Iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā redakcijas slejā bija publicētas pārdomas par tiesnešu pensiju reformu. Atsaucoties uz redakcijas aicinājumu, daru zināmu Tieslietu padomes viedokli par reformu procesu un tiesu sistēmas attieksmi pret to.
Vispirms gribu pateikt pilnīgi skaidri: valsts varas politiskajiem atzariem – izpildvarai un likumdevējam – principā ir rīcības brīvība mainīt tiesnešu sociālā nodrošinājuma, tostarp pensiju, regulējumu. Tomēr tā nav absolūta: to ierobežo Satversme, it īpaši tajā nostiprinātie varas dalīšanas un tiesas neatkarības principi.
Tieslietu padome jau pašā sākumā norādīja uz reformas trūkumiem, no kuriem galvenais bija reformas pamats. Tiesnešu pensijas reforma tika ietverta tā dēvētajā izdienas pensiju reformas paketē, ar kuru bija paredzēts mainīt visu izdienas pensiju sistēmu. Reformas nepieciešamība būtībā tika pamatota ar trijiem apsvērumiem: valstij trūkst naudas, lai šādu sistēmu uzturētu; vispārējās pensijas vecums ir audzis, bet izdienas pensiju vecums nē; priekšlaicīga pensionēšanās, kas raksturīga izdienas pensijas institūtam, deformē darba tirgu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.