Jurista Vārda satura arhīvs

Vineta Muižniece

žurnāls / Nedēļas jurists

Vineta Muižniece

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

žurnāls / Redaktora sleja

Vai plūdīs melu kandža

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Diemžēl nepilna gada laikā atkārtoti nākas citēt diktatoriskā proletariāta diktatorisko vadoni Ļeņinu: “Buržuāziskā preses brīvība ir brīvība bagātniekiem pirkt un uzpirkt presi, bagātnieku brīvība apdzirdīt tautu ar buržuāzisko melu kandžu...” Pirmo reizi to savā redakcijas slejā darījām 2009. gada oktobrī, kad tika paziņots par darījumu, kurā Latvijas vadošo liberālo laikrakstu no zviedriem it kā nopirkuši briti. Tolaik izteicām cerību, ka ...

žurnāls / Īsziņas

Kononova advokāts norāda ECT sprieduma kļūdas

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

5. augustā Krievijas laikraksts "Moskovskij Komsomoļec" vēsta, ka sarkanā partizāna Vasilija Kononova aizstāvības komanda esot atradusi vairākas tehniskas kļūdas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā Vasilija Kononova lietā, cerot, ka tas ļaus pieprasīt lietas pārskatīšanu. Kā apgalvo Kononova advokāts Mihails Joffe, ECT Lielā palāta esot atzinusi spriedumā pamanītās tehniskās kļūdas un veikusi attiecīgus labojumus. M. Joffe ...

žurnāls / Īsziņas

Izstrādāts Oficiālo publikāciju likums

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

5. augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Oficiālo publikāciju likumu. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, lai virzītos uz oficiālas elektroniskās publikācijas ieviešanu. Ar 2011. gada 1. janvāri plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju internetā, piešķirot tai juridiski saistošu statusu. Tādējādi paredzēta atteikšanās no laikraksta "Latvijas Vēstnesis" papīra formas kā oficiālās publikācijas ...

žurnāls / Īsziņas

Uzlabos sabiedriskā darba izpildi

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Ministru kabinets 3. augustā pieņēma kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (VPD) organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti. Noteikumi izstrādāti, lai panāktu kvalitatīvāku un vienotu sabiedriskā darba izpildes organizēšanu visā Latvijā. Jaunie noteikumi papildināti ar virkni normu, kas attiecas uz trešajām personām, un atrunāti vairāki jautājumi, ...

žurnāls / Īsziņas

Atlicis noskaidrot tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Latvijā radīta jauna tiesu sistēmas institūcija – Tieslietu padome. Ar 2. augustu stājas spēkā 3. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz izveidot šādu koleģiālu institūciju, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 30. augustā Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauks Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulci jeb plēnumu, lai ievēlētu ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai jauna priekšsēdētāja

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta Lieģa 2010. gada 29. jūlija rīkojumu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāju iecelta šīs tiesas tiesnese Sandra Meliņa. Viņa 1997. gadā Latvijas Universitātē absolvējusi Juridisko fakultāti. Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnesi S. Meliņa strādā kopš 1997. gada. Pirms tam strādājusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur no 1987. gada bijusi tiesas sēžu sekretāre. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā izskatāmie tiesu nolēmumi

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 550. panta trešo daļu tiesneša lēmums, izlemjot sūdzību par atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību sakarā ar termiņa nokavējumu, vispār nav pārsūdzams, tāpēc par šādu tiesneša lēmumu nevar iesniegt pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 2.–8.augusts

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Rihards Poļaks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas krimināltiesiskie aspekti

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Cilvēka dzīvības un veselības intereses Latvijā tiek pasludinātas par primārām, tās aizsargā likums. Šādas tiesības ir nostiprinātas ne tikai Latvijas Republikas Satversmē, kuras 93. pants deklarē, ka "ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums",1 ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kuras 3. pants nosaka, ka "katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību",2 bet arī virknē citu starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kuriem Latvija ir pievienojusies un apņēmusies tos ievērot. Veselības un dzīvības sargāšana ir ne tikai valsts, sabiedrības, katra indivīda, bet – saskaņā ar Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 1. panta 2. punktu – arī katra ārsta galvenais pienākums.3 Par katru šādu tiesību apdraudējumu iestājas likumā paredzētā atbildība. ...

