MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)
Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)
25.–27. jūlijā notika ikgadējais Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs "Bīriņi 2012". Katru gadu tajā pulcējas juristi un citu profesiju pārstāvji, lai diskutētu par dažādiem konkrētajā laikā aktuāliem tiesībpolitikas jautājumiem. Šogad semināra trijās dienās notika sešas diskusijas: 1) valsts darbības formas un privāttiesisko izpausmju satversmīguma kritēriji; 2) sociāli atbildīgas valsts elementi; 3) sociālās tiesības "knapbudžetā"; 4) civildienesta profesijas saturs un attiecināmība; 5) autortiesības un personas datu aizsardzība internetā; 6) Satversmes preambula un kodols. Par tradīciju Bīriņos kļuvuši kādas grāmatas atvēršanas svētki. Šoreiz par to bija izvēlēta nesen iznākusī Jāņa Plepa grāmata "Satversmes iztulkošana". Viens no pasākuma viesiem – prof. Dr.iur. Hanss Jirgens Vildbergs (Hans Jürgen Wildberg) Bīriņu semināru ar "ārpusnieka" skatījumu salīdzināja ar tieslietu konferencēm Rietumvalstīs. Ja tur juristi savos forumos parasti nodarbojas ar "sērkociņu skaldīšanu", tad šeit, Latvijā, šādos pasākumos joprojām tiek debatēts par lietām un lēmumiem, kuru nozīmi varētu salīdzināt ar koku ciršanu. Šai atziņai pievienojās arī prof. Dr.iur.h.c. Egils Levits, uzsverot, ka joprojām notiek Latvijas tiesību sistēmas būve, tieši tādēļ juristiem ir iespēja un uzdevums piedalīties valsts tiesisko pamatu un sistēmas veidošanā. Diskusijas Bīriņos ir viena no šādām aktīvas līdzdalības formām, jo Publisko tiesību institūta un tā direktora Arvīda Dravnieka ik gadus rīkotais pasākums, pulcējot dažādu nozaru juristus, ierēdņus, politiķus un citus interesentus, gandrīz vienmēr dod nozīmīgus impulsus jauniem tiesībpolitiskiem pavērsieniem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)
Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2012. gada 12. jūnija sēdē aicināja Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu izteikt viedokli par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Atsaucoties šim aicinājumam un paužot savu viedokli, tiesībsargs norāda, ka atbalsta iniciatīvu samazināt abortu skaitu Latvijā. Tomēr vienlaikus viņš arī uzskata, ka šāds mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis piedāvātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Proti, piedāvātā redakcija pēc sava gara ir atbalstāma un saprotama, tomēr, tiesībsarga ieskatā, ar aizliegumu nav iespējams atrisināt problēmu. Viņaprāt, valsts uzdevums ir samazināt nevēlamu grūtniecības skaitu, izglītojot sabiedrību, it īpaši jauniešus, un sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu esošajiem un potenciālajiem vecākiem. Valstij ir jāvelta īpašas rūpes, informējot ikvienu potenciālo vecāku par valsts un pašvaldību atbalsta iespējām. Izvērstāks tiesībsarga viedoklis atspoguļojas 12.06.2012. vēstulē Nr. 1-5/159 Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājam I. Parādniekam (sk. tālāk). Kā pagājušajā nedēļā "Jurista Vārdam" apliecināja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, vēstulē paustais viedoklis ir aktuāls joprojām, jo tiesībsargs savas domas šajā jautājumā nav mainījis. ...
Pievienot mapei
1 ... 205 206 207 208 209 ... 369
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties