Jurista Vārda satura arhīvs

Advokātu kopsapulce uz kvoruma trūkuma robežas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Par mata tiesu izvairoties no iepriekšējā gada scenārija, kad pasākumu nācās pārtraukt likumā noteiktā kvoruma trūkuma dēļ, 30. aprīlī aizritēja ikgadējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce. Dienas sākumā uz kopsapulci Nacionālajā teātrī ieradās 451 zvērināts advokāts (no kopumā 1052 šobrīd Latvijā praktizējošajiem advokātiem), bet brīdī, kad vajadzēja balsot par Zvērinātu advokātu padomes sniegto iepriekšējā gada budžeta izlietojuma pārskatu, izrādījās, ka daļa sapulces dalībnieku jau ir prom un trūkst balsu līdz likumā noteiktajai minimālajai robežai – vienai trešdaļai no kolēģijas biedriem. Sapulces vadītāji izsludināja pārreģistrāciju, pēc kuras klātesošie atviegloti uzelpoja, jo nepieciešamais kvorums tomēr tika sasniegts. Līdz ar to zuda vajadzība apspriest zvērināta advokāta Aināra Platača priekšlikumu – gadījumā, ja nāktos kopsapulci pārtraukt, piedzīt pasākuma organizēšanas izdevumus no "neapzinīgajiem advokātiem, kas nav ieradušies vai ir pametuši kopsapulci". Vairākkārtējās balsošanas nogurdinātā zāle šo ideju sveica ar aplausiem. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnešu vara

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka šajā nedēļā daudz tiks runāts par tiesnešiem, viņu nesaprotamajiem lēmumiem un “pietiesāšanu” vienai pusei par labu. Par to runās ne tikai juristi. Un ne tikai par tiem tiesnešiem, kuri sēž tiesās un spriež tiesu. Atkal pienācis kārtējais pavasaris, un atkal Latvijas uzmanība koncentrēta uz ledus laukumiem, kuros kārtējās cīņas aizvadīs hokeja izlase. Nez vai ģenerālprokurora meklēšanas jaunie cēlieni un Satversmes ...

Gatis Litvins

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs pētījums par atjaunojošo justīciju krimināltiesībās

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Sākotnēji darbojās arhaiskais asinsatriebības princips. Vēlāk kā panākums tika uztverta krimināltiesas izveidošanās un vairāku kriminālprocesa principu definēšana. Temīdas vienā rokā tika ielikti svari, bet otrā zobens, kas simbolizē tās divkāršo uzdevumu – gan aizsargāt, gan arī sodīt. Tagad krimināltiesību diskusiju epicentrā ir atjaunojošā justīcija (restorative justice). Līdz šim atjaunojošā justīcija tika vien apspriesta, turpretī tagad būtiskākās atziņas ir apkopotas vienā pētījumā. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Informācija

Konferencē aktualizē mediāciju civillietās un komerclietās

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Prāgas Kārļa universitātes Juridiskajā fakultātē 23. un 24. aprīlī norisinājās Eiropas Savienības atbalstīta starptautiska konference par mediāciju civillietās un komerclietās. Tās galvenais mērķis bija apkopot pieredzi mediācijas jomā Centrāleiropas valstīs un veicināt kopēju izpratni par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Konferenci organizēja viens no lielākajiem Itālijas strīdu risināšanas institūtiem – Starptautiskais alternatīvās strīdu risināšanas centrs (JAMS International ADR Center) sadarbībā ar uzņēmēju apvienību ACB Group B.V. (Nīderlande), kompāniju juristu apvienību ECLA (Beļģija), mazo un vidējo uzņēmēju apvienību UEAPME (Beļģija), Deusto universitāti (Spānija) un Utrehtas universitāti (Nīderlande). ...

Ieva Orupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu nomas līguma slēgšana

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Ar 2009. gada 15. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-36-011 par neatbilstošu Satversmei tika atzīts atlīdzības par piespiedu nomu apmēra ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā2 gadījumos, kad uz zemes atrodas citai personai vai personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 2009. gada 22. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".3 Ar tiem 54. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paredz, ka gadījumā, ja zemes gabala un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki savstarpēji nevar panākt vienošanos, zemes nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības,4 turklāt privatizētā objekta īpašniekam ir jākompensē zemes gabala īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.5 ...