žurnāls / Notikums

Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Šā gada 22. un 23. jūlijā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Greifsvaldes universitāti (Vācija) rīkoja konferenci par bērnu noziedzības novēršanas jautājumiem: "Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā – reformas attīstība un labākā pieredze". Konferencē piedalījās juvenālās justīcijas eksperti no Vācijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Latvijas Republikas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas darbinieki, tiesneši, prokurori, advokāti, Valsts un pašvaldības policijas, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citu institūciju darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

2010. gada 13. jūlijā Ministru kabinets akceptēja virkni grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā1 ar mērķi atbrīvot tiesas no tām neraksturīgu – bezstrīdus laulības šķiršanas – lietu vešanas, tās nododot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Šādā veidā tiktu panākts, ka civillietu, kurās pastāv strīdi, izskatīšanas termiņi saīsinās un paaugstinās tiesu efektivitāte. Pirmsākumi idejai nodot bezstrīdus laulības šķiršanas lietas citām institūcijām un tiesu varai piederīgām personām – zvērinātiem notāriem, radās jau 2007. gada beigās, kad Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam", ar kuru noteica, ka ir nepieciešams izvērtēt notariāta funkcijas. Drīz vien Tieslietu ministrija Dr.iur. prof. S. Osipovai pasūtīja veikt pētījumu "Latvijas notariāta funkcijas un tās sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums", kurā pētījuma autore pauda viedokli, ka ir atbalstāma bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

žurnāls / Diskusija

Cik personisks ir personas kods

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses. Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija. Ekspertu diskusiju ievada VSIA "Latvijas Vēstnesis" komunikāciju vadītājas Ilzes Apines apskats par problēmām, kas saistībā ar personas datu aizsardzību identificētas, izdodot oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un uzturot tā elektronisko versiju www.vestnesis.lv, kā arī bezmaksas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Nedēļas jurists

Juris Rudevskis

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

žurnāls / Redaktora sleja

Par nacionālu valsti un valstsnāciju

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Kaislības, kas pagājušajā nedēļā uzbangoja Bīriņu valststiesību seminārā, nav tipiska juristu forumu parādība. Protams, sērkociņu lomu šajās sarunās nospēlēja daži klātesošie politologi, sociologi, filozofi u. tml. “provokatori”, taču arī juristi izrādījās pārsteidzoši gatavi (intelektuālam) kautiņam. Kas tad bija “karsto sarunu” cēlonis? Tas bija Egila Levita piedāvātais koncepts par Latviju kā nacionālu valsti un latviešiem kā valstsnāciju – ...

žurnāls / Īsziņas

Informācija par bankas klienta IP adresēm nav izpaužama

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Administratīvā apgabaltiesa 28. jūlijā atcēla Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes pieprasījumu AS "Norvik banka" sniegt informāciju par interneta pieslēguma adresēm, no kurām divas dienas šā gada februārī notikuši pieslēgumi bankas klientam piederošajam un interneta bankai piesaistītajam kontam. Iestāde bija prasījusi bankai sniegt ziņas par visām IP adresēm, no kurām šā gada 18. un 19. februārī notikuši pieslēgumi ...

žurnāls / Īsziņas

Vienota valsts pārvaldes iestādes struktūras veidošanas kārtība

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Nostiprināmi principi vienotas un racionālas valsts pārvaldes iestāžu institucionālās struktūras veidošanai, nodrošinot lietderīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī novēršot iespēju mākslīgi paaugstināt amata vietu skaitu nākotnē. Tādējādi Valsts kanceleja 29. jūlijā saskaņošanai ir nodevusi jaunu vienoto kārtību valsts pārvaldes iestāžu struktūras veidošanai. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumi paredz, ...

žurnāls / Īsziņas

Piešķir naudu Satversmes tiesas sprieduma izpildei

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Ministru kabinets 27. jūlijā vienojās no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 30 204 latus Ieslodzījuma vietu pārvaldei, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2008. gada 9. maija sprieduma izpildi par valsts apmaksātās korespondences ierobežojumu atcelšanu. Līdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu notiesāto sarakstes apmaksu. Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka valstij ir jānodrošina pieeja tiesai. Ja personai likumā ir garantētas ...

