Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

IT drošības mācības Eiropas Savienības dalībvalstīs

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, 4. oktobrī notika informācijas tehnoloģiju (IT) drošības mācības "Cyber Europe 2012", ko rīkoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA). Teorētiskajās mācībās pārbaudīja mehānismus un procedūras, kas nosaka informācijas plūsmu krīzes situācijā valsts institūciju un starpvalstu līmenī, kā arī novērtēja sadarbību starp valsts sektoru un privātajām institūcijām krīzes ...

žurnāls / Īsziņas

Advokātu birojs paziņo par apvienošanos

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Advokātu birojs "Raidla Lejiņš & Norcous" 3. oktobrī paziņoja par apvienošanos ar advokāta Egīla Radziņa biroju. E. Radziņš ir kļuvis par "Raidla Lejiņš & Norcous" piekto partneri un turpmāk vadīs biroja tiesvedības prakses grupu. "Raidla Lejiņš & Norcous" ir biroji Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Galvenie specializācijas virzieni ir uzņēmumu iegāde un apvienošana, korporatīvās tiesības, ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas valstu advokātu biroji paraksta sadarbības līgumu

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Latvijas zvērinātu advokātu birojs "Fogels, Vītols un Paipa", Igaunijas zvērināta advokāta Aivara Pilva birojs un Lietuvas zvērinātu advokātu birojs "Balčiūnas ir Grajauskas" 3. oktobrī Tallinā parakstīja sadarbības līgumu. Atbilstoši līgumam tiek nodibināts jauns Baltijas advokātu biroju tīkls, kuru veido 49 advokāti un juristi. Advokātu biroji katrs savā valstī ir zināmi kā civiltiesību un komerctiesību speciālisti. ...

žurnāls / Īsziņas

Modernizē mantojumu tiesību regulējumu

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Ministru kabinets 2. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", kā arī grozījumos likumos, kas paredz uzlabot un modernizēt mantojuma tiesības. Likumprojektu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz izmaiņas privāta testamenta institūtā. Mantojuma atstājējam tas būs jāsagatavo rakstiski, pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot. Grozījumi paredz atteikties no priviliģētajiem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konfliktu cienošā valsts

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Kāpēc valsts pievērš tik lielu uzmanību konflikta atrisināšanai, nevis konflikta novēršanai? Vai tāpēc, ka konflikta gadījumā ir jau zināmais, savukārt pirms tam ir pārmērīgi daudz nezināmo? Miglainā trešdienas vakarā vairāki transportlīdzekļu vadītāji apzināti vai aiz neuzmanības krustojumā netālu no manas mājas ignorēja aizlieguma zīmi griezties pa kreisi. Krustojumā radās sastrēgums, transpotlīdzeļu vadītāji viens uz otru taurēja ar ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Padomes sēdē 2. oktobrī izskatīti šādi jautājumi. Zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Gatis Dirnēns, Inese Heinacka, Sanda Kraukle un Jekaterina Kuļikova. Prakses vietas jaunuzņemtajiem kolēģiem tiks noteiktas pēc zvēresta došanas. Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu no advokātu kolēģijas izslēgta zvērināta advokāte Inese Ciema. No advokātu kolēģijas pēc paša vēlēšanās atskaitīti zvērināti advokāti ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. ...

žurnāls / Informācija

Piedalies Kārļa Dišlera tiesas procesa izspēlē un ELSA Latvija rīkotajā eseju konkursā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Turpinot tradīciju, šogad, kā ierasts, Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (turpmāk – ELSA Latvija) rīko jau četrpadsmito Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēli, aicinot izspēlē piedalīties tiesību zinātņu studentus no visām Latvijas augstskolām, kurās var apgūt tiesību zinātni. ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūta būtība

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Amicus curiaeinstitūtam mūsdienās ir nozīmīga loma tiesas procesā angloamerikāņu tiesību sistēmā, un pēdējo gadu laikā tas arvien biežāk iesaistās arī starptautiskajā tiesvedībā. Iespēju amicus curiae iesaistīties administratīvajā procesā tiesā paredz arī Administratīvā procesa likuma 183. pants. Tā kā minētā tiesību norma Administratīvā procesa likumā iekļauta salīdzinoši nesen, turklāt tā ierobežo šī tiesību institūta ratione personae kritēriju līdz noteiktai kapacitātei, praksē administratīvās tiesas minēto pantu piemēro samērā reti, turklāt ne vienmēr atbilstoši institūta mērķim. Savukārt Latvijas tiesību zinātnē amicus curiae institūta saturs līdz šim nav pienācīgi pētīts. Tādējādi šī raksta (un tam sekojošo turpinājumu citos JV numuros) mērķis ir atklāt amicus curiae institūta administratīvajā procesā tiesā saturu un analizēt ar to saistītos problēmjautājumus, vienlaikus īsi raksturojot šī tiesību institūta koncepciju arī citos tiesvedības mehānismos gan Latvijā, gan pasaulē. ...

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašuma nodošana uz atsavināšanas darījuma pamata

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Šī darba mērķis ir izpētīt, vai Civillikumā (turpmāk – CL) paredzētā īpašuma nodošana ir vēl viens darījums līdztekus atsavināšanas darījumam, kā arī noteikt, vai īpašuma tiesības tiek nodotas ieguvējam uz atsavināšanas darījuma pamata saskaņā ar abstrakcijas vai arī kauzalitātes principu. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Ikgadējās tiesnešu konferences darba tēmas Viena no galvenajām tēmām ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē 2. novembrī būs veltīta tiesu darbam atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai – tā liecina Tieslietu padomes 1. oktobrī apstiprinātā konferences darba kārtība. Par aktualitātēm saistībā ar Latvijas lietām Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiesnešu konferencē aicināta uzstāties Ministru kabineta pārstāve ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Jurista Vārdā" šogad publicēti divi krimināltiesību doktrīnai ļoti svarīgi raksti, kas saistīti ar vērtējamo kritēriju noteikšanas problēmu krimināltiesībās. Pirmā raksta "Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse" ("JV" Nr. 2, 10.01.2012.) autores ir LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras profesores Dr.iur. V. Liholaja un Dr.iur. D. Hamkova. Turpinot diskusiju, profesors U. Krastiņš publicēja rakstu "Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās" ("JV" Nr. 24, 12.06.2012.). Pētot noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar apdraudējumiem informācijas tehnoloģiju jomā un tiekoties ar informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sektora darbiniekiem, nereti jāsaņem pārmetumi, ka mūsu likumi pietiekami neaizsargā elektronisko vidi, ka bieži vien policija atsaka ierosināt krimināllietas, jo nav iespējams pierādīt "būtiska kaitējuma" faktu. ...

žurnāls / Informācija

Latvijai jauns starptautiskās arbitrāžas process

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Latviju sagaida strīds ar Lietuvas uzņēmumu starptautiskajā arbitrāžā septiņu miljonu eiro apmērā.1 Šī nav pirmā tā sauktā ieguldītāja – valsts arbitrāža (investor – state arbitration) pret Latviju. Latvijas kontā jau ir divas zaudētas lietas. Pirmais zaudētais arbitrāžas process bija "Swembalt" jeb sagrieztā kuģa lieta. Otrs bija zviedru uzņēmuma "Nykomb Synergetics" ierosinātais arbitrāžas process, kura pamatā bija strīds starp ieguldītāju un valsti saistībā ar alternatīvās enerģijas iepirkuma maksas tarifu no elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma "Windau". Arī šajā gadījumā Latvija starptautiskajā arbitrāžas procesā zaudēja. ...

