Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Saeima pieņem sākumdeklarēšanas likumu

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Saeima 1. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli, informēja Saeimas preses dienests. Jaunais likums paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00. Tas būs jādara, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas ...

žurnāls / Informācija

Pilnveidos Civilprocesa likuma normas

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī deputāti konceptuāli atbalstīja Augstākās tiesas ierosinājumu civillietas Senāta Civillietu departamentā izskatīt rakstveida procesā, informēja Saeimas preses dienests. "Mūsu uzdevums ir meklēt visus iespējamos veidus, lai lietas tiesās varētu izskatīt ātri, efektīvi un kvalitatīvi, un šis ir viens no soļiem, ko līdz šim neesam izmantojuši," atzina Tiesu ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Universitāte atguvusi noguldījumus

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš 29. novembrī sniedza paziņojumu, ka, pateicoties Latvijas Universitātes atbildīgo darbinieku profesionālai, aktīvai un koordinētai rīcībai, Latvijas Universitāte no Latvijas Krājbankas ir atguvusi visus savus noguldījumus 2,5 miljonu latu apmērā. Latvijas Universitāte ir panākusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izpildījusi visus iepriekš nepamatoti noraidītos jeb apturētos maksājuma ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā aizliegums vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Krimināllikuma 44. pantā noteikts, ka tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pirmpirkuma tiesību juridisko dabu; par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām nostiprināšanu zemesgrāmatā

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Civillikuma 1073. un 2060. pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073. pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126. pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga konference

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Dalība Tiesībsarga konferencē ir brīva un nav nepieciešams to pieteikt; konferences materiāli tiks pavairoti tikai pieteiktajiem dalībniekiem; pieteikšanās konferencei: tiesibsargs@tiesibsargs.lv; skat. arī: www.tiesibsargs.lv ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" interpretācija

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk tekstā – LPS) norāda, ka Rīgas pašvaldībai ir sarežģījumi ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. LPS ieskatā, nodokļa iekasēšanas problēmas risinājums ir likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk tekstā arī – Likums) paredzēt iespēju pašvaldībām savā teritorijā piemērot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. ...

Sandis Bērtaitis, Kaspars Rumba

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā drošība kā nodokļu tiesību stūrakmens

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Jau kopš 2010. gada ieilgušais privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) strīds par nodokļu piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu ir nevis pietuvojies atrisinājumam, bet saasinājies. Par situācijas nopietnību liecina gan tas, ka no papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem vairāk nekā 65 miljonu latu apmērā VID ir izdevies iekasēt tikai nepilnus 2 miljonus, gan arī tas, ka Latvijas Republikas tiesībsargs un VID ir aicinājuši izvērtēt iesaistīto personu rīcību krimināltiesiskajā procesā. Tomēr, koncentrējoties uz jautājuma pareizu izlemšanu iepriekš spēkā esošo tiesību normu kontekstā, neatbildēts ir palicis jautājums: kāds ir šis strīds ilgtspējīgas nodokļu politikas perspektīvā? ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Eiropas telpā

Vienotu Eiropas līgumtiesību veidošanās un ietekme uz Latvijas tiesībām

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pēdējos gadu desmitus Eiropas Savienība virzās uz vienotu Eiropas līgumtiesību izstrādi, bet pēdējā dekādē aktīvu darbību šajā virzienā veikusi Eiropas Komisija. Lai arī pastāv vairāki Eiropas līgumtiesības apvienojošie dokumenti (Eiropas līgumtiesību principi, Eiropas līgumu kodekss, Kopējā modeļa projekts u. c.), tomēr joprojām vienots viedoklis par Eiropas līgumtiesību saturu ir tikai tapšanas stadijā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

Ilze Muižniece

žurnāls / Nedēļas jurists

Ilze Muižniece

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes pamatu grozīšana

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jau ierasti par sava veida izklaides formu kļuvusi Satversmes grozīšana. Pieejami dažādi Satversmes grozījumu projekti un idejas, pilsoņi par dažiem projektiem pat vāc parakstus, kā arī Satversmes grozīšana ik pa brīdim izpelnās plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Šobrīd iezīmējas jauna pieeja Satversmes grozījumu priekšlikumiem – ir piedāvāti reāli priekšlikumi grozīt Satversmes 77. pantā minētās Satversmes normas, proti, ...

žurnāls / Informācija

Atbalsta administratīvo sodu sistēmas reformu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 22. novembrī vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, informēja Saeimas preses dienests. "Šī administratīvo sodu reforma, lai gan jau sen iecerēta, tiek atlikta no valdības uz valdību. Deputāti pauda skaidru attieksmi, ka šis jautājums vairs nevar gaidīt un darbs pie sistēmas modernizēšanas valdībai jāsāk nekavējoties. Vien tas, ...

