Tiesiskums un tiesu vara

1. Ikvienā demokrātiskā valstī tiesu vara ir viens no trim valsts varas atzariem. Tās pamatuzdevums ir garantēt tiesiskumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu likumu piemērošanu neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā.

Tiesas neatkarība

2. Tiesas neatkarība un objektivitāte ir tiesas darbības priekšnoteikums.

3. Tiesu neatkarībai ir jābūt noteiktai ar likumu, funkcionālai un finansiālai. Tā ir jāgarantē visaugstākā līmeņa nacionālajos likumos kā attiecībā pret citiem valsts varas atzariem, tā arī attiecībā pret tiem, kas meklē taisnīgumu, un attiecībā pret citiem tiesnešiem un sabiedrību kopumā. Valsts un ikviena tiesneša pienākums ir veicināt un aizsargāt tiesu neatkarību.

4. Attiecībā uz tiesas darbību jāgarantē tiesu neatkarība, it īpaši tas saistīts ar tiesnešu izraudzīšanos, iecelšanu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, paaugstināšanu, neatceļamību, apmācību, neaizskaramību, disciplināro atbildību, darba samaksu un tiesu varas finansiālo nodrošinājumu.

Neatkarības garantijas

5. Lēmumiem par tiesnešu izraudzīšanos, apstiprināšanu un karjeru ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem, un šie lēmumi ir jāpieņem institūcijai, kuras pienākums ir nodrošināt tiesnešu neatkarību.

6. Disciplinārlietas pret tiesnešiem ir jāizskata neatkarīgā institūcijā, un tiesnešiem ir jābūt iespējai tos pārsūdzēt tiesā.

7. Pēc konsultācijām ar tiesu varu valstij ir jānodrošina cilvēkresursi, materiālie un finanšu resursi, kādi nepieciešami pienācīgai tiesu sistēmas darbībai. Lai izvairītos no nepamatotas ietekmes, tiesnešiem ir jāsaņem atbilstoša darba samaksa, tāpat likumā jābūt noteiktai atbilstošai tiesnešu pensionēšanās sistēmai.

8. Piedalīties sākotnējā un turpmākā apmācībā ir gan tiesnešu tiesības, gan pienākums. Apmācība ir jāorganizē tiesu varas pārraudzībā. Apmācība ir tiesnešu neatkarības garantijas, kā arī būtisks tiesu sistēmas kvalitātes un efektivitātes elements.

9. Tiesneši jāiesaista visu to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē tiesu sistēmas darbību (tiesu organizācija, procesi, citu likumu pieņemšana).

10. Spriežot tiesu, tiesneši ir pakļauti tikai likumam. Nav pieļaujama nekāda tiesnešu ietekmēšana ar pavēlēm vai instrukcijām, ne arī pakļaušana tiesu sistēmas hierarhijas spiedienam.

11. Tiesnešiem ir jānodrošina apsūdzības un aizstāvības procesuālo tiesību vienlīdzība. Prokurora neatkarība ir tiesiskuma pamatprasība.

12. Tiesnešiem ir tiesības būt biedriem nacionālajās vai starptautiskajās tiesnešu biedrībās, kuru uzdevums ir tiesu varas misijas aizstāvēšana sabiedrībā.

Institūcija, kas garantē tiesnešu neatkarību

13. Lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, katrai valstij ir jāizveido tieslietu padome vai cita, no likumdevēja un izpildvaras neatkarīga, institūcija ar plašām pilnvarām visos jautājumos, kas attiecas uz tiesnešu statūtiem, kā arī uz tiesu institūciju organizāciju, darbību un tiesas tēla veidošanu. Padomes sastāvā vai nu visiem, vai lielākajai daļai locekļu jābūt tiesnešiem, kas ievēlēti no pašu tiesnešu vidus. Padomei ir jāatskaitās par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.

Piekļuve tiesai un caurskatāmība

14. Tiesu sistēmai ir jābūt caurskatāmai. Informācija par tiesu sistēmas darbību ir jāpublicē.

15. Tiesnešiem ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ātrai, efektīvai un finansiāli pieejamai strīdu atrisināšanas kārtībai; pašiem tiesnešiem jādod ieguldījums alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstībā.

16. Tiesas dokumentiem un tiesneša lēmumiem jābūt uzrakstītiem pieejamā, vienkāršā un skaidrā valodā. Tiesnešiem ir jāpieņem motivēti nolēmumi, balstīti uz objektīvu lietas iztiesāšanu un saprātīgā termiņā pasludināti publiski. Tiesnešiem ir jāizmanto atbilstošas lietu organizācijas metodes.

17. Tiesas nolēmumu izpilde ir tiesību uz taisnīgu tiesu būtisks elements, kā arī tiesu efektivitātes garantija.

Ētika un atbildība

18. Tiesnešu rīcībai ir jābalstās uz profesionālās ētikas (deontoloģijas) principiem, kas nošķirti no disciplinārās atbildības noteikumiem. Šie noteikumi ir jāizveido pašiem tiesnešiem, un tiem ir jābūt iekļautiem tiesnešu apmācībā.

19. Katrā valstī likumā vai pamatdokumentā, kas attiecas uz tiesnešiem, ir jābūt noteiktiem amata pārkāpumiem, kuru rezultātā pret tiesnesi var tikt ierosināta disciplinārlieta un piemērotas disciplinārās sankcijas.

20. Tiesnešus var saukt pie kriminālatbildības atbilstoši likumiem par noziedzīgiem nodarījumiem par tām darbībām, kas izdarītas ārpus tiesneša amata pienākumu veikšanas. Tiesnešus nedrīkst saukt pie kriminālatbildības par netīšiem pārkāpumiem, kas pieļauti, pildot savus amata pienākumus.

21. Lai labotu tiesas kļūdas, ir jābūt izveidotai atbilstošai apelācijas sistēmai. Jebkurš prasījums par tiesas spriešanā pieļautajām kļūdām ir jāvērš pret valsti.

22. Tiesnesi nedrīkst pakļaut personīgai atbildībai par pieļautajām kļūdām amata pienākumu pildīšanā (pat tad, ja valsts ir uzņēmusies šo atbildību, izmaksājot kompensāciju), izņemot par tīšu pienākumu nepildīšanu.

Starptautiskās tiesas

23. Šie principi mutatis mutandis ir piemērojami arī visiem Eiropas un starptautisko tiesu tiesnešiem.