JURISTA VĀRDS Nr.4 (46)

Par kriminālprocesuālā institūta pilnveidi

Doc. Dr.iur. Ārija Meikališa, Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, policijas pulkvede, — “Latvijas Vēstnesim”

Arvien lielāku nozīmi un aktualitāti valsts iestāžu darbībā, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, ieņem cilvēku personības brīvību un viņu pamattiesību aizsardzība. Patiesības izzināšanai katrā krimināllietā ir jābūt pakārtotai apstākļiem, lai šajā procesā neciestu personu tiesības, brīvības un likumiskās intereses. Mūsu sabiedrībā, kas soli pa solim atrodas ceļā uz patiesi tiesisku valsti, šāds uzdevums ir pilnībā atrisināms. Nolūkā atklāt noziegumus un noskaidrot nodarījumu subjektus dažreiz rodas nepieciešamība ierobežot to vai citu personas konstitucionālo tiesību. Ir cilvēki, kas to pieņem kā pašu par sevi saprotamu parādību, tātad brīvprātīgi. Taču mūsu sabiedrībā tomēr ir cilvēki, kas negrib samierināties ar viņu konstitucionālo tiesību ierobežojumiem. Valstij gadījumos, ja citu noziegumu atklāšanas iespēju nav, ja savādāk nav iespējams atlīdzināt nodarīto kaitējumu, sodīt vainīgo vai pārtraukt noziedzīgo darbību, neatliek cita iespēja kā piemērot valsts piespiedu līdzekļus. Kriminālprocesam, salīdzinot ar visām mūsu tiesībām zināmām procedūrām, ir visspilgtāk izteikts piespiedu raksturs. Pamatos procesuālā piespiešana attiecas vai — pareizāk sakot — ir virzīta pret tādiem procesa dalībniekiem kā aizdomās turētais un apsūdzētais. Šeit pirmām kārtām ir jāmin kriminālprocesuālā aizturēšana un apcietinājums, kā arī pārējie Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētie drošības līdzekļi, piemēram, apsūdzētā atstādīnāšana no amata.

Katrā valstī valsts piespiedu mehānismu izveido dažādu piespiedu līdzekļu veidu kopums. Viens no valsts piespiedu līdzekļu veidiem ir procesuālie piespiedu līdzekļi, kuru vidū zināmu vietu ieņem kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi.

Noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas gaitā procesa virzītājiem ir jāveic noteiktas likumā paredzētas darbības nolūkā konstatēt un nostiprināt pierādījumus; noskaidrot nozieguma notikumu, kas ietver nodarījuma laiku, vietu, veidu un citus apstākļus; noskaidrot apsūdzētā vainu noziegumā; noskaidrot apstākļus, kas ietekmē apsūdzētā atbildības pakāpi un raksturu, kā arī ar noziegumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru. Minēto uzdevumu mērķtiecīga izpilde nav iespējama bez piespiedu līdzekļu piemērošanas atsevišķiem kriminālprocesuālās darbības dalībniekiem. Minētā iemesla dēļ kriminālprocesa likums, reglamentējot izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas (tiesneša) pilnvaras pirmstiesas izmeklēšanas laikā, dod minētajiem procesa virzītājiem tiesības piemērot piespiedu līdzekļus.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā piespiedu līdzekļi nav nekas cits kā procesuāli nosacījumi noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas nodrošināšanai. Piespiedu līdzekļu specifika izpaužas:

1) apstāklī, ka tiesības piemērot piespiedu līdzekļus ir tikai kriminālprocesā noteiktām iestādēm un amatpersonām;

2) savdabīgā iedarbības veidā uz atsevišķiem kriminālprocesa dalībniekiem, kuri godprātīgi nepilda savus pienākumus.

Procesuālo piespiedu līdzekļu juridiskā daba izpaužas tajā apstāklī, ka procesuālie piespiedu līdzekļi nav krimināltiesiska sankcija, kas saistīta ar personas atzīšanu par vainīgu noziegumā. Procesuāliem piespiedu līdzekļiem atšķirībā no sankcijām krimināltiesībās ir jānodrošina normāla kriminālprocesa norise.

Kriminālprocesuālā piespiešana vārda plašākā nozīmē var izpausties dažādās formās. Visizplatītākā forma ir personu personisko un mantisko tiesību ierobežošana, kas izpaužas, piemērojot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli. Nevienai personai nevar piemērot piespiedu līdzekļus, ja tam nav likumiska pamata, un neievērojot likumā noteikto kārtību. Prasību piemērot valsts piespiedu līdzekļus pret personām, kas izdarījušas noziegumus, diktē ne tikai tiesvedības intereses, bet arī pašas noziegumu izdarījušās personas intereses. Līdz ar to piespiedu līdzekļus var piemērot tikai izņēmuma gadījumos, kas ir stingri noteikti likumā un tikai likumā noteiktas iestādes un amatpersonas. Jebkurš piespiedu līdzeklis ir likumā atļauta piespiedu atkāpe no personas neaizskaramības principa.

Kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi ir visu kriminālprocesuālo tiesību normās paredzēto piespiedu līdzekļu kopums, kuru uzdevums ir krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā nodrošināt procesa dalībnieku pienākumu un kriminālprocesa uzdevumu pienācīgu izpildi. Kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu garantē piespiešanas iespējas. Kamēr pastāv noziedzība un tiek izdarīti noziegumi, bet sabiedrībā eksistē personas, kas nevēlas un labprātīgu nepilda tiesību normu prasības, ir nepieciešami piespiedu līdzekļi, kurus pret atsevišķām personām vajadzības gadījumā var pielietot izziņas izdarītājs, prokurors vai tiesa (tiesnesis). Lai piespiedu līdzekļu pielietojums būtu pamatots un likumīgs, kriminālprocesa likumos ir stingri reglamentēta procesuālo piespiedu līdzekļu pielietošanas kārtība, kā arī noteikti visi procesa gaitā pieļaujamie piespiedu līdzekļi.

Kriminālprocesuālajā literatūrā nav vienota uzskata par procesuālo piespiedu līdzekļu klasifikāciju.