žurnāls / Īsziņas

Vispārējās tiesas tiesneses amatam atkārtoti virza Ingrīdu Labucku

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta otro daļu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst tiesnešu augstā amata prasībām, un uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar šā līguma 255. pantā paredzēto komiteju, kā arī ņemot vērā, ka saskaņā ar šā līguma 254. panta otro daļu Vispārējās tiesas tiesnešus, kas atstāj amatu, var iecelt atkārtoti, Tieslietu ministrija rosināja un Ministru kabinets atbalstīja līdzšinējās Latvijas pārstāves I. Labuckas virzīšanu Vispārējās tiesas tiesneša amatam. ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

žurnāls / Tiesību politika

Oficiālā publikācija – jau trīs mēnešus elektroniski

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Jau trīs mēnešus Latvijā veiksmīgi darbojas oficiālā e-publikācija. 3. jūlijā iznāca pirmais oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidiens, kura saturam vietnē www.vestnesis.lv ir tāds pats juridiskais statuss kā papīra laikrakstam. Kāda ir bijusi pirmo mēnešu pieredze, un kādas ir elektroniskās oficiālās publikācijas priekšrocības lietotājiem? Oficiālo e-publikāciju nosaka Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas likums ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Tiesību politika

Vai 50. dzīvokļa gals?

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"– Ko tur lai saka, – tas domīgi atbildēja, – viņi ir ļautiņi kā jau ļautiņi. (..) Vieglprātīgi… ko tur lai saka… reizēm arī žēlsirdība iezogas viņu sirdīs… cilvēki kā jau cilvēki… vispār līdzīgi agrākajiem... vienīgi dzīvokļu jautājums viņus ir samaitājis." ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Organizē: Sorosa fonds – Latvija un RJA sadarbībā ar Open Society Justice Initiative ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godātie "Jurista Vārda" lasītāji!

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"Jurista Vārds" pateicas saviem lasītājiem par līdzšinējo uzticību un arī turpmāk cer uz tikpat veiksmīgu sadarbību! Neskatoties uz uguņojošas reklāmas trūkumu, "Jurista Vārda" abonentu skaits stabili aug. Tas skaidri pamato faktu, ka pastāvīga diskusija par tieslietu sistēmas problēmām un attīstību ir nepieciešama un lietderīga un ka tā domā ne vien atsevišķi entuziasti, bet aizvien lielāks skaits Latvijas juristu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par sadarbību Satversmes 78.panta piemērošanā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Valsts prezidenta kanceleja ir iepazinusies ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju (arī Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju par plānoto darbību) par parakstu vākšanas pirmā posma noslēgumu likumprojektam, kas paredz Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Satversmes 78. pants citastarp paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu likuma projektu, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. Lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas procesu uzsākšanu, likumdevējs atteicās no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus", jo uzskatīja to par galveno bremzējošo faktoru savlaicīgai maksātnespējas procesa uzsākšanai.2 No publiskajā telpā pieejamās informācijas secināms, ka šīs pazīmes nozīme maksātnespējas tiesību sistēmā netiek viennozīmīgi vērtēta. Tāpēc raksta mērķis ir izvērtēt maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturu un nozīmi maksātnespējas tiesībās un rosināt diskusiju par šīs pazīmes atjaunošanu Maksātnespējas likumā, lai tādējādi uzlabotu komercdarbības vidi un nodrošinātu Latvijas maksātnespējas tiesību efektivitāti. Autore aplūkos starptautisko pieredzi un sniegs ieskatu par šīs pazīmes izpratni un piemērošanu Vācijas maksātnespējas tiesībās. Vācija ir viena no tām valstīm, kurā maksātnespējas tiesību politikas veidotāji jau vairāk nekā gadsimtu šo pazīmi saglabājuši kā patstāvīgu maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmi un pielāgojuši tās saturu ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, arī ekonomisko krīžu radītajiem apstākļiem.3 ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Komerclikuma desmitgadē apkopotās atziņas

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Par godu Komerclikuma pirmajai desmitgadei Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridisko fakultāti šā gada 20. un 21. septembrī rīkoja starptautisko konferenci "Komerclikumam – 10". Konferencē uzstājās Komerclikuma izstrādātāji, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieki, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, tiesneši, komerctiesību praktiķi, kā arī ārvalstu lektori. Šajā rakstā apkopotas šo referentu konferencē paustās galvenās atziņas un būtiskākā informācija. ...