Lauris Rasnačs , Kristīne Jarinovska, Gatis Litvins

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Divi jauni tiesību doktori

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Vairākās Latvijas augstskolās ir iespējams studēt doktorantūrā. Ir diezgan daudz tiesību doktorantu, tomēr salīdzinoši maz ir tādu, kas doktoranta ceļu veic līdz galam – aizstāv promocijas darbu. Tāpēc katra promocijas darba aizstāvēšana tiek uztverta kā sasniegums un ieguvums Latvijas zinātnei. Šoreiz mūs ir iepriecinājuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti, tagad jau tiesību doktori Lauris Rasnačs un Kristīne Jarinovska. Šā gada 15. aprīlī promocijas darbu "Jurisdikcija un tās noteikšana civiltiesiska rakstura lietās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja L. Rasnačs, savukārt K. Jarinovska savu darbu "Informācijas atklātības princips un tā galējā robeža: teorijas īstenošana praksē" aizstāvēja 23. aprīlī. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Noziedzīgu nodarījumu sastāvi Krimināllikuma (turpmāk – arī KL) normās pēc to pazīmēm konstruēti visai atšķirīgi, neviendabīga ir arī personas psihiskā attieksme pret noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā iekļautajām pazīmēm. Personas psihiskajai attieksmei pret noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm ir noteicoša nozīme nodarījuma kvalifikācijā un tālāk arī soda noteikšanā nodarījumā vainīgajai personai. Tāpēc ne velti KL 8. panta otrajā daļā paredzēts – nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Valsts svētkos apbalvo juristus

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai par godu tika pasniegta virkne Latvijas Republikas valsts apbalvojumu, godinot dažādu profesiju pārstāvju izcilus sasniegumus, mūža darbu un Latvijas valsts labā paveikto. Pasniedzot valsts apbalvojumus, Valsts prezidents Valdis Zatlers akcentēja, ka apbalvotos vieno izcils darbs savā profesijā, Latvijas mīlestība un mūža darbs, kas dažkārt pašiem palicis nepamanīts, ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Tieslietu sistēmas Goda zīmes – valsts svētku priekšvakarā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Arī juristu saime, sagaidot Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, svinēja svētkus: izceļot īpašu ieguldījumu Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā, 28. aprīlī jau trešo reizi tika pasniegts tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme. Šis oficiālais valsts apbalvojums pirmo reizi tika piešķirts Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā 2008. gadā, kad to kopīgi iedibināja Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Šogad saskaņā ar Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes lēmumu Goda zīmi saņēma 22 tiesu un tieslietu darbinieki. Kā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, šie ir cilvēki, kas tieslietām dod ne vien visas savas zināšanas un pieredzi, bet arī sirdi. ...

Ilma Čepāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Ilma Čepāne

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

žurnāls / Redaktora sleja

Jauna Satversmes sapulce

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Šogad gana populāri kļuvuši ierosinājumi ievēlēt jaunu Satversmes sapulci. Šīs idejas aizstāvji uzskata, ka Latvijas valsts iekārta un tās Satversme ir bankrotējusi un nepieciešams fundamentāls valstiskuma restarts. Jauna konstitūcija, jaunas valstiskuma vērtības, jauna valsts. Tas viss esot nepieciešams, bet šīs konstitucionālās sistēmas ietvaros to neesot iespējams panākt. Tādēļ rīkojamas jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas. Jaunas Satversmes ...

žurnāls / Īsziņas

Vai ģenerālprokuroru apstiprinās atklātā balsojumā

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Saeima 22. aprīlī nodeva izskatīšanai komisijām sagatavotos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz ģenerālprokuroru apstiprināt amatā, balsojot atklāti. Saeima grozījumus kārtības rullī nodeva izskatīšanai komisijām tikai ar otro mēģinājumu, jo sākotnēji balsis sadalījās puse uz pusi, bet otrajā reizē projekts tika nodots komisijām ar vienas balss pārsvaru. ...

žurnāls / Īsziņas

Petīcijā kritizē Saeimas deputātu rīcību

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam 21. aprīlī tika iesniegta apmēram 3700 iedzīvotāju parakstīts lūgums par Jāņa Maizīša kandidatūras atkārtotu virzīšanu ģenerālprokurora amatam. Petīcija iesniegts arī Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem. Petīcijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiek aicināts visdrīzākajā laikā izvirzīt vēlreiz J. Maizīša kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Petīciju ...

žurnāls / Īsziņas

Advokātu biedrība aicina reformēt prokuratūru

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Advokātu atbalsta biedrība 21. aprīlī izplatīja atklātu vēstuli, norādot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir īstenojis savas likumā noteiktās tiesības, bet Saeima īstenojusi savas Satversmē garantētās tiesības, tāpēc tagad "tikai Latvijas tauta drīzajās vēlēšanās ir tiesīga izvērtēt šo valsts amatpersonu rīcību". Advokātu atbalsta biedrība (turpmāk tekstā – AAB) pauž viedokli, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos ...

žurnāls / Īsziņas

Prokurori aicina atkārtoti virzīt Maizīti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Aizvadītajā nedēļā, 21. aprīlī, gandrīz 300 prokurori parakstīja un nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, lūdzot izvērtēt iespēju pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atkārtoti virzīt Saeimai apstiprināšanai amatā uz nākamajiem pieciem gadiem. Vēstulē atgādināts, ka 15. aprīlī Saeima ar balsu vairākumu neapstiprināja uz nākamo termiņu amatā pašreizējo ģenerālprokuroru ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Latvijas Satversmes sapulcei – 90

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu. Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā vispār. Ne velti 1. maijs vēl joprojām tiek atzīmēts kā Satversmes sapulces sanākšanas diena. To atminoties, piedāvājam fragmentus no dažādām Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes runām. J. Čakste savās runās ir spējis vienkāršiem vārdiem pateikt būtiskāko – gan to, kādēļ Latvijai ir bijusi nepieciešama Satversmes sapulce, gan arī to, kā šī Satversmes sapulce ir centusies strādāt un kādu Latvijas valsti tā nākamajām paaudzēm atstājusi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma "Par arodbiedrībām" 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ, ceļot prasību tiesā, kā prasītāji lietā jānorāda konkrētas personas, kuru interesēs lieta uzsākta. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu), neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 19.–25. aprīlis

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Zvērinātu advokātu padomes sēdē 20. aprīlī darbība kolēģijā tika atjaunota zvērinātam advokātam Mihailam Pietkevičam ar 2010. gada 1. aprīli; zvērinātam advokātam Urijam Šenkmanim ar 2010. gada 1. aprīli; zvērināta advokāta palīdzei Zanei Veidemanei-Bērziņai ar 2010. gada 1. aprīli. Darbība advokatūrā apturēta zvērinātai advokātei Gintai Bekčānei, sākot ar 2010. gada 1. aprīli uz nenoteiktu laiku, pēc pašas lūguma; darbība advokatūrā apturēta ...

žurnāls / Informācija

Juristu dienas 2010

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirmdien, 3. maijā LU Lielajā aulā Rīgā, Raiņa bulvārī 19 Starptautiska zinātniska konference "1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti" 10.00 Konferences atklāšana prof. Inesis Feldmanis Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna LU rektora ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz pašvaldību politiķu un darbinieku atlīdzību, kā arī precizē līdzšinējo regulējumu. Šā raksta mērķis ir turpināt sniegt ieskatu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības jautājumos.1 Viens no Atlīdzības likuma mērķiem ir izlīdzināt mēnešalgu apmērus publiskajā sektorā, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemta līdzvērtīga mēnešalga. Tomēr šis mērķis nav sasniedzams tikai un vienīgi ar Atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd šis mērķis sasniegts tādējādi, ka galvenokārt noteikti mēnešalgu maksimumi, tomēr, iekams nebūs līdzsvarota finanšu līdzekļu piešķiršana iestādēm, mazinot atšķirības "trekno" un "lieso" iestāžu starpā, par līdzvērtīgu darbu netiks maksātas līdzvērtīgas mēnešalgas. Tas nav Atlīdzības likumā regulējams jautājums un rakstā aplūkotajos grozījumos netiek risināts. ...

Sandis Karelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Gan plašsaziņas līdzekļos, gan citur periodiski pavīd viedoklis par Uzņēmumu reģistra reorganizāciju, pievienojot tiesu sistēmai. Manuprāt, Uzņēmumu reģistrs daudz sekmīgāk var veikt savas funkcijas, esot izpildvaras varas atzarā. Nav saskatāma nepieciešamība šo kārtību mainīt. Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Kā jau jebkurai reformai būs nepieciešami līdzekļi, piem., lai nodrošinātu simbolikas maiņu, personāla sagatavošanu utt. Tomēr ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...

Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme? ...

Romāns Apsītis

žurnāls / Nedēļas jurists

Romāns Apsītis

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

žurnāls / Redaktora sleja

Buramvārdi un duļķains ūdens