Vai tie, kas Latvijā rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem un mantu, to dara tiesiski, lietderīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm? Jautājums ir svarīgs vienmēr, bet īpaši tas saasinās, ja valsts piedzīvo ekonomisku krīzi vai sastopas ar pēkšņu izdevumu pieaugumu, kā tas ir šobrīd, kad lēnas ekonomiskās izaugsmes un demogrāfiskās krīzes apstākļos jāfinansē nebijis aizsardzības budžeta palielinājums. Valsts kontrole, kas ikdienā darbojas kā valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību revidents, šādos brīžos var kļūt par racionalizācijas padomdevēju, jo, stāvot pāri atsevišķo resoru robežām, labi redz valsts funkciju un izdevumu kopainu un līdz ar to arī var sniegt savus priekšlikumus politikas veidotājiem.

Līdz ar 2025. gadu ir noslēdzies kārtējais Valsts kontroles stratēģijas periods. Iestāde uzsver, ka aizvadīto četru gadu laikā īstenota būtiska pie­ejas maiņa: Valsts kontrole vairs neveic 27 ikgadējās finanšu revīzijas (14 ministrijas + 12 centrālās valsts iestādes + saimnieciskā gada pārskats), bet gan vienu visaptverošu finanšu revīziju par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Savukārt ietaupītos laika un cilvēku resursus tagad pārvirza lietderības un atbilstības revīzijām.

Sarunā ar “Jurista Vārdu” valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalījās viedoklī par tieslietu un iekšlietu nozares, tai skaitā tiesu varas, darba efektivizācijas un racionalizācijas iespējām.