Rīgas Juridiskā augstskola

žurnāls / Tiesību politika

Rīgas Juridiskās augstskolas vēstule Nr. 2.15n/108 Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

1. Atbildot uz Jūsu 2012. gada 7. septembra vēstuli, jākonstatē, ka jautājums par to, vai likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts) uzskatāms par "pilnīgi izstrādātu" Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 78. panta izpratnē, ir komplicēts jautājums, kas prasa plašu un detalizētu analīzi. Šajā vēstulē iespēju robežās tiks aplūkots jautājums par Likumprojekta iespējamo aizskārumu ...

LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Tiesību politika

LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vēstule Nr. 2020-V10-36 Latvijas Republikas Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas 07.09.2012. vēstuli Nr. 02.01.7/17, kurā lūgts sniegt atzinumu, vai vēstulē norādītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē. Juridiskās fakultātes dekānes uzdevumā šo atzinumu sagatavojusi Valststiesību zinātņu katedra. Centrālās vēlēšanu komisijas vēstule apspriesta un atzinuma ...

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultāte

žurnāls / Tiesību politika

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes atzinums par Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā un to atbilstību Satversmes 78. pantam

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas Republikas Satversmes 78. pantā ir noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Valsts prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai. 1. Ja saskaņā ar minēto Satversmes 78. pantu iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts un ir ievērots ...

Saeimas Juridiskais birojs

žurnāls / Tiesību politika

Saeimas Juridiskā biroja vēstule Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Juridiskais birojs saņēma Jūsu iesniegumu Nr. 02-01.7/126, kurā iekļauts 2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtais vēlētāju parakstītais likumprojekts ,,Grozījumi Pilsonības likumā" un lūgts līdz š. g. 24. septembrim sniegt atzinumu, vai šis likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja (turpmāk – Birojs) nolikumam Birojs izskata likumdošanas iniciatīvas kārtībā Saeimai iesniegtos likumprojektus ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu ministrijas vēstule Nr. 02-01.7/126 Centrālajai vēlēšanu komisijai

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Tieslietu ministrija 2012. gada 10. septembrī ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Centrālajā vēlēšanu komisijā vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – likumprojekts) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 78. pantā ietvertajiem vārdiem "pilnīgi izstrādātu". Tieslietu ministrija ir izvērtējusi lūgumu un savas kompetences ...

žurnāls / Īsziņas

CVK turpina meklēt atbildi par likumprojekta pilnīgu izstrādātību

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", ar kuru paredzēts noteikt, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits – 12 686 vēlētāju. Tomēr Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim nav pieņēmusi lēmumu par otrās parakstu vākšanas kārtas organizēšanu, jo vēlas gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes 78. panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. ...

žurnāls / Īsziņas

Ārvalstu padomnieku grupas sanāksme KNAB

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 26. septembrī rīkoja kārtējo ārvalstu padomnieku grupas (Foreign Advisory Panel) sanāksmi, kurā piedalījās vairāk nekā 30 ārvalstu vēstnieku, vēstniecību un starptautisko organizāciju pārstāvji. Sanāksmes laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informēja sanāksmes dalībniekus par prioritātēm KNAB darbībā un nozīmīgākajiem šī gada darba rezultātiem ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež Latvijas prioritātes Eiropas Savienības prezidentūrā

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Saeimā 26. septembrī tika prezentētas pirmās aprises prioritātēm Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Iepriekš notikušajās diskusijās apkopotas vairāk nekā 140 tēmas, kas ir svarīgas Latvijai un Eiropai un varētu kalpot par pamatu prioritāšu noteikšanai. Parlamentārās plānošanas komitejas sastāvā ir iekļauti visu parlamentā pārstāvēto frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas pārstāvji, un tās mērķis ir izstrādāt ...