žurnāls / Informācija

Ievēlēta Tiesu politikas apakškomisijas vadība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas pirmajā sēdē 22. novembrī par apakškomisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Solvita Āboltiņa, informēja Saeimas preses dienests. Par Tiesu politikas apakškomisijas sekretāri deputāti ievēlēja Ingu Biti. Apakškomisijā strādās deputāti Irina Cvetkova, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Andrejs Judins un Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ...

žurnāls / Informācija

Pētījums par kopīpašuma tiesisko regulējumu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments un Judikatūras nodaļa ir izpētījusi un vispārinājusi tiesu praksi lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, 23. novembrī informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja. Apkopojumā ir divas daļas. Pirmajā daļā ietverti jautājumi par kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu (Civillikuma 1067.–1083. pants). Jautājumu izpētei atlasītas un vērtētas ...

žurnāls / Informācija

Kriminālprocess saistībā ar Latvijas Krājbanku

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21. novembrī pieņēma lēmumu apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Saistībā ar Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu Valsts policijā ir sākts kriminālprocess, 22. novembrī informēja Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtās informācijas prokuratūrai par Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu iestādes likvidācijas gadījumā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117. panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devēja likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkta. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma tūlītēju izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā tūlītēju izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma tūlītēju izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kuri attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma tūlītēja izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma tūlītēju izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, ievērojot konkrētos apstākļus un darbinieka tiesības un aizsargājamās intereses, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma tūlītēju izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tieslietu padomes 21. novembra sēdē pieņemti vairāki lēmumi, tostarp par atbalstu tiesu budžeta pieprasījumam un tiesu, tiesu namu darbības teritoriju projektam, kā arī par iebildēm attiecībā uz grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums kriminālprocesā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

žurnāls / Notikums

Vara, kas sakņojas juridiskajās zināšanās

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Pēc likumā "Par tiesu varu" veiktajiem grozījumiem šā gada konferenci pirmo reizi sasauca Tieslietu padome, bet to atklāja minētās padomes un vienlaikus arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš arī klātesošos informēja, ka "atbilstoši jaunajai kārtībai savās rindās šobrīd vairs nemeklēsim ne konferences vadītāju, ne sekretāru, jo tos jau ir izraudzījusi Tieslietu padome, izziņojot šo konferenci". Tiesa, ...

žurnāls / Notikums

Valsts atzinība par mūža darbu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Lemjot par Atzinības krusta III šķiras piešķiršanu V. Jākobsonei, Ordeņu kapituls vadījies pēc vairākiem apsvērumiem, tostarp ņēmis vērā viņas devumu tieslietu sistēmai. Tajā aizvadīti teju 50 darba gadi, no tiem gandrīz 37 veltīti advokatūrai, turklāt 15 gadi aizritējuši, pildot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus. Tāpat V. Jākobsone vairāk nekā 30 gadus bijusi LU Juridiskās fakultātes lektore krimināltiesisko ...

Viktorija Opincāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Viktorija Opincāne

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

žurnāls / Informācija

Atbalsta kriminālsodu politikas reformu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 16. novembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārotas nozieguma izdarīšanas, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš deputātiem atzina, ka Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas ...

žurnāls / Informācija

Pārņem izskatīšanai likumprojektu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 15. novembrī nolēma pārņemt izskatīšanai 11. Saeimā Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz atteikties no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" izdošanas papīra formātā. Šo likumprojektu 10. Saeima bija izskatījusi tikai pirmajā lasījumā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas komisija var rosināt turpināt tā izskatīšanu nākamajā parlamenta sasaukumā. Likumprojekta sākotnējā redakcijā ...

žurnāls / Informācija

Saeima ieceļ amatā KNAB priekšnieku

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeima 17. novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla Jaroslavu Streļčenoku. Par J. Streļčenoka kandidatūru balsoja 92 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts. Iepriekš J. Streļčenoka kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā vienbalsīgi atbalstīja arī atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā J. Streļčenoks sāka strādāt ...

žurnāls / Informācija

Apbalvoti tieslietu sistēmas darbinieki

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 17. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pasniedza Tieslietu ministrijas apbalvojumus – "zelta" un "sudraba" spalvas, Atzinības rakstus un Goda diplomus. Šogad Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome nolēma apbalvot kopumā 66 personas. Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome astoņiem tieslietu sistēmas darbiniekiem pasniedza I pakāpes Atzinības rakstus un "zelta" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mūžības klauzula Satversmē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Viedokļu dažādība neizbēgami noved pie to sadursmes, vēl jo vairāk, ja viedokļi ir tādi, kas cits citu izslēdz. Šobrīd kulmināciju sasniedzis jautājums par valsts valodu, lai gan normālos apstākļos 20 gadus pēc sabiedrības integrācijas programmas sākuma šim jautājumam nebūtu jābūt darba kārtībā. Tomēr notiek parakstu vākšana, lai ierosinātu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurš paredz grozīt Satversmes 4., 18., ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētā atbildība par nodokļu samaksas pārkāpumiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Padomes sēdē šā gada 15. novembrī zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Baiba Arnolde, Lāsma Eisaka, Viktors Gargažins, Dāvids Ģīlis, Māris Intlers, Andra Jarbuša, Dmitrijs Kačanovs, Linda Lejiņa, Alise Melbārde, Ieva Orupe, Karīna Parhomenko, Ivars Rudziks, Andrejs Sabluks, Anna Sedunova, Sarmis Spilbergs, Natālija Sproģe, Alfrēds Voroņko, Maija Zaube. Prakses vietas jaunuzņemtajiem kolēģiem tiks noteiktas pēc zvēresta došanas. No advokātu ...