žurnāls / Īsziņas

Strauji pieaug viltoto dokumentu skaits

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Uzņēmumu reģistrs (UR) šogad nosūtījis policijai ziņas par 153 riskantajiem komersantiem, saistībā ar kuriem, iespējams, notikusi dokumentu viltošana. Tas ir ļoti augsts rādītājs pusgada laikā, jo iepriekšējos gados šādu uzņēmumu skaits bija krietni zemāks (2009. –125, bet 2008. – 106). UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis norāda, ka pēdējā laikā arvien vairāk satrauc veidlapu un amatpersonu parakstu viltojumi. R. Balodis uzsver, ka ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 26.–31.jūlijs

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Par šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās pamatiem Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2010. gada 24. maija lēmums Nr. 1-5/80 Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts pastāvīgās šķīrējtiesas ...

žurnāls / Diskusija

Par trim patiesībām

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

2010. gada 27. jūlija nedēļrakstā "Jurista Vārds" publicēts LL.M. Elizabetes Krivcovas raksts "Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu". Minētajā rakstā par pamatu izmantots 2010. gada 3. jūnija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk tekstā – Reģistrs) galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5/84 (sk.: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1487), kurā Reģistrs nav atzinis noteiktas ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izmantošana

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Šajā rakstā ir aplūkotas tiesību piemērošanas metodes contra legem piemērošanas iespējas. Raksta pirmajā nodaļā analizēts Latvijas un citu atsevišķu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai tajā ir atrodamas norādes uz metodes contra legem leģitimitāti. Otrajā nodaļā izpētīts šīs tiesību piemērošanas metodes zinātniski metodoloģiskais pamatojums. Savukārt trešajā nodaļā ir aplūkoti četri metodes contra legem izmantošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Diskusija

Mākslas brīvība nav absolūta

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Intervijā "Jurista Vārdam" zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu "Maniaks", pamatojot, ka "slepenība neattiecas uz gadījumiem, kad informācija [no slēgtas tiesas sēdes materiāliem] tiek izmantota zinātnes un mākslas vajadzībām".1 Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu.2 To sakot, A. Grūtups atsaucas uz Satversmē garantēto mākslinieciskās izteiksmes brīvību, tādējādi it kā izslēdzot jebkādus iespējamos pretargumentus. Šī ir replika A. Grūtupa argumentam. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta. ...

Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Latvijas tauta, nacionāla valsts un dubultpilsonība

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Tradicionāli jūlija nogalē Publisko tiesību institūts organizē konstitucionālās politikas semināru Bīriņos. Šajā seminārā jau septiņus gadus pulcējas valststiesību teorētiķi un praktiķi, lai kopā ar citu sociālo zinātņu nozaru pārstāvjiem apspriestu Latvijas valstiskumam būtiskus jautājumus un iespējas uzlabot demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanu. Šogad lielākoties diskusijas notika par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Papildus tam tika diskutēts par nacionālas valsts jēdziena saturu un iespējām to savietot ar demokrātiskas valsts prasībām. Tāpat uzmanība tika veltīta dažādiem Latvijas iedzīvotāju juridiskajiem statusiem, īpaši debatējot par dubultpilsonības ieviešanas iespējām un nepilsoņa statusa problēmām. Netrūka arī ekspertu diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kā arī tika apspriests starptautisko līgumu regulējums un tā iespējamie uzlabojumi. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

žurnāls / Redaktora sleja

Jurista profesijas vilinājums

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Lai arī vasara vēl nav galā, daudziem nesteidzīgais brīvdienu ritms ir neglābjami izjaukts. Kā katru gadu augstskolas sākušas jauno studentu uzņemšanu, un topošie studētgribētāji pulcējas garās rindās, lai izvēlētos sev tīkamo augstskolu un studiju programmu. Pārsteigumu gan laikam šogad nebūs. Vidusskolu absolventi palikuši uzticīgi tradīcijām, un tiesību zinātnes vēl joprojām ir populārāko izvēļu topos. Neraugoties uz pietiekami lielo absolventu ...

žurnāls / Īsziņas

Aprit gadadiena vēsturiskai deklarācijai

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

23. jūlijā apritēja 70. gadadiena kopš toreizējā ASV valsts sekretāra Samnera Velsa deklarācijas, ar kuru ASV paziņoja, ka neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju PSRS 1940. gadā. Saistībā ar šo gadadienu ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone prezidenta Baraka Obamas un ASV tautas vārdā ir izplatījusi paziņojumu, kurā vēlreiz apliecina spēcīgās saites starp Baltijas valstīm un ASV. Laikā, kad Igaunija, Latvija un Lietuva svin gandrīz 20 gadus ...

žurnāls / Īsziņas

Pieejams judikatūras atziņu apkopojums

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Augstākā tiesa apkopojusi judikatūras atziņas saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas praksē. Lai vienveidotu tiesu lēmumu pieņemšanas praksi un novērstu nepilnības, Augstākā tiesa apkopojusi un analizējusi judikatūras atziņas šo lietu izskatīšanā, 19. jūlijā informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām un noteikumiem, kas raksturīgi ...

žurnāls / Īsziņas

Apžēlotas trīs notiesātās personas

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Valsts prezidents Valdis Zatlers, izskatot 40 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, apžēloja trīs personas, 19. jūlijā informēja Valsts prezidenta preses dienests. Viena persona tika daļēji atbrīvota no soda, bet divas – pilnīgi atbrīvotas no pamatsoda izciešanas. Apžēlotās personas bija notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un satiksmes drošību. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesas darbiniecei piemēro disciplinārsodu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Kādas Rīgas tiesas kancelejas vadītāja vietniecei piemērots disciplinārsods – piezīme – par neizpaužamu datu izpaušanu, jo viņa telefoniski informējusi kādu privātpersonu par tiesā saņemtu juridiskas personas prasības pieteikumu pret minēto fizisko personu, 19. jūlijā informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš. Uz tiesu piezvanījusi kāda fiziska persona, vaicājot, vai pret viņu nav iesniegts prasības pieteikums, uz ko minētā tiesas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 19.–25.jūlijs

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi. Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta. Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata. Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. ...

Elizabete Krivcova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības (bij. Kopienu) Tiesas (turpmāk tekstā – EST) juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par EST juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par EST aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas prakse

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās.1 Tas atzīts arī Latvijas konstitucionālajās tiesībās.2 ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts pret tiesnesi

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Šajā gadā par tiesu neatkarību ir runāts gana daudz. Dažkārt tā vien liekas, ka tā ir lielākā konstitucionālo tiesību problēma Latvijā. Tiesnešu algas un finansiālā drošība ir tikusi tik plaši apspriesta, ka šajā kontekstā pazūd diskusiju vērti notikumi. Ne tik sen Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, atļaujot kārtējo Rīgas domes aizliegto pulcēšanās pasākumu. Tā, šķiet, Latvijā jau ir ierasta prakse – Rīgas dome aizliedz, tiesa ...

žurnāls / Īsziņas

Mafijas apkarošanas operācija Itālijā

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Itālijas policija 13. jūlijā paziņoja, ka tiek veikta vērienīga operācija, lai arestētu vairāk nekā 300 "Ndrangheta" klana locekļu, informēja LETA/AFP. Apjomīgajā operācijā, lielākajā šāda veida kampaņā pēdējo gadu laikā, Kalabrijā un vairākās vietās valsts ziemeļu daļā tika iesaistīti 3000 likumsargu. Aresti tika veikti aizdomās par saistību ar mafijas struktūrām, slepkavībām, kontrabandu, izspiešanu un citiem nodarījumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Spiegu apmaiņa starp lielvarām

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Amerikas Savienotās Valstis un Krievija Vīnē pabeidza spiegu apmaiņas operāciju, 9. jūlijā apliecināja ASV Tieslietu ministrija, apstiprinot, ka Maskava atbrīvojusi četrus cilvēkus apmaiņā pret desmit ASV arestētajiem Krievijas spiegiem, informēja LETA/AFP. Noslēdzot operāciju, desmit Vīnē no ASV atgādātie Krievijas spiegi izlidoja uz Maskavu, bet četri Krievijas atbrīvotie pilsoņi Vīni pameta amerikāņu lidmašīnā. Iepriekš Krievijas Ārlietu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns tiesu prakses apkopojums

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veic rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes, secināts Augstākās tiesas pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām, par kurām atbildība paredzēta Krimināllikuma 116.–118. pantā. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno paplašināt notāru funkcijas

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ministru kabinets 13. jūlijā pieņēma vairākus grozījumus dažādos likumos, lai atslogotu tiesas no tām neraksturīgajiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāvis Reinis Briģis. Grozījumi tiks veikti Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Komerclikumā un citos likumos. Plānots noteikt, ka Latvijā laulību šķirs ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 12.–18.jūlijs

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

Ligita Pēlmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu,1 likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937. gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām.2 Rezultātā, atjaunojot 1937. gada Civillikumu (turpmāk tekstā – CL),3 vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002. gada grozījumi CL,4 ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās. Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību5 regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1 ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti. ...

...

240

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls