Jurista Vārda satura arhīvs

Maldīgs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskā mērogā, tiesībsargs Juris Jansons novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Šāds secinājums izriet no 5. decembra tiesībsarga vēstules par nepilsoņu tiesību ievērošanu Latvijā, kas adresēta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

"Jurista Vārds" – jau 800. reizi!

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Cienījamie "Jurista Vārda" lasītāji, jūsu rokās ir jau 800. "Jurista Vārds"! Domājot par šo jubilejas žurnālu, redakcija vēlējās dāvināt lasītājiem kaut ko ļoti īpašu. Ieskatoties pēdējā laika "Jurista Vārda" tematikā, ir skaidrs, ka, sekojot valsts un sabiedrības aktualitātēm, lielu uzsvaru esam likuši uz valststiesību jautājumiem. Lai nepalaistu garām citās tiesību nozarēs notiekošo, 800. "Jurista Vārds" ...

žurnāls / Informācija

Aicina uz tiesībsarga 2013. gada konferenci

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Starptautiskās cilvēktiesību dienas ietvaros no šā gada 10. līdz 12. decembrim tiesībsargs Juris Jansons rīko ikgadējo konferenci par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Interesentiem savu dalību lūgums pieteikt līdz šā gada 5. decembrim, nosūtot pieteikumu uz e-pasta adresi: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, norādot, savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un konferences paneļdiskusijas sadaļu, kuru vēlētos apmeklēt. Tas ir svarīgi, jo konferenču zāles ietilpības dēļ dalība tiks apstiprināta katras tēmas pirmajiem 100 klausītājiem. Dalība konferencē ir bez maksas, un tā norisināsies Rīgā, Baznīcas ielā 25, Tiesībsarga biroja zālē (4. stāvā). ...

Eduards Virko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauna kārtība: notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

No 2013. gada 1. novembra Latvijā taisītos notariālos aktus var izpildīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Tas kļuvis iespējams, pateicoties attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā1 (13. sadaļa "Tiesas spriedumu izpildes vispārīgie noteikumi") un Notariāta likumā2 (D1 sadaļa "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā"). ...

Agris Bitāns, Lauris Rasnačs , Daiga Vilsone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības nodrošinājuma piemērošanā nodrošinātu arī efektīvāku lietas izskatīšanu pēc būtības. Šim jautājumam tika veltīts 2013. gada 21. marta konferences "Tiesu procesa efektivizācija" Civiltiesību sekcijas darbs. Šis raksts ir sava veida šīs sekcijas darba kopsavilkums. ...

Jānis Kārkliņš, Lauris Buls

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda reforma

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Kopš Civillikuma Saistību tiesību daļas darbības atjaunošanas 1993. gadā līgumsoda izmantošana tiesību zinātnē un praksē balstījās uz absolūtu līguma brīvības principa izpratni kopsakarā ar otru principu – pacta sunt servanda. Tādējādi jebkurš pielīgts līgumsods tika atzīts par absolūti pamatotu, jo puses pašas bija devušas piekrišanu šādam soda apmēram. Šāda pieeja balstījās uz uzskatu, ka puses drīkst pielīgt itin visu, ja vien likumā nepastāv ierobežojumi. Ar šādu domu tika izaudzināta vesela jaunā juristu paaudze, kura to pieņēma kā pašsaprotamu brīvā tirgus izpausmi. Būtisks pagrieziena punkts šīs izpratnes maiņā notika 2005. gadā, kad Augstākās Tiesas Senāts spriedumā Nr. SKC-48 norādīja, ka pārmērīgi līgumsodi nav pieļaujami un ir samazināmi. ...

Lauris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Gada procentu likmes ierobežošana – risinājums vai kļūda

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Pēc ilgāka klusuma perioda strauju virzību sākuši grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz: "Patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei. Par minētām prasībām neatbilstošu jebkurā gadījumā uzskatāms līgums, kura gada procentu likme, kas aprēķināta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, pārsniedz 100%." Šo regulējumu paredzēts neattiecināt uz patērētāju kreditēšanas līgumiem, kuru kredīta summa ir mazāka par 100 eiro, kā arī uz patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devējam kā nodrošinājums ieķīlājama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu. ...

Annija Švemberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būt vai nebūt dalītam īpašumam Latvijā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Pēdējā laikā viena no plašu rezonansi guvušām civiltiesību aktualitātēm ir dalītā īpašuma problemātika. Lai gan dalītais īpašums Latvijā pašreizējā formā pastāv jau teju 20 gadus, par sāpīgu problēmu daudziem īpašniekiem tas ir izvērties tieši pēdējo gadu laikā. Iespējams, ka būtiskākais aspekts problēmas aktualizēšanā ir finansiāla rakstura. Proti, līdz ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēra palielināšanu un kadastrālo vērtību ļoti būtisku pieaugumu, īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas citām personām piederošas ēkas, skarbās dzīves realitātes nodokļu slogs lika meklēt risinājumu nodokļa samaksai, lai īpašumu nezaudētu. ...

Daina Ose

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apbūves tiesību iekļaušana Civillikumā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

1992. gadā stājās spēkā likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību",1 kurā tika sniegts regulējums vēsturiski izveidotajām attiecībām, kad uz zemes īpašuma esošā ēka ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu. Speciālā regulējuma ieviešana pretstatā Civillikumā2 ietvertajai koncepcijai, kura nostiprināta 968. pantā, nosakot, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, atbilda arī paša Civillikuma skatījumam, kad atsevišķās situācijās uz zemes īpašuma varēja atrasties ēka, kura piederēja citai personai. Par to liecina Civillikuma 969.–972. pantā ietvertais regulējums, paredzot pieļaujamo situāciju risinājumu ar ēkas pāriešanu zemes īpašnieka īpašumā (ar vai bez atlīdzības) vai zemes lietojuma nodibināšanu (noma, patapinājums u.tml.) starp zemes īpašnieku un ēkas cēlēju. ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apbūves tiesība

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Vēsturisks apskats: apbūves tiesību (superficies) un tām radniecisko tiesību pirmsākumi romiešu tiesībās Apbūves tiesība (superficies) kā tiesību institūts pazīstams gan t.s. klasiskajās romiešu tiesībās (t.i., vēsturiski, kā antīkās Romas valsts attīstītā perioda tiesībās), gan arī t.s. pandektu tiesībās. "Uzceltā ēka kļuva valsts (kā zemes īpašnieka) īpašums. Ar laiku superficies tiesību sāka lietot arī privātīpašnieki un tā izveidojās ...

Agris Bitāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu dzīvē, bet arī skaidri iezīmēja jaunas esības sākumu.2 Tiesību doktrīnas līmenī3 noteikti vairs nav jārunā par to, ka mūsu likumdošanas akti nepazīst morālo kaitējumu vai aizsargā personu tikai izņēmuma gadījumos, kad to tieši paredz likums. Šobrīd vairāki normatīvie akti paredz tiesiskas sekas par morālo kaitējumu. Kopā ar Civillikumu 19 likumi4 tieši paredz nemantisku kaitējumu un nosaka tiesiskas sekas par tā nodarīšanu. Taču, atvēlot normatīvi plašāku vietu personas nemantisko tiesību un interešu aizsardzībai, aizvien paliek aktuāli vairāki jautājumi: (1) vai nemantisko labumu regulējuma sistēma normatīvajā līmenī ir palikusi skaidrāka; (2) vai nemantisko aizskārumu aizsardzība tiesā ir kļuvusi mazāk apgrūtinoša un (3) vai mantiskas kompensācijas noteikšana par nemantisku kaitējumu ir kļuvusi adekvātāka? Šī raksta mērķis ir mēģinājums rast atbildes uz šiem jautājumiem un iezīmēt pozitīvās un negatīvās tendences saistībā ar nemantisko kaitējumu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un citām mantiskām un nemantiskām tiesībām. Šajā rakstā izklāstītas dažas pārdomas sakarā ar Milānā nesen notikušo konferenci,1 kurā tika formulēti uzdevumi trešā sējuma sagatavošanai deliktu visaptverošas analīzes projektā, par kuru informācija sniegta turpinājumā. Latvijā deliktu tiesības ir tāda kā novārtā palikusi civiltiesību apakšnozare, kurā netiek izvirzīti un prasīti nekavējoši likumu grozījumi, lai gan tiesu praksē lietas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar transporta negadījumiem, cilvēku veselības bojājumiem, sakropļojumiem, goda un cieņas aizskārumiem, mantas bojājumiem, kļūmēm ārstniecībā sastāda nozīmīgu daļu un ikvienā lietā parādās neskaidrības un būtiski teorētiskie jautājumi. Par dažādiem deliktu tiesību jautājumiem rakstus ir publicējuši Agris Bitāns, Inese Lībiņa-Egnere, Solvita Olsena, Līga Mazure, Jānis Kubilis, šo rindu autors un daži citi, taču jāatzīst, ka deliktu tiesības ir zinātnes virziens, kurā sevi apliecināt varētu krietni lielāks zinātnieku pulks. ...

žurnāls / Īsziņas

Apžēlotas divas notiesātās personas

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Valsts prezidents Andris Bērziņš 27. novembrī izskatīja 31 apžēlošanas lūgumu un apžēloja divas notiesātās personas. Viena persona tika pilnīgi atbrīvota no pamatsoda izciešanas, otra – daļēji atbrīvota no pamatsoda izciešanas. Apžēlotās personas bija notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu prakses pētījumā analizēta sodu politika

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Sodu politika, ko īsteno tiesas attiecībā uz personām, kuras atzītas par vainīgām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, raksturīga, ka šīm personām reāla brīvības atņemšana, ar dažiem izņēmumiem, netiek piespriesta – secināts Dr.iur. Valentijas Liholajas tiesu prakses apkopojumā, ko profesore veikusi pēc Augstākās tiesas pasūtījuma. Pētījuma “Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par izvairīšanos no nodokļu ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts prezidents pieņem tiesnešu zvērestu

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

27. novembrī Melngalvju namā notika svinīgā tiesnešu zvēresta ceremonija, kurā Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēma rajona (pilsētas) tiesneses Elīnas Leitānes un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu Gitas Zenfas, Līgas Grīnbergas un Kristīnes Vintes-Kormes zvērestu. E. Leitāne ir Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, G. Zenfa – Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, L. Grīnberga – Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu ...

žurnāls / Īsziņas

Ministru prezidents paziņo par demisiju

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska iknedēļas tikšanās 27. novembrī, kurā abas amatpersonas pārrunāja aktuālos jautājumus valstī un valdībā, premjers paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. V. Dombrovskis nolēmis demisionēt, uzņemoties politisko un morālo atbildību par Rīgā, Zolitūdē, notikušo traģēdiju, kad, iegrūstot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Ministru prezidents ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts budžeta pieņemšana ir svarīga Saeimas un Ministru kabineta mijiedarbības izpausme

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Trešdien, 27. novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja 2013. gada 6. un 7. novembrī Saeimā pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2014. gadam" un ar to saistītos likumus, kā arī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā vērš uzmanību uz valsts budžeta pavadošo likumu atsevišķiem aspektiem. ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārds" aicina uz žurnāla autoru, lasītāju un veidotāju tikšanos!