žurnāls / Numura tēma

Par drošu un mūsdienīgu dalībnieku un akcionāru reģistru

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Pirmām kārtām jāuzteic laikraksta "Jurista Vārds" redakcija, kas pievērsusies šiem jau sen komersantiem sāpīgajiem jautājumiem. Uzņēmumu reģistrs ikdienā saskaras ar komersantiem un to dalībniekiem vai akcionāriem, kas likuma nepilnību vai neefektivitātes dēļ zaudē savu īpašumu un biznesa iespējas. Šie cilvēki vēršas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu palīdzēt. Bieži Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas tieši un pirmā saskaras ar komersantiem, ...

Viktors Šadinovs

žurnāls / Numura tēma

Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. Dalībnieku reģistram ir ievērojama loma katras sabiedrības dzīvē. Reģistrs ir nozīmīgs gan sabiedrības valdei, gan arī sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesību jaunrade šoreiz ir lieka

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Rakstā pausts autora viedoklis un pārdomas par jautājumiem, kas saistīti ar līdzšinējo dalībnieku/akcionāru reģistra vešanas kārtību un potenciālajām izmaiņām tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis. ...

Ieva Kraukle, Guna Ulmane

žurnāls / Notikums

Atklāta izstāde "Vārds likumam – 16.–17. gs. tiesību avoti"

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Daudznozaru bibliotēkas krājumā glabājas vērtīga izdevumu kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums, kas no 2011. gada pavasara ir pilnībā atspoguļots elektroniskajā katalogā. Šajā unikālajā kolekcijā ir aptuveni 5700 eksemplāru (plašāka informācija par šo krājumu jau publicēta šā gada 18. oktobra "Jurista Vārda" numurā un izdevumā "Bibliotēku Pasaule" Nr. 47, 2009). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa – gatava sadarbībai ar studentiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Viena no Augstākās tiesas darbības prioritātēm ir sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana, bet viens no stratēģiskajiem mērķiem šajā jomā – sabiedrības tiesiskā izglītošana. Nozīmīga mērķauditorija šim darbam ir studenti un skolēni, tādēļ līdztekus tiešajiem darba pienākumiem tiesneši un tiesas darbinieki iesaistās arī pasākumos, kas izglīto jaunatni. ...

Ervīns Kušķis

žurnāls / Nedēļas jurists

Ervīns Kušķis

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

žurnāls / Informācija

Noteikti atlīdzināmā apmēra griesti

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Aizvadītās nedēļas sēdē, 8. novembrī, valdība pieņēma noteikumu projektu "Ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu atlīdzināšanas noteikumi", kas nosaka atlīdzināmo izmaksu, kas ir saistītas ar juridisko palīdzību, maksimālo apmēru. Līdz šim brīdim normatīvie akti neparedzēja, kādā apmērā valsts atlīdzina zaudējumus, kas privātpersonai ir radušies, administratīvajā procesā izmantojot juridisko palīdzību. Tādēļ jaunpieņemto noteikumu ...

žurnāls / Informācija

Studentus aicina uz konferenci

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Tieslietu padome šā gada 25. novembrī ir sasaukusi Latvijas tiesnešu konferenci, un tās otrā daļa ir plānota kā darbs sekcijās, kur piedalīties ir aicināti arī studenti. Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka konferencē pārskatu sniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tiesnešu ētikas komisija, kā arī paredzētas vairāku tiesnešu pašpārvaldes institūciju pārstāvju vēlēšanas. Savukārt darbs konferences ...

žurnāls / Informācija

Izmaiņas administratīvo tiesību jomā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz no nākamā gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Kodeksā paredzēts iekļaut arī administratīvo pārkāpumu procesuālo regulējumu, kas patlaban noteikts Administratīvā procesa likumā. Motivējot iecerētās pārmaiņas, ...

žurnāls / Informācija

Ad hoc tiesneša amata konkursa otrā kārta

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrija informēja, ka ir noslēgusies pirmā kārta konkursam uz ad hoc tiesneša amatu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Izvērtējot astoņu pretendentu CV un pieteikumos sniegtās informācijas atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 21. pantā noteiktajām prasībām, pēc ministrijas sniegtajām ziņām, atlases komisija vienbalsīgi nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt piecus ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēku laikā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. Kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāievēro likuma norma, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...

...

217

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls