Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Redaktora sleja

Nosargāt vēlēšanas

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šogad 23.–26. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ņemot vērā negatīvo pieredzi ASV prezidenta vēlēšanās un balsojumā par Brexit, Eiropā pirms vēlēšanām valda liels satraukums par iespējamu vēlēšanu ietekmēšanu, izmantojot sociālos tīklus un nepatiesas ziņas jeb fake news. Nepatieso ziņu izplatīšana notiek, arī balstoties uz personas datiem, kas iegūti no sociālajiem tīkliem, uz noteiktām sabiedrības grupām mērķējot ...

žurnāls / Informācija

Diskutēs un lems par valsts budžetu

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Saeima 14. martā izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva šā gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumu grozījumus. Valsts budžeta projekta paketē iekļauts likumprojekts "Par valsts budžetu 2019. gadam", kā arī grozījumi 15 likumos. ...

Jānis Rušenieks

žurnāls / Juridiskā literatūra

Audiovizuālo darbu autoru un producentu tiesiskā regulējuma problēmas un risinājumi

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

2019. gada februāra izskaņā klajā nākusi e-grāmata "Audiovizuālo darbu autoru un producentu tiesiskā regulējuma problēmu vēsturiskā izcelsme, to risinājumi" (datnes formāts – ePUB). Tās autors – Jānis Rušenieks – ir tiesību zinātņu doktors, mākslas maģistrs un daudzus gadus strādājis par režisoru, producentu un scenāristu, juristu, arī pasniedzēju Latvijas augstskolās. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Profesora Džozefa Veilera publiskā lekcija par tiesas kontroli mūsdienu pasaulē

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

2019. gada 6. martā Rīgas Juridiskajā augstskolā ar publisku lekciju viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Lekcijas tēma bija "Tiesas kontrole mūsdienu pasaulē – no demokrātijas līdz identitātei". Lekcija tika veltīta tieši konstitucionālo tiesu īstenotajai kontrolei, kuras rezultātā var tikt atcelts likums. Lekcijas laikā profesors tiesas kontroles attīstību sadalīja trīs periodos jeb viļņos, atklājot tiesas kontroles attīstības vēsturi, gaitu un nākotnes izaicinājumus. ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Darba devējs: Zvērināts tiesu izpildītājs

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Amats un tā galvenie pienākumi: jurists/jurista palīgs. Darbs zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un uzraudzībā, veicot pienākumus, kas nepieciešami zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību nodrošināšanai – veic dokumentu projektu sagatavošanu, informācijas ievadīšanu un apstrādi Izpildu lietu reģistrā, ved lietvedību pārraudzībā nodotajās lietās, veic saziņu ar klientiem klātienē, e-pastā un telefoniski u.tml. Minimālais ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas tehnoloģiju izmantošana nolēmumu izpildē un nākotnes izaicinājumi

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Nolēmumu izpilde ietilpst un ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.1 Garajā tiesvedības ceļa ķēdē tiesu izpildītājs ir noslēdzošais posms, kura pienākums ir nodrošināt šīs tiesības pilnvērtīgu realizēšanu, ja nenotiek nolēmuma labprātīga izpilde. Tiesu izpildītāja veiktajām amata darbībām jābūt kā tiesiskām un pamatotām, tā arī efektīvām jeb, kā tas normatīvi noteikts Tiesu izpildītāju likumā, "tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības".2 ...

žurnāls / Atskatā un darbībā

Tiesu izpildītāju institūta attīstība simts gadu ietvarā

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Kā tas ir nostiprināts gan teorijā, gan praksē, personu pamattiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā nešaubīgi ietilpst arī tiesības uz pienācīgu tiesas sprieduma izpildi. Tādēļ Latvijas Republika ir ieguldījusi daudz darba, lai izveidotu tiesiskai demokrātiskai valstij atbilstošu zvērināta tiesu izpildītāja institūtu.1 Šajā rakstā autores sniedz ieskatu tiesu izpildītāja institūta ģenēzē un evolūcijā no Latvijas Republikas dibināšanas līdz pat mūsdienām. ...

Līga Pavlova, Ilze Kaļva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu piespiedu izpildes problemātika

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Salīdzinot ar līdzšinējo civilprocesuālo kārtību uzturlīdzekļu saņemšanai no otra vecāka, jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktais regulējums piedāvā vienkāršotāku procedūru, taču, ja parādnieks neveic uzturlīdzekļu maksājumus ne pilnā apmērā, ne arī savu iespēju robežās, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – UGF) izsniegtā lēmuma piespiedu izpilde ir piekritīga zvērinātam tiesu izpildītājam. Tādējādi būtisku lomu nolēmuma izpildē ieņem zvērināta tiesu izpildītāja un UGF kvalitatīva, savstarpēja sadarbība normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai. ...

Sandra Podniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Lai gan piedziņas vēršana uz parādnieka naudas līdzekļiem, kas atrodas šo personu atvērtajos kontos kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ir tieši un nepārprotami regulēta normatīvajos aktos, šis piespiedu izpildes līdzeklis saistās ar biežu problēmsituāciju risināšanu, pildot zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības. Rakstā analizētas tiesību normas par piedziņas vēršanu uz naudas līdzekļiem un to piemērošanas kārtību praksē, vēršot uzmanību uz likuma nepilnībām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apjomīgas izmaiņas piedziņas vēršanā uz kustamo mantu

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Kārtība, kādā vēršama piedziņa uz parādnieka kustamo mantu, ir noteikta Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 71. nodaļā. 2018. gada 1. martā tika pieņemti apjomīgi grozījumi CPL, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā, un šo izmaiņu iniciators bija Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, secinot, ka sociālekonomiskās attīstības rezultātā piedziņas uz kustamo mantu tiesiskajā regulējumā ir nepieciešami kompleksi grozījumi.1 Šajā rakstā apskatītas būtiskākās CPL 71. nodaļas izmaiņas, pretstatot tās iepriekšējam regulējumam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma izpildes izdevumu apmaksas pienākums

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šajā rakstā vērsta uzmanība uz atšķirīgo tiesu praksi par sprieduma izpildes izdevumu apmaksu gadījumos, kad izpildu lietvedība ir apturēta un parāda apmaksa tiek veikta tieši piedzinējam, lai gan Civilprocesa likumā ir noteikts regulējums, ka sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma izpildes atsevišķi jautājumi intelektuālā īpašuma tiesībās

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šī raksta mērķis ir paskatīties uz zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk – tiesu izpildītājs) praktiskā darba problēmām vai, precīzāk, daļu no tām, ar kurām nākas sastapties, veicot izpildu darbības saistībā ar autora tiesībām. Katras problēmas pamatā ir "sakne", kuras identificēšana ļauj precīzāk izprast problēmas būtību, kas savukārt ļauj sekmīgāk un saprotamāk to risināt. No vairākām līdzīgām lietām vai situācijām un tajās pastāvošajiem faktiem tiek atvasināts un skatīts jautājums par tiesu izpildītāju iespējamo rīcību, kas atbilstu tiesību normās noteiktajai būtībai un jēgai. ...

žurnāls / Intervija

Svarīgāks ir darbs, nevis reklāma

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šo piektdien, 22. martā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija sanāks uz kopsapulci, kurā tiks pārvēlēta arī tās pārvaldes un izpildu institūcija – padome. Vēl nav zināms, kurš kļūs par tās priekšsēdētāju, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šo amatu vairs neieņems Andris Spore. Viņš šo institūciju ne tikai publiski pārstāvējis pēdējos sešus gadus, bet arī iepazinis dažādos attīstības posmos, jo ir viens no kolēģijas veterāniem – darbu kā tiesu izpildītājs sācis 1995. gadā. Tādēļ sarunā ar "Jurista Vārdu" A. Spore gan novērtē līdzšinējos sasniegumus, gan arī iezīmē zvērinātu tiesu izpildītāju institūta nākotnes perspektīvu. Taču konkrētiem tiesību institūtiem un problēmaspektiem tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas noslēguma posmā – nolēmumu izpildē – šajā izdevumā ir pievērsušies arī citi zvērinātu tiesu izpildītāju institūtu pārstāvoši autori, kuri, pateicoties redakcijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sadarbībai, pirmo reizi ir devuši tik apjomīgu ieguldījumu žurnāla saturā. Tādēļ šoreiz kopumā tas veltīts tiesu un citu institūciju nolēmumu piespiedu izpildes tematikai. ...

žurnāls / Informācija

Advokātu ētikas tālākā attīstība

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Konferenci rīko Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centru, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Privāttiesību sekciju, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju. Konferences darba kārtība 13.00–13.20 Konferences atklāšana un uzrunas 1. daļa. Advokātu ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Dalās ar jaunām jurisprudences atziņām un godina pieredzējušu tiesību zinātnieku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

No 15. februāra līdz 7. martam Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros aizritēja arī vairāki akadēmiski pasākumi tiesību zinātnē. Vienā no sesijām tika godināts ievērojamais latviešu tiesību vēsturnieks, jurists un politiķis Dr. iur. Romāns Apsītis, kam šī gada 13. februārī apritēja 80 gadi. ...

Latvijas Vēstnesis

žurnāls / Informācija

Jaunums: vietnē likumi.lv pieejami tiesu nolēmumi

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Satversmes tiesu un Augstāko tiesu piedāvā jaunas iespējas darbam ar tiesību aktiem vietnē Likumi.lv: tajā tiesību akti ir papildināti ar atsaucēm uz Augstākās tiesas jeb Senāta nolēmumiem, kuros tiesas paustās atziņas var būt noderīgas citu lietu izlemšanā un tiesību normu interpretācijā, kā arī pie tiesību aktu pantiem ir atspoguļota informācija par Satversmes tiesas spriedumiem. ...

Ilze Znotiņa, Dace Vītola

žurnāls / Tiesību politika

Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Jautājumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība, un šobrīd noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas standarti ir striktāki nekā jebkad iepriekš. ...

žurnāls / Īsziņas

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

7. martā notika kārtējais "Juridisko sarunu" pasākums, kurā referēja LU docents Jānis Pleps, Valsts kancelejas juriskonsults Gustavs Gailis, senatore Veronika Krūmiņa un žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Pasākumu vadīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. ● ● ● Saeima 7. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Turpmāk kandidatūras ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprināts Kontroles dienesta nolikums

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Valdība 5. martā apstiprināja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) nolikumu. Jauno nolikumu Iekšlietu ministrija sagatavoja, ņemot vērā, ka šogad janvārī spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka Kontroles dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, bet Ministru kabinets dienesta ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta ieceri noteikt Valsts valodas dienu

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Ministru kabinets 5. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinājumu 13. maijā atzīmēt Valsts valodas dienu un turpmāk deleģēt Ministru kabinetu noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas. Ar grozījumiem likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredzēts papildināt likumu ar jaunu atzīmējamo dienu 13. maijā – Valsts valodas dienu, kas veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai, ...

žurnāls / Īsziņas

Kopsēdē vērtē elektronisko dokumentu apriti

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas un Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti 5. martā kopsēdē secināja, ka darbs ar elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu. Lai 2021. gadā varētu uzsākt e-lietu, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai ...

žurnāls / Redaktora sleja

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Starptautiskā sieviešu diena Latvijā mēdz izvērsties par psiholoģisku problēmu – vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem 8. marts joprojām saistās ar padomju laika svinībām darbavietās, kuru ietvaros tika sirsnīgi sumināts "daiļais dzimums" un nekāda cīņa par sieviešu līdztiesību nenotika, savukārt jaunākās paaudzes pilsoņiem ir pagrūti saprast, kāpēc martā vēlreiz jāsvin nesen pagājusī Valentīndiena. Tāpēc ir svarīgi ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Lība Gailīte

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Izglītība: Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola; 2017. gadā Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē. Pašreiz esmu Latvijas Universitātes profesionālā maģistra studiju programmas "Tiesību zinātne" pēdējā kursa studente. Darba pieredze: Šobrīd esmu jurista palīdze zvērinātu advokātu birojā "Šķiņķis Pētersons". Kādas tiesību nozares saista visvairāk ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Vai tehnoloģiskā neitralitāte maz ir iespējama?

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Komentējot Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra spriedumu lietā Nr. 2018-10-0103, autors šoreiz atturēsies no pamata jautājuma iztirzāšanas, šajā ziņā pilnībā pievienojoties prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas 2019. gada 25. februārī paustajam viedoklim sociālajā tīklā Facebook par nepiepildītām gaidām uz nozīmīgu krimināltiesību teorētisko konceptu analīzi tiesiskās noteiktības sakarā. Tā vietā autors aicina pievērst ...

žurnāls / Tiesību prakse

Saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu likumdevējs normatīvajā regulējumā var izmantot vispārīgus jēdzienus noteiktu tehnoloģiju raksturošanai

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

2019. gada 21. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-10-0103 "Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam", ar kuru abas apstrīdētās normas atzītas par atbilstošām Satversmei. ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana mainīgajā būvniecības procesā

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Prasījumi vides tiesībās lielā daļā gadījumu tiek pieteikti būvniecības lietās, kurās būvdarbi jau ir radījuši vai potenciāli radīs vides tiesību aizskārumu. Tādēļ ir pamats apgalvot, ka sabiedrībai piešķirto vides tiesību sekmīgai īstenošanai nepieciešams pārzināt ne tikai Administratīvā procesa likuma un Vides aizsardzības likuma, bet arī Būvniecības likuma prasības. Arī komentējamā lieta šajā ziņā nav izņēmums. Senāta lēmums lietā Nr. SKA-989/2018 jau ir pamanīts tiesību praktiķu vidū,1 tomēr, autores ieskatā, tajā nepelnīti nav izceltas vairākas vērtīgas atziņas. Senāts komentējamā lēmumā atteica pieņemt pieteikumu, nosūtot pieteikuma materiālus pievienošanai administratīvajai lietai Nr. A420334717, jo abos pieteikumos bija ietverti iebildumi pret vienu būvniecības procesu. Tādēļ komentārā atspoguļoti arī apstākļi, kas lēmumā atreferēti no minētajā lietā pieņemtā lēmuma par pieteikuma pieņemšanu un administratīvās lietas ierosināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas subjektīvās tiesības pārsūdzēt publisko tiesību līgumu; kultūrvēsturiskais mantojums ietilpst prasījumā par vides aizsardzību

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Neatkarīgi no publisko tiesību līguma veida trešajām personām, kas nav līguma dalībnieces, ir tiesības to pārsūdzēt, ja to tiesības vai tiesiskās intereses ar minēto līgumu ir aizskartas vai var tikt aizskartas vai arī likumā ir paredzēts, ka šādā gadījumā tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses. Pieteikums par tādu administratīvo aktu, publisko tiesību līgumu vai faktisko rīcību, kas rada kaitējuma draudus vai kaitējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesniedzams, pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 9. panta trešo daļu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Plānotā būves izmantošanas veida neatbilstība būvatļaujā paredzētajam izmantošanas veidam kā pamats būvatļaujas atzīšanai par prettiesisku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu tiesību normu pārkāpumu. Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt. ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Vides aizsardzības nolūkā ierosināta tiesas kontrole pār būvatļauju

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmajai daļai administratīvā procesa tiesā būtība citastarp ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Minētajā normā nostiprināts vispārīgs administratīvā akta tiesiskuma kontroles princips – tiesas uzdevums pārliecināties par to, vai iestādes izdotais administratīvais akts (tostarp arī administratīvā akta izdošanas procesā pieņemtie starplēmumi) atbilst tā izdošanas laika procesuālo un materiālo tiesību normu prasībām. Vienlaikus paturams prātā, ka tiesas kontrole nav pašmērķīga; tās uzdevums ir rast tiesisku un taisnīgu tiesai nodotā strīda risinājumu. Šāda uzdevuma sasniegšana un aizskarto interešu efektīva aizsardzība nav iespējama, formāli piemērojot tiesību normas, bet panākama, tiesiskā regulējuma ietvarā cenšoties rast konkrētajiem apstākļiem atbilstošāko risinājumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 115. pants noteic, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Satversmes tiesa, interpretējot šo tiesību normu, atzinusi, ka Latvijā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē tiek atzītas kā cilvēktiesības, kas attiecīgi ir piemērojamas tieši un rada ikvienam subjektīvās tiesības prasīt tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskāruma novēršanu tiesas ceļā.1 ...

žurnāls / Numura tēma

Kā tiesas uzraudzība nodrošina vides aizsardzību

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Tiesības uz labvēlīgu vidi ietilpst mūsdienu cilvēktiesību tvērumā, savukārt plašākā nozīmē rūpes par vidi un dabas aizsardzību ir vienīgais veids, kā nodrošināt cilvēces pastāvēšanas ilgtspēju, kas, palielinoties cilvēku negatīvajai ietekmei uz klimatu, pēdējo gadu laikā aizvien vairāk tiek apdraudēta. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Nesen, meklējot tīmeklī informāciju par administratīvā procesa principiem, uzdūros Eiropas Savienības administratīvā procesa principu analīzei.1 Analīzē kā viens no pamatprincipiem bija norādīts rūpības pienākums (angļu val. the duty of care, franču val. devoir de vigilance vai obligation de diligance2 ).3 Ja vairākums no analīzē minētajiem principiem Latvijas juridiskajā literatūrā4 ir aplūkoti un tiek arī izmantoti tiesu praksē, tad rūpības pienākuma principa saturs no administratīvo tiesību viedokļa nav analizēts. Tāpēc nolēmu noskaidrot rūpības pienākuma principa saturu un rosināt ieteikumus tā piemērošanai administratīvo tiesību jomā. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Jurists un kultūra

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Kultūras spēks vislabāk izpaužas nevis tad, kad mēs kultūru uztveram kā kritiskās izpētes objektu, bet gan tad, kad uz to paļaujamies kā uz terapeitisku līdzekli. Tā vietā, lai koncentrētos uz to, ko mākslas darbs mums var pastāstīt par laiku un vietu, kurā tas radīts, mums jāspēj ar kultūru savienoties tādā veidā, kas mums palīdz to izmantot kā resursu, kas var palīdzēt tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem mūsu pašu dzīvē. ...

Romāns Vīķis

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Romāns Vīķis

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Izglītība: Puškina licejs, Latvijas Universitāte (Bac. iur, Mg. iur.), Pekinas Valodu un kultūras universitāte, Stokholmas Universitāte (LL.M in International Commercial Arbitration Law), Kembridžas Universitāte (Master in Corporate Law). Darba pieredze: Diamedics SIA, WunchArb Sarl (Pekina), Calunius Capital LLP (Londona), Freshfields Bruckhaus Deringer (Londona), Skadden, Arps, Slate, Meagher & Flom (UK) LLP (Londona). ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Informācija par 2019. gada 26. februāra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Džīna Lūiza Kohena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu pareizi, suverenitāte nav nesaderīga ar starptautiskajām tiesībām. Dilemma, ka suverēnu valsti nevar piespiest vai ka tā pati nevar uzņemties saistības, tomēr tai jāspēj rīkoties kā juridiskai personai starptautiskajās tiesībās un tādējādi uzņemties šo tiesību saistības vai tikt ar tām saistītai, izzūd, tiklīdz tiek atmesta absolūtistu izpratne par suverenitāti, kas ir šīs dilemmas pamatā. Piekrītu gan šim T. Endikota secinājumam, gan viņa apgalvojumam, ka suverenitāte ir saderīga ar morāles principiem, aizsargā morālās vērtības un tādējādi tai ir morāla vērtība. T. Endikotam ir taisnība: suverenitātes saturs ir "daudzējāds" daļēji atkarībā no starptautiskās iekārtas rakstura un struktūras un pastāvošā suverenitātes režīma. Tomēr T. Endikota rakstā netiek piedāvāta alternatīva suverenitātes koncepcija, kas šodien ļautu izcelt patiesi grūtu jautājumu, proti, par suverenitātes saderību nevis ar starptautiskajām tiesībām (sen jau atrisināts), bet ar autonomām pārnacionālām tiesību iekārtām, kurām piemīt konstitucionālisms un kuras pretendē uz pārākumu un jurisdikcijas tvērumu. Kā saprast valsts suverenitāti saistībā ar tādu pārnacionālu iekārtu kā ES vai tādu globalizējošu politisku un tiesību iekārtu kā ANO statūtu sistēma? ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākās tiesas plēnumā apspriestie jautājumi

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Par Augstākās tiesas (AT) šīgada darba prioritāti jākļūst lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos – AT gada atskaites plēnumā 22. februārī norādīja tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

Ronalds Vītols

žurnāls / Viedoklis

Ierobežojumi strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par vardarbīgiem nodarījumiem

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība pedagoģijā un vēlme strādāt par pedagogu, tā lūdza izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz iespējām tomēr saņemt atļauju strādāt par pedagogu. Šajā viedoklī autors aicina uz diskusiju kontekstā ar attiecīgo normu analīzē gūtajiem secinājumiem. ...

Mārtiņš Akermanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, plaši pieejamu un ikdienā lietotu tīklu. Kā daudzi tehnoloģiski jauninājumi arī interneta pieejamība nes līdzi abpusgriezīga zobena dilemmu – sistēmai kļūstot masveidīgai (pieslēdzot tai aizvien jaunas ierīces), neizbēgami palielinās arī ar tās izmantošanu saistītie drošības riski. ...

Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) subjektu izmantošanu sankciju apiešanai. Ņemot vērā nesenos normatīvo aktu grozījumus sankciju tiesiskā regulējuma jomā, pastāv zināma nenoteiktība par attiecīgā regulējuma piemērošanu. Ievērojot, ka sankciju kā ārpolitikas instrumenta ietekmei ir tendence pieaugt, šī raksta mērķis ir identificēt būtiskākos sankciju tiesiskā regulējuma aspektus, kā arī vērst uzmanību uz sankciju regulējuma praktisko piemērošanu. ...

žurnāls / Viedoklis

Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra I. Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu uz laiku pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Latvijas informatīvajā telpā minētais spriedums ir izraisījis plašu rezonansi. Šajā rakstā es vēlos piedāvāt dažus komentārus par spriedumā izdarītajām atziņām un tā sekām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

EST atziņas apvienotajās lietās C-202/18 UN C-238/18 Rimšēvičs/Latvija

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, kur Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), pamatojoties uz Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (ECBS un ECB statūti) 14.2. panta otro daļu,1 apstrīdēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu, ar kuru uz laiku I. Rimšēvičam tika aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Ar spriedumu EST atcēla KNAB 2018. gada 19. februāra lēmumu, ciktāl ar to I. Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. ...

žurnāls / Īsziņas

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Latvijai ir plašas iespējas tikt pārstāvētai starptautiskajās institūcijās Hāgā, kur atrodas ANO Starptautiskā tiesa, Starptautiskā krimināltiesa, Pastāvīgā arbitrāžas tiesa, Hāgas Starptautiskā privāttiesību konference, viesojoties Augstākajā tiesā, 27. februārī uzsvēra Latvijas vēstniece Nīderlandē Ilze Rūse. ● ● ● Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti 27. februārī tikās ar Īrijas valsts ministri ...

žurnāls / Īsziņas

Sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

26. februārī visā Latvijā sākās "Brīvo juridisko profesiju dienas 2019", kuru laikā līdz 20. martam iedzīvotāji varēs saņemt bezmaksas konsultācijas dažādos juridiskos jautājumus no zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem un sertificētiem mediatoriem. Notāru dienās 26. un 27. februārī varēja vairāk uzzināt, kas ir nākotnes pilnvarojums. Bezmaksas konsultācijas bija pieejamas ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemts jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Saeima 28. februārī trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Jauns likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzētās prasības. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Tieslietu padome 25. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu budžeta pieprasījumu, kā arī Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu šim gadam. Vienlaikus lēmumā atgādināts par nepieciešamību palielināt tiesu darbinieku atalgojumu. Gan Augstākās tiesas, gan apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu budžeta prioritātēs, kas Tieslietu padomē apstiprinātas pagājušā gada augustā, kā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Narkokurjers un tiesību socioloģija

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Šī gada sākumā apgāds "Jumava" laida klajā vairākkārt tiesātā un vienlaikus acīmredzot Latvijas slavenākā narkokurjera Rolanda Priverta atmiņu stāstu "Nebaidies ne no kā", kas autora pieteikumā ir "grāmata, kas rakstīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī". Izdevuma tirāža esot 2000, un puse no autora honorāra tikšot izlietota labdarībai. Var piekrist grāmatas autoram, ka arī "kontrabandista ...

žurnāls / Jurists un kultūra

Pareizā izvēle un pietāte pret detaļām

26. Februāris 2019 /NR. 8 (1066)

Kad man jautā, kā jurista profesija ietekmējusi manu rakstnieces daiļradi, atbildu, ka lielākais ieguvums, strādājot par uzņēmuma juristi un personāla vadītāju, bija apjausma, ka šis tomēr nebija mans ceļš. Jau skolas literatūras stundās matemātiķu vietā skribelēju sacerējumus, savukārt viņi piesedza manus robus eksaktajos mācību priekšmetos, atvēlot norakstīt mājas darbus. Pusaudžu bohēmas laikā lasīju draugiem priekšā ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Toms Simsons

26. Februāris 2019 /NR. 8 (1066)

Izglītība: vidusskola – Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, augstskola – pašlaik mācos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē bakalaura studiju programmas 3. kursā. Darba pieredze: kopš 2018. gada 1. oktobra strādāju par prokurora palīgu Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Visvairāk mani saista privāto tiesību sektors, mīļākie priekšmeti bijuši saistību tiesības, lietu tiesības, ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Piesaki komandu tiesībsarga tiesu procesa izspēlei cilvēktiesībās!

26. Februāris 2019 /NR. 8 (1066)

Jau ceturto gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesu procesa izspēli cilvēktiesībās un aicina Latvijas tiesību zinātņu studentus izveidot un pieteikt izspēlei savas komandas. ...

...

91

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls