kabinetam 2016. gada 10. maijā pieņemot zināšanai Labklājības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", atbalstot Latvijas pievienošanos šai konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar nosacījumu, ka līdz ar konvencijas parakstīšanu Latvija pievieno deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros Konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, vienlaikus divi valdības locekļi – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kaspars Gerhards – saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193. punktu pievienoja valdības sēdes protokolam savu atšķirīgo viedokli: ...

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija  – Latvijas solījums ANO un iekšzemes spēles

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona paziņojums presei un pozīcija Ministru kabineta 2016. gada 10. maija sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai: "Valsts jau šobrīd starptautiskajiem partneriem ir apliecinājusi savu gatavību pievienoties Stambulas konvencijai. Šāda valsts apņemšanās pausta šī gada janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24. sesijā, ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par informatīvo ziņojumu “Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ārlietu ministrija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu" (turpmāk – ziņojums) un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un izsaka šādus iebildumus: 1. Saskaņā ar 2016. gada 2. februāra Ministru kabineta sēdes ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2008. gada 10. decembrī Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Ministru komiteja pieņēma darbības plānu (terms of reference) par ad hoc Komiteju par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (CAHVIO).1 2011. gada 6.-7. aprīlī EP Ministru komiteja savā 1111. sanāksmē pieņēma Stambulas konvenciju, pirmo reizi EP konvenciju pieņemšanas vēsturē2valstīm nebalsojot, un atvēra to parakstīšanai Ministru komitejas 121. sesijā ...

Labklājības ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Fragmenti no Labklājības ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kas Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts 2015. gada 26. novembrī, bet Ministru kabinetā (MK) izskatīts un atbalstīts 2016. gada 10. maijā, valdībai vienlaikus lemjot par Latvijas pievienošanos konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem Labklājības ministrijas konceptuālo ziņojumu veido šādas sadaļas: Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums; Situācijas izklāsts; Piedāvātais risinājums, tā ietekme uz problēmas risināšanu; Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu; 1. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatība un sekas; 2. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problemātikas aktualizācija starptautiskajos dokumentos; 3. pielikums. Latvijas starptautiskās saistības vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā; 4. pielikums. Stambulas konvencijas izstrādes vēsture un būtība; 5. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanas politiku regulējošie dokumenti Latvijā; 6. pielikums. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums; 7. pielikums. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 8. pielikums. Paskaidrojošais ziņojums – Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 9. pielikums. Stambulas konvencijas atbilstības tabula; 10. pielikums. Prioritāri veicamie grozījumi normatīvajos aktos. Labklājības ministrijas konceptuālā ziņojuma pilns teksts pievienots MK 2016. gada 10. maijā sēdes protokolam mājaslapā mk.gov.lv. ...

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija tuvplānā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2016. gada 18. maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk zināmu kā Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija sabiedrībā raisīja plašas diskusijas, uzsvaru pat vairāk liekot nevis uz konvencijas mērķi – vardarbības pret sievietēm novēršanu un mazināšanu, bet gan citiem jautājumiem, ko raisījusi dažu konvencijā ietverto noteikumu interpretācija. Lai arī Latvija konvenciju ir parakstījusi, paredzams, ka līdz konvencijas ratificēšanai sabiedrībā diskusija par konvencijas saturu, nepieciešamību, ieguvumiem un pat iespējamiem zaudējumiem turpināsies. Tāpēc žurnāls "Jurista Vārds" ir veltījis vienu numuru diskusijas atspoguļošanai, piedāvājot iepazīties ar politiķu, juristu un citu ekspertu viedokļiem gan par konvencijas saturu, gan arī tās sekām un nozīmi Latvijas sabiedrībai. Žurnāla "Jurista Vārds" lasītājiem tiek piedāvāts secīgi iepazīties ar tiesību politikas dokumentiem, politiķu viedokļiem un juristu veikto juridisko analīzi. Bet pirms diskusijas īsumā sniedzam informāciju par Stambulas konvenciju, tās attīstības vēsturi un mērķiem, kā arī par valstīm, kuras ir parakstījušas konvenciju un veikušas kādas atrunas vai deklarācijas. Papildus tam žurnāls "Jurista Vārds" sniedz ieskatu Valsts policijas apkopotajos statistikas datos un būtiskākajos Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras 2014. gada pētījuma secinājumos. ...

žurnāls / Īsziņas

Pārvēlēta Latvijas autoru biedrības vadība

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Latvijas autoru biedrības AKKA/LAA kopsapulce 30. maijā pārvēlēja autoru padomi un biedrības prezidentu. Kopsapulcē ziņojumus par triju gadu darbu pārskata periodā sniedza AKKA/LAA prezidents Valdis Muktupāvels un izpilddirektore Inese Paklone. Līdzšinējais biedrības prezidents V. Muktupāvels un padomes locekļi bija devuši piekrišanu darbu turpināt, ņemot vērā, ka vēl šogad, kad spēkā stāsies Autortiesību likuma grozījumi un jauns Autortiesību ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu izpildītāji sniedz bezmaksas konsultācijas

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Tiesu izpildītāji 2. jūnijā sniedza bezmaksas konsultācijas visā Latvijas teritorijā. Pirmās Tiesu izpildītāju dienas temats bija faktu fiksēšana, kas ir viena no tiesu izpildītāju amata darbībām. "Faktu fiksēšana ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā pagaidām interese par faktu fiksēšanu ir salīdzinoši neliela, tāpēc pirmajā Tiesu izpildītāju dienā izvēlējāmies šādu tēmu," skaidro Latvijas ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par tiesiskumu maksātnespējas procesā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Saeima 3. jūnijā sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi Latvijā rīkoja diskusiju par tiesiskumu maksātnespējas procesā. Diskusijas atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja ...

žurnāls / Īsziņas

Parakstīts līgums par pievienošanos OECD

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ministru prezidents Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija 2. jūnijā Parīzē parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos OECD. Līguma parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš OECD ministru sanāksmē pārstāv Eiropas Komisiju un kura valdības laikā 2013. gadā tika sāktas sarunas par Latvijas pievienošanos organizācijai. ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež tiesu sistēmas nākotni Eiropā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un padomniece Dace Šulmane no 1. līdz 3. jūnijam piedalījās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas Ģenerālajā asamblejā, kas notika Varšavā. Šogad sanāksmes tēma bija "Tieslietu nākotne Eiropā". Atsevišķas dalībvalstis (Bulgārija, Itālija, Nīderlande, Rumānija un Anglija) referēja par konkrētiem tieslietu sistēmas nākotnes mērķiem līdz 2020. gadam. Eiropas Tieslietu padomju asociācijas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tekstu klejojumi zinātnes ārēs

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Sociālajās zinātnēs patiesībā galvenais instruments ir Vārds. Tas, kā noformulēt domu, ir ne mazāk būtiski, kā tas, par ko vispār tiek rakstīts. Teikumos izvērstajam "domas iesaiņojumam" jābūt oriģinālam, jāpauž autora nostāja, jānorāda uz novitāti utt., utt. Tomēr, kamēr vien papīrs panes visu, šo ideālu apiešana, apzināta vai neapzināta, laika trūkuma vai prāta trūkuma spiesta, pārcentības vai slinkuma izraisīta, bija, ir, un ...

Marina Borkoveca

žurnāls / Jurista vizītkarte

Marina Borkoveca

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Tieslietu padome 23. maija sēdē nolēma analizēt tiesu reformas procesu un rezultātus, atbalstīja civillietu pārdali starp tiesām turpināšanu līdz tiesu reformas noslēgumam, nolēma izstrādāt Tieslietu padomes darbības stratēģiju un pieņēma lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos. ...

žurnāls / Īsziņas

“Eversheds Bitāns” atklāj jaunos talantus

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Lai attīstītu jaunos talantus, zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns" organizē jurisprudences maģistrantūras studentiem meistarklasi, kurā ir iespēja tuvāk uzzināt, kā darbojas mūsdienu komerctiesību advokātu birojs. Laikā no oktobra līdz maijam jau trešo gadu pēc kārtas dalībnieku zināšanas papildināja biroja vadošie advokāti. Labākais students iegūst iespēju piedalīties "Eversheds" jauno juristu vasaras skolas ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Latvijas Studentu apvienība 27. maijā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes sēžu zālē rīkoja diskusiju, lai ar ekspertiem apspriestu vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas nepieciešamību. Klātesošajiem bija iespēja noskaidrot Tieslietu ministrijas, juridiskās nozares un akadēmiskās vides pārstāvju viedokļus par šāda eksāmena ieviešanas nepieciešamību, kāpēc šāds eksāmens nepieciešams profesionālā ziņā. Vienoto jurista ...

žurnāls / Īsziņas

Atzīmē progresu administratoru uzraudzībā

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Tieslietu ministrija 25. maijā izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka pagājušajā gadā panākts progress maksātnespējas jomā, it īpaši administratoru uzraudzībā, lai nodrošinātu Maksātnespējas likuma regulējuma izmantošanu atbilstoši tā mērķim, kā arī novērstu iespējas to izmantot ļaunprātīgi. Saeima sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi Latvijā 3. jūnijā rīkos diskusiju par tiesiskumu maksātnespējā. ...

žurnāls / Īsziņas

Ieceļ par EST Vispārējās tiesas tiesnesi

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju konference 24. maijā pieņēma lēmumu iecelt Ingu Reini Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amatā. I. Reines pilnvaru termiņš Vispārējās tiesas tiesneša amatā būs līdz 2019. gada 31. augustam. I. Reine ir padomniece Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. No 2003. gada līdz 2012. gadam I. Reine bija Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesnešu ētikas komisija jaunā sastāvā

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Tiesnešu ētikas komisijas vēlēšanu otrajā kārtā 23. maijā par komisijas locekļiem ievēlēta Zemgales apgabaltiesas tiesnese Dace Skrauple un Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese Ināra Jaunzeme. Līdz ar to Tiesnešu ētikas komisija var sākt darbu jaunajā sastāvā. Vēlēšanu pirmajā kārtā 20. maijā par Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem turpmākajiem četriem gadiem ievēlēti Augstākās tiesas tiesneši Dzintra Amerika un Normunds Salenieks, ...

Gunta Bambāne, Anna Bogdanova

žurnāls / Tiesību prakse

EST judikatūras apkopojums par patvēruma meklētājiem

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Kamēr dalībvalstu valdības un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijas diskutē par bēgļu sadales jautājumiem,1 tikmēr Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau ir sniegusi vairākas norādes, kā rīkoties dalībvalstu iestādēm, ja patvēruma meklētājs prasa no tām kādu aktīvu rīcību, piemēram, lūdz piešķirt bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu, un kādi kritēriji jāņem vērā, piešķirot šo statusu. Turklāt šī jautājuma aktualitāte tikai pieaug. Saskaņā ar statistikas datiem 2015. gada laikā 28 ES dalībvalstīs starptautiskās aizsardzības statuss tika piešķirts 333 350 patvēruma meklētājiem, kas ir par 72% vairāk nekā 2014. gadā. Aptuveni puse no šiem patvēruma meklētājiem ir Sīrijas pilsoņi. Kopumā kopš 2008. gada starptautiskās aizsardzības statuss tika piešķirts gandrīz 1,1 miljonam patvēruma meklētāju.2 Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka bēgļu krīze ir viens no jautājumiem, kas tiks apskatīts arī Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law, turpmāk – ESIL) ikgadējā konferencē, kas šogad pirmo reizi notiks Rīgā. Diskusija par bēgļu krīzi paredzēta 2016. gada 9. septembrī.3 Publikācijas mērķis ir iepazīstināt žurnāla "Jurista Vārds" lasītājus ar vairākām EST atziņām patvēruma jomā pirms ESIL konferences šī gada septembrī. Apzinoties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūras nozīmi patvēruma jomā, tomēr šajā rakstā ierobežotā apjoma dēļ tā netiks apskatīta. ...

žurnāls / Numura tēma

Plaģiāts studiju procesa darbos: kā konstatēt un novērst

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Viedokli par plaģiāta jautājumu augstākās izglītības ieguves kontekstā, tai skaitā arī par tīmeklī plaši piedāvāto tiesību zinātnes studiju procesa darbu pirkšanu un pārdošanu, pauž Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma, Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu katedras vadītāja Ingrīda Veikša, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas maģistra studiju programmas "Tiesību zinātne" direktore Līga Mazure, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna, Latvijas autoru biedrības AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs un "ELSA Latvija" valdes priekšsēdētāja Ludmila Juškevica. ...

žurnāls / Numura tēma

Rēgu rakstnieku darbība akadēmiskajā jomā – autortiesību un tikumības apsvērumi

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Rēgu rakstnieku (ghostwriter) fenomens ir plaši sastopams dažādās cilvēka intelektuālās un radošās darbības jomās, taču tieši akadēmiskajā jomā tas raisa visasākās diskusijas par attiecīgās darbības pieļaujamību un nepieciešamību to izskaust ar dažādiem tiesiskiem instrumentiem. Akadēmisko rēgu rakstnieku darbības vērtējums autortiesību regulējuma un Civillikuma 1415. panta kontekstā ir galvenais iecerētais šī raksta pienesums minētajai diskusijai. ...

Sintija Sudmale

žurnāls / Numura tēma

Kompleksas plaģiāta ierobežošanas nepieciešamība Latvijas augstskolās jeb noklusētais par plaģiātu

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Rakstā aplūkota akadēmiskā plaģiāta (plaģiātisma) problēma Latvijas augstskolās, uzsverot tā kompleksas ierobežošanas nepieciešamību, kas mērķtiecīgā un savstarpēji salāgotā kopumā iekļautu dažādus līdzekļus – juridiskus, datorizētus un pedagoģiskus. Īpaša uzmanība pievērsta studiju darbu pirkšanai no citas personas un uzdošanai par savu, nenorādot īsto autoru. Šāda krāpšanās ir viens no smagākajiem akadēmiskajiem pārkāpumiem, ko visgrūtāk pierādīt un kas būtu jāietver mūsdienīgā plaģiāta formulējumā un jāņem vērā, veidojot plaģiāta ierobežošanas politiku. ...

žurnāls / Numura tēma

Studiju darbs kā pieprasīta brīvā tirgus prece

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Līdztekus daudziem sludinājumiem interneta portālos par to, ka pērk un pārdod transportlīdzekļus, stādus un sivēnus, par brīvas apgrozības "preci" kļuvuši arī speciāli izstrādāti studiju procesa darbi – referāti, kursa darbi, kā arī bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai nepieciešamie mācību noslēguma darbi. Turklāt līdz ar šādas "preces" pieprasījumu ievērojami paplašinājušās arī juristu nodarbinātības un peļņas iespējas, balstoties uz savām zināšanām un prasmēm, jo, ja vien var ticēt sludinājumos paustajam, augstas raudzes zinātnisko darbu izstrādi visām gaumēm un vajadzībām par atlīdzību sola ne tikai piepelnīties griboši studenti, bet pat juridiskie biroji, izglītības iestāžu pasniedzēji un tiesību zinātņu doktoranti! Un rezultātā šie darbi nonāk augstākās izglītības procesā, tiek aizstāvēti augstskolās, bet pircējs var lepoties ar valsts atzītu, tostarp jurista, diplomu. Tādēļ "Jurista Vārds" numura tēmu šoreiz velta plaģiātismam un ar to saistītiem jautājumiem, rosinot uz pārdomām, kā to konstatēt, juridiski kvalificēt un novērst. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

"Lai veicinātu tiesiskās vides noteiktību un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, nepieciešama lielāka tiesnešu iesaiste tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanā un tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā," paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tam, kad otrdien, 24. maijā, uzklausījis Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojumu par Tieslietu padomes darba pilnveidošanas iespējām. Minētā ziņojuma mērķis ir sniegt priekšlikumus par Tieslietu padomes funkcijām, sastāvu un iespējām pilnveidot tās darbību un palielināt tās efektivitāti, un pilnā versijā tas pieejams arī "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesu (ne)atkarība

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Salīdzinājums un bezkaislīgs skats no malas bieži palīdz ieraudzīt problēmas, kuras citādi paliek nepamanītas, vai atzīt negribētas. Tiesu sistēmas darba vērtējumam šāds objektīva vērtējuma instruments ir Justice Scoreboard – Eiropas Komisijas pētījums, kas 2016. gadā iznācis jau ceturto reizi un kurā tiek aplūkota ES dalībvalstu tiesu sistēma no trim skatpunktiem – tiesu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Ziņojuma mērķis ir ...

Artūrs Spīgulis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Artūrs Spīgulis

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nepamatota krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Ja tiesa lietas izskatīšanas laikā saņem informāciju par apsūdzētā atrašanās vietu un jautājuma risināšanu par viņa izdošanu Latvijas Republikai, tai nav pamata skatīt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia). Nepastāvot Kriminālprocesa likuma 465. pantā minētajiem nosacījumiem, apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta. ...

žurnāls / Informācija

Krievijas Federācijas ekscess, sasniedzot savu pilngadību Eiropas Padomē

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

2016. gada 5. maijā apritēja 18 gadi, kopš Krievijas Federācija (KF) ratificējusi Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECK), kurai tā kā 39. dalībvalsts pievienojās 1998. gada 28. februārī. Savu pilngadības gadadienu sagaidot, KF tās Konstitucionālās tiesas personā pēc KF Valsts domes deputātu grupas pieprasījuma 2015. gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par vairāku nacionālo tiesību aktu, ar kuriem ratificēta un ieviesta ECK, konstitucionalitātes pārbaudi. KF Konstitucionālā tiesa atzina, ka minētie nacionālie tiesību akti ir savstarpēji saistīti un nav pretrunā KF Konstitūcijai.1 ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Informācija par 17. maija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Tiesu administrācija

žurnāls / Informācija

Pasniegti Tiesu administrācijas apbalvojumi

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Šī gada 2. maijā norisinājās Tiesu administrācijas apbalvojumu pasniegšanas pasākums, kura laikā tika pasniegti Tiesu administrācijas apbalvojumi – Goda raksts, Pateicības raksts un Atzinības raksts, kas ir oficiāli, valstiski atzīti apbalvojumi. ...

...

140

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls