Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Tiesu vara rāda cilvēkam, kā taisnīgums un likuma vara izskatās dzīvē”

“Man ir liels prieks par jūsu šīs dienas konferences pamattēmu – tiesvedības kultūru. Ne tikai par to, kāds ir labs tiesneša darba rezultāts, bet arī par to, kāds ir ceļš līdz šim rezultātam.

Tiesas mērķis ir taisnīgums. Gan taisnīgs lietas iznākums, gan taisnīgs ceļš, kā līdz tam nonāk. Bet mēs arī labi zinām, ka ne vienmēr panākt taisnīgu spriedumu, ka ceļš uz taisnīgumu ir gluds un taisns. Bieži vien tas ir līkumots, sazarots un savā ziņā bedrains. Ir apsūdzība, ir aizstāvība, ir dažādas liecības, ir dažādas lietas, ar kurām jārēķinās, spriežot tiesu. Un tas, kādā veidā tiesnesis veic šo darbu, kādā veidā tiesnesis norāda virzienu, savā ziņā ir šīs satiksmes uzraugs, nosaka arī lietas iznākumu.

Tiesvedības kultūra atspoguļo sabiedrības spēju cieņpilni risināt domstarpības, izmantojot argumentus, nevis apvainojumus, draudus vai pat fizisku spēku. Tiesvedības kultūra ir visu iesaistīto gatavība meklēt taisnīgumu, nevis traucēt to atrast, piemēram, tīši vilcinot lietas izskatīšanu. Vai arī izvirzot nepamatotus lūgumus un apsvērumus, kas nav saistīti ar izskatāmo lietu. Un tiesvedības kultūra ir arī spēja pieņemt negaidītu rezultātu.

Jūs kā tiesneši vadāt ceļu līdz taisnīgumam – tas ceļš ir process. Tiesnesim ir jārīkojas, arī redzot, ka iesaistītās puses dažreiz arī ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, speciāli novilcinot laiku vai citādi traucējot sasniegt taisnīgumu. Lai arī dažreiz sabiedrībai, mums kā sabiedrības locekļiem, liekas, kāpēc šis process ir tik garš, mēs labi zinām, ka procesuālo normu ievērošana ir ne tikai forma, bet lielā mērā arī cieņa pret iesaistīto laiku un darbu. Izcils tiesnesis ir ne tikai objektīvs un juridiski precīzs, bet arī cilvēcīgs. Tiesneša attieksme pret lietas dalībniekiem nav tikai personisks jautājums. Tiesneša attieksme ir visas tiesu varas attieksme, tā ir valsts attieksme. Gan pret cilvēku, gan pret likumu, gan pret vienu no demokrātijas un tiesību pamatprincipiem. Tādēļ visu pušu, gan tiesnešu, gan civillietās iesaistīto, krimināllietās un administratīvās lietās iesaistīto pušu attieksmei ir jābūt cieņpilnai.

Ļoti daudziem cilvēkiem iespēja vērsies tiesā vai nepieciešamība vērsties tiesā, vai arī ja viņi nonāk tiesā dažādu citādu apstākļu dēļ – tā nav vienkārša dzīves izvēle. Tas nav kaut kas ikdienišķs. Es nerunāju par tiesu varai piederīgajiem, es runāju par cilvēkiem, kuri nonāk tiesā to vai citu iemeslu dēļ. Šiem cilvēkiem, katram cilvēkam viņa lieta ir vissvarīgākā. Un, iespējams, tā ir viņa pirmā un vienīgā reize, kad cilvēks saskaras ar tiesu. Tādēļ šī ir valsts un tiesu varas iespēja parādīt un pierādīt, kā taisnīgums, kā likuma vara izskatās dzīvē. Parādīt un pierādīt, ka valstij var, vajag un drīkst uzticēties un ticēt.

Katra pozitīvā pieredze veido jūsu kā tiesneša un visas valsts pozitīvo un labo reputāciju. Uzticamību gan tiesai, gan valstij veido katra tiesvedība, katra lieta, katra jūsu pateiktā frāze. Jūs esat tie, kas veido taisnīgumu. Un taisnīgumam ir nozīme tikai tad, ja cilvēki jūt patiesu ieinteresētību, izskaidrotu spriedumu un jūt, ka viņu argumenti ir uzklausīti, varbūt šiem argumentiem nepiekrītot, bet tie ir uzklausīti un motivēti, šie argumenti ir izskatīti.

Šajā laikā ir ļoti svarīgi vienam ar otru runāt, uzklausīt vienam otru. Un šodien es jums novēlu, lai izdodas uzklausīt vienam otru, lai jūs varētu vienoties par to, kādā veidā stiprināt gan tiesu kultūru, gan tiesu varu. Lai vairojas jūsu savstarpējā uzticība un ticība pašiem sev. Lai katru vakaru, kad jūs atgriežaties mājās pēc saspringtas darba dienas tiesas zālē vai strādājot pie spriedumiem, jums būtu sajūta, ka esat rīkojušies pareizi un taisnīgi!”

 

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Tiesu sistēmai jābūt gatavai funkcionēt arī ārkārtas apstākļos”

“Saskaņā ar nesenu OECD pētījumu Latvijā tiesām uzticas 48 % sabiedrības. Tas ir labs mūsu kopīgā darba rādītājs. Taču, piekritīsiet, vēl ir vieta izaugsmei. Šodienas konferences tēma ir “tiesvedības kultūra”. Vēlos uzsvērt, ka tiesvedības kultūra ir saistīta arī ar to, vai cilvēks tiesas procesā ir ticis uzklausīts, vai viņš saprot notiekošo un vai nolēmuma loģika viņam ir pietiekami skaidra. Tiesu attiecībās ar sabiedrību svarīga ir pieejamība, vienkāršība un skaidrība. Tāpēc būtiska nozīme ir ne tikai tiesu komunikācijai ar sabiedrību, bet arī spējai ātri reaģēt uz sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Šie izaicinājumi prasa risinājumu. Turpinājumā gribu pievērsties vēl vairākām šobrīd aktuālām tēmām.

Tiesu varas stiprināšana

Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes sadarbībā izstrādātie grozījumi likumā “Par tiesu varu” stiprinās tiesu pašnoteikšanos tiesnešu karjeras jautājumos, organizatoriskajā vadībā un budžeta plānošanā, citstarp neiesaistot tieslietu ministru tiesnešu skaita noteikšanā, tiesneša amata kandidātu virzīšanā iecelšanai vai apstiprināšanai tiesneša amatā. Šie jautājumi tiek nodoti Tieslietu padomei.

Lai tiesneši varētu lemt tiesu, viņiem nepieciešams profesionāls un motivēts atbalsta personāls. Īstenojot Tieslietu padomē apstiprināto tiesnešu palīgu reformu, tiesās iegūsim profesionālu tiesu juristu ar paplašinātām funkcijām un augstāku atalgojumu. Pirmais solis jau sperts, pieņemts Tieslietu padomes lēmums par 40 vakanto tiesnešu vietu samazināšanu, darbs turpinās.

Nozīmīgs virziens ir Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšana ar mērķi stiprināt Latvijas investīciju vidi. Tiesai pievienotas jaunas civillietu kategorijas, vienlaikus nodrošinot, ka tiesā izskata tikai tādus kriminālprocesus, kas atbilst tās izveides mērķim. Tāpat rasta iespēja stiprināt tiesas tiesnešu sastāvu un tiesas atbalsta personālu, kā arī esam ceļā uz tiesai piemērotu telpu nodrošināšanu.

Tieslietu akadēmija šogad svin pirmo darbības gadu. Kopš 2025. gada organizēti vairāk nekā 500 mācību pasākumi. Tas tiešām ir daudz! Paldies visiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kas aktīvi iesaistījušies mācību pasākumos un atvēlējuši savu laiku, lai nostiprinātu un pilnveidotu savas zināšanas.

Zemesgrāmatu reforma

Esam uzsākuši zemesgrāmatu funkcijas pārskatīšanu. Zemesgrāmatu sistēma ir jāvienkāršo, jāpadara ātrāka un mūsdienīgāka, vienlaikus saglabājot tiesisko drošību un īpašuma tiesību aizsardzību.

Šobrīd darbs pie reformas tikai uzsākts. Ministrija apzinās plānotās reformas apjomu, tāpēc turpinās sarunas ar tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem. Esmu tikusies ar zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem, lai mazinātu viņu bažas par gaidāmo reformu.

Mums jānodrošina, lai reformas īstenošanas gaitā tiktu saglabāti zemesgrāmatu pamatprincipi un reformas pasākumi tiktu īstenoti secīgi un pārdomāti. Tā, lai reforma neradītu riskus tiesiskajai drošībai un zemesgrāmatu sistēmas stabilitātei.

Spriedumu termiņu kavējumi

Eiropas salīdzinājumos Latvija tiesvedības termiņu ziņā izskatās samērā labi. Taču zem šiem kopējiem skaitļiem ir daudz iespēju uzlabojumiem.

Šobrīd saņemu patiešām daudz sūdzību par pilno spriedumu termiņu kavējumu, arī tādu, kas pārsniedz Kriminālprocesa likumā noteikto maksimālo sešu mēnešu termiņu. Aprīlī veiktajā izvērtējumā secinājām, ka pilsētas (rajona) tiesas spriedumu puses nav varējušas šajā termiņā sagaidīt 17 lietās. Tās ir 17 lietas, kurās kaut tiesa ir spriesta, cilvēki uz nenoteiktu laiku paliek neziņā par pilnu tiesas spriedumu, jo saīsināto spriedumu nevar nedz izpildīt, nedz pārsūdzēt. Tāds nav taisnīgs tiesiskums.

Mēs apzināmies, ka tiesneša darbs nav viegls. Tas ir pilns ar izaicinājumiem, un slodze nereti nav vienmērīga un prognozējama. Tomēr nevienam nevar būt pieņemami, ka likums netiek ievērots pašā tiesā. Neatkarīgai, augsti profesionālai tiesu varai šobrīd ir milzīga nozīme, varbūt tik liela, kā nekad agrāk.

Tiesu darbības nepārtrauktība

Karš tepat blakus, hibrīdapdraudējums un nu jau arī dronu uzlidojumi Latvijai mums atgādina, ka tiesu sistēmai jābūt gatavai funkcionēt arī ārkārtas apstākļos.

Sadarbojoties tiesu priekšsēdētājiem, tāpat arī iesaistot Krīzes vadības centru, Tiesu administrācija izstrādājusi Tiesu darba nepārtrauktības plānu, kurš tiks apstiprināts līdz maija beigām. Izveidots 12 apdraudējuma risku katalogs – no dezinformācijas kampaņas, dabas katastrofas, sakaru pārtraukuma līdz teroraktam tiesas ēkā vai ārējam apdraudējumam. Katram riskam izstrādāts rīcības algoritms.

Pēc plāna apstiprināšanas tiesām būs jāizstrādā savi individuālie noturības plāni un komunikācijas shēmas, lai visiem – no tiesas darbiniekiem līdz tiesnešiem un tiesas priekšsēdētājam – būtu skaidrs, kā rīkoties konkrētā situācijā.

Gatavojam mācības un informāciju par apstiprināto plānu. Mācībās plānu var pārbaudīt vislabāk – kas darbojas un ne, kas vēl jāpilnveido. Jau pagājušā gada 4. decembrī, kad plāns vēl tikai tapa, notika galda izspēle par tiesu evakuāciju no austrumu pierobežas. Paldies visiem, kas piedalījušies plāna tapšanā, mācību izspēlēs un ikdienā strādā pie tiesu darba nepārtrauktības.

Mēs ceram, ka šis plāns paliek tikai rīcībspējīgs plāns. Taču, tikai aktīvi gatavojoties dažādām situācijām, mēs varam būt gatavi un neapjukt, ja apdraudējums iestājas. Skaidrība par rīcību apdraudējumu gadījumā palielina drošības sajūtu ikdienā.

Ģimenes lietas un bērnu intereses

No sabiedrībā un profesionāļiem arvien izskan aicinājums pārskatīt bērnu tiesību aizsardzības institucionālo modeli, īpaši jautājumos par bērna šķiršanu no ģimenes, aizgādības tiesību pārtraukšanu vai saskarsmes ierobežošanu.

Arī tiesībsardze Karina Palkova vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību izvērtēt bāriņtiesu reformu un stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas neatkarību, vienotību un profesionalitāti – un es šo pieeju atbalstu. Šādu lēmumu pieņemšanā īpaši būtiska ir sabiedrības uzticēšanās, tiesiskuma principi, vienlīdzīga un vienota pieeja visā valstī. Vienlaikus pašvaldībām ir vēl vairāk jākoncentrējas uz ģimeņu atbalstu, sociālo palīdzību un prevenciju.

Bērniem draudzīgs tiesiskums ir mana un Tieslietu ministrijas prioritāte. Ģimenes lietās laikam ir