JURISTA VĀRDS Nr. 8 (50)

Par starptautisko tieslietu konferenci

No 3. līdz 6.aprīlim Rīgā, Reiterna namā, notika vērienīgākā tieslietu jautājumiem veltītā konference atjaunotajā Latvijas valstī. To rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība, Tiesnešu mācību centrs, ASV juristu biedrības Viduseiropas un Austrumeiropas likumdošanas atbalsta programmas pārstāvji. Pasākums bija nozīmīgs gan ar apspriežamo jautājumu loku — tiesnešu organizāciju veidošana un tiesu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšana kā tiesu varas neatkarības garants, gan ar plašo jauno Viduseiropas un Austrumeiropas valstu tieslietu organizāciju un tiesu, kā arī starptautisko organizāciju un fondu pārstāvniecību. Konferencē piedalījās 64 delegāti no 22 valstīm — Albānijas, Armēnijas, Bosnijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Igaunijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Holandes, Vācijas, Portugāles, ASV un Krievijas — un 15 pārstāvji no 14 starptautiskām organizācijām.

Pasākuma organizatoru Latvijas puse uzskata, ka Rīga par konferences norises vietu izvēlēta, pamatojoties uz Latvijas Tiesnešu biedrības un Tiesnešu mācību centra sasniegtajiem panākumiem gan tiesu varas nostiprināšanā, gan tiesnešu kompetences paaugstināšanā. Bet pasākuma atklāšanā ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers minēja vēl vienu svarīgu un konkrētu iemeslu, kāpēc ASV Juristu asociācija par konferences vietu izvēlējusies tieši Latviju, — drīzumā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Sanfrancisko saņems ASV Juristu asociācijas balvu par demokrātijas attīstības veicināšanu un likumu varas nostiprināšanu. Abi šie notikumi — konference un lēmums par balvas piešķiršanu — ir starptautiskās sabiedrības atzinība Latvijai par sasniegumiem tiesu reformā un ceļā uz tiesisku valsti.

Visas konferences dalībvalstis, neskatoties uz tiesību tradicionālajām un vēsturiskajām atšķirībām, saista līdzīgas problēmas. Galvenā no tām — formāli deklarēto tiesu varas neatkarību padarīt reālu, jo, kā zināms, varas dalīšana ir būtiskākais demokrātijas pamatnoteikumus. Bet, kā konferences atklāšanā uzsvēra Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Andrejs Lepse, vēl daudzviet jaunajās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs izpratne par tiesu varas un izpildvaras šķirtību neizpaužas konkrētā darbībā. Kā līdzekļus ceļā uz tiesu varas neatkarības sasniegšanu konferences dalībnieki izcēla: nevalstisku, neatkarīgu un pašfinansējošu tieslietu organizāciju izveidi, kas ar kopīga un koordinēta darba palīdzību var veikt atsevišķam tiesnesim vienatnē nerealizējamus uzdevumus; tiesnešu kompetences paaugstināšanu šim nolūkam paredzētos mācību centros; tiesu darba izskaidrošanu sabiedrībā ar sabiedriskās saziņas līdzekļu starpniecību. Šie arī bija gan konferencē nolasīto referātu, gan darba grupu diskusiju pamattemati.

Paralēli dažādu valstu tiesnešu organizāciju un tiesu darbinieku delegāciju savstarpējai domu un pieredzes apmaiņai ne mazāk svarīga bija iespēja tikties arī ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem — no Eiropas Padomes, Eiropas Savienības PHARE programmas, Eirāzijas fonda, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā, Pasaules bankas, Eiropas un Starptautiskās tiesnešu asociācijas, fonda MEDEL, UNDP, USAID un citām institūcijām. Šajās sarunās tika spriests par finansiālo un organizatorisko palīdzību, ko varētu saņemt konferences dalībnieku pārstāvētās organizācijas tiesu reformu veikšanai savās valstīs.

Konferences organizatori uzskata, ka pasākums bijis veiksmīgs un izvirzītie mērķi — pieredzes apmaiņa, tikšanās ar starptautisku organizāciju pārstāvjiem un jaunu tiesu varas neatkarības nodrošināšanas ceļu meklējumi — ir piepildījušies. Neapšaubāmi, šis bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas juristu sabiedrībā pēdējos gados un, cerams, kļūs par labu ievadu drīzumā gaidāmajai kārtējai Latvijas tiesnešu konferencei.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente

Foto: Arnis Blumbergs “LV”

Starptautiskās tieslietu konferences atklāšanā (no kreisās): ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, Tiesnešu biedrības mācību centra padomes priekšsēdētājs Valdemārs Šubrovskis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, CEELI pārstāve Lisa Dikisone un Tiesnešu biedrības prezidents Andrejs Lepse

Latvijas Tiesnešu mācību centra direktore Inga Kačevska:

Par mācību centra darbības struktūru un virzieniem

Jebkuram tiesnesim, lai pildītu savus profesionālos pienākumus, ir sistemātiski un regulāri jāpaaugstina sava kvalifikācija, jābūt informētam par grozījumiem likumdošanā. Tādējādi, 1992.gadā atjaunojot Latvijas tiesnešu biedrību, viens no galvenajiem mērķiem bija paaugstināt tiesnešu profesionālo līmeni. Un tā tieši pirms diviem gadiem, 1995.gada 20.aprīlī, Latvijas tiesnešu biedrība, Sorosa fonds – Latvija, Amerikas juristu asociācija (CEELI), Apvienoto Nāciju Attīstības programma dibināja nevalstisku bezpeļņas organizāciju — Latvijas Tiesnešu mācību centru. Centru vada valde 7 locekļu sastāvā (4 tiesneši no visu līmeņu tiesām, viens advokāts, viens LU profesors, viens sabiedriskais darbinieks, kā arī centra 5 darbinieki — direktors, sekretāre, grāmatvedis, publikāciju direktors un tā asistente).