žurnāls / Īsziņas

Eiropas Oficiālo izdevēju devītais forums

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Aizvadītajā nedēļā, no 27. līdz 29. septembrim, Maltā devīto reizi notika Eiropas Oficiālo izdevēju forums, kurā piedalījās VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. Viņa šogad pilda foruma prezidenta pienākumus, jo pagājušajā gadā Eiropas Oficiālo izdevēju astoto forumu rīkoja "Latvijas Vēstnesis" Rīgā. Eiropas Oficiālo izdevēju forums ir institūcija, ko veido Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Īsziņas

Prokuroriem būs par vienu svētku dienu vairāk

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Ģenerālprokuratūras telpās 26. septembrī notika svinīgs pasākums par godu Latvijas Republikas Prokuratūras izveidošanas 22. gadadienai, kurā svinīgo uzrunu teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pasākuma laikā ar Pateicības rakstiem tika apbalvoti vairāk nekā 20 prokuratūras darbinieki, prokurori un viņu palīgi. Ģenerālprokurors darbiniekus informēja, ka nākamgad un turpmāk 6. jūnijs ir pasludināts par Starptautisko prokuroru dienu, kas ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Ievēlēta jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē elektroniskajās vēlēšanās 21. septembrī ievēlēta jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Tiesību politika

Konstitucionālo tiesību komisija: Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu – Gala secinājumi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

[347] Apkopojot viedoklī izklāstīto, Konstitucionālo tiesību komisija nākusi pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem jautājumā par Latvijas valsts pamatiem un to neaizskaramības noteikšanu Satversmē: 1. Mūsdienu valsts būtība [348] Mūsdienu valstij ir daudz vairāk uzdevumu nekā tikai cilvēku aizsardzība no ārējā ienaidnieka un miera un kārtības nodrošināšana valsts iekšienē (aizsardzības uzdevumi). Tai ir jānodrošina arī ekonomiskās ...

žurnāls / Notikums

Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sāpīgais bumerangs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Esam izmetuši apli un zināmā mērā atgriezušies sākuma punktā. 2010. gadā krimināllietu tiesneši un citi šīs tiesību nozares lietpratēji pauda bažas par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas iespējamajām sekām. Pagājuši vairāk nekā divi gadi, un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secina, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda. Šobrīd Latvijai esot jādomā par tādas izglītības iestādes izveidi, kur apmācītu topošos izmeklētājus, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas, kura dzīvo ārvalstī, aicināšana uz tiesas sēdi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jautājumu par personas, kura dzīvo ārvalstī, konkrētajā gadījumā – Zviedrijā – aicināšanu uz tiesas sēdi regulē 1959. gada 20. aprīļa "Eiropas padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās" (Latvijas Republikā spēkā no 1997. gada 31. augusta), kā arī 2000. gada 29. maija "Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu" (Latvijas Republikā spēkā no 2005. gada 23. augusta). Ja ir iemesls uzskatīt, ka adresāts nesaprot valodu, atbilstoši starptautisko tiesību normām nav pieļaujama situācija, ka tiesas pavēste tiek nosūtīta tieši pa pastu latviešu valodā bez attiecīga tulkojuma. ...

žurnāls / Informācija

Nestāvi malā! Piesaki sevi Latvijas jauno juristu vidū

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jau septīto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie "Jurista Vārda" rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts "Jurista Vārdā", tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesa ietvaros tapušu pētniecisku darbu (tai skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2011. gadu). Šogad konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2012. gada 31. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti un konkursa atbalstītāju pārstāvji. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī juridiskā literatūra, kas iznākusi žurnāla "Jurista Vārds" izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – apgādā. Žūrijai ir tiesības piešķirt arī veicināšanas balvas. Pirmo reizi konkursa vēsturē ar īpašām balvām konkursa tiesību nozaru sekciju uzvarētājus sveiks arī atbalstītāji – Eiropas Savienības tiesību asociācija, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība, Latvijas Zvērinātu notāru padome. c. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (gatis.litvins@lv.lv). Aicinām jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēlam veiksmi! ...

žurnāls / Informācija

Meklē iespējas izskaust fiktīvus uzņēmumus

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, tiesībsargājošajām iestādēm efektīvāk ir jācīnās ar dokumentu viltotājiem un šīs personas jāsauc pie kriminālatbildības – šāds secinājums izrietēja no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas sēdes trešdien, 19. septembrī, kad deputāti iztaujāja atbildīgo institūciju pārstāvjus par fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas problēmām un to risinājumiem. Tiesa, atsevišķas ieceres, ar kurām nākotnē plānots novērst problēmas, pašu komersantu ieskatā tiek vērtētas kritiski. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par kļūdainu Augstākās tiesas Senāta spriedumu militārā dienesta jomā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita samazināšana. Tāpat Senāts nevērtēja pieteicēja apgalvojumu par to, ka viņa amats tika pārveidots par civilā darbinieka amatu, jo tas tika izteikts tikai kasācijas sūdzībā un Senāta ieskatā nebija pamatots ar pierādījumiem, kas būtu pārbaudāmi.2 ...

Rīgas Juridiskā augstskola

žurnāls / Informācija

Rīgas Juridiskā augstskolā pulcē diskusijai par starptautisko tiesiskumu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pašlaik Latvijas politiskā un juridiskā dienas kārtība ir piesātināta ar diskusijām par referendumu tiesisko regulējumu, Satversmes kodolu, fotoradariem un izglītības reformām, līdz ar to dažkārt aizmirstas, ka apkārt risinās arī citi interesanti notikumi. Viens no tiem – 2012. gada 19. septembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās apaļā galda diskusija par starptautisko tiesību nozares aktualitātēm, kas pulcēja Latvijas starptautisko tiesību speciālistus, ārvalstu viesus, studentus un citus interesentus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.). Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā? ...

žurnāls / Notikums

1,3 kilogrami juridiskās kultūras

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Lai gan "Jurista Vārda" lasītāji ar "Tiesu namu aģentūras" jaunākā izdevuma – Civilprocesa likuma komentāru otrās daļas – apskatu tika iepazīstināti jau 11. septembra numurā, oficiālā grāmatas atvēršana notika pagājušajā trešdienā, 19. septembrī. Saucot to par ilgi gaidītu un svarīgu pasākumu, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, profesors Jānis Rozenfelds atklāšanas uzrunā atzina: "Vēl ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā regulējuma attīstībā ir bijusi Satversmes tiesas nolēmumos paustajām atziņām. Ievērojot īpašo sociālo tiesību statusu, proti, šo tiesību tiešo saistību ar valsts ekonomisko situāciju un pieejamajiem resursiem, sociālās drošības jautājumi ir kļuvuši nozīmīgi tieši pēdējos gados. Satversmes tiesā gandrīz visas pēdējos gados ierosinātās un izskatītās lietas sociālo tiesību jomā varētu dēvēt par "ekonomiskās krīzes lietām". Neapšaubāmi, straujās ekonomiskās svārstības ir ietekmējušas tiesas spriedumos paustās atziņas. Tomēr tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs nav mainījies. Attīstot un pilnveidojot sociālās drošības sistēmu, ir svarīgi ievērot Satversmē noteikto ietvaru – ne tikai valsts tiesības un pienākumus, bet arī katra indivīda nepieciešamību līdzdarboties un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā. Rakstā autore apkopo aktuālākās Satversmes tiesas atziņas tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā. ...

žurnāls / Notikums

Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – Aigars Strupišs. Prakse gan liecina, ka daļai komersantu jeb tiem, kuri ar minēto likumu ir cieši saistīti, šī ceturtdaļa nav bijis šķērslis, lai aptaujā atzītu: Komerclikumā ir vienots un skaidri formulēts regulējums, kā arī daudzos gadījumos vienkārši un ātri īstenojami noteikumi. Tomēr vienlaikus prakse skaidri arī iezīmē šīs jomas vēl pilnveidojamos tiesību institūtus. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzskata Policijas akadēmijas likvidēšanu par kļūdu

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc ģenerālprokurora domām, šo izglītības iestādi varēja reorganizēt, atstājot Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas struktūru darbinieku sagatavošanu. Ē. Kalnmeiers ir pārliecināts, ka nepieciešama izmeklēšanas iestāžu, prokuroru, tiesnešu tālākas izglītošanas mācību iestāde, jo ļoti daudzās valstīs eksistē tiesu varas darbinieku kvalifikācijas ...

...

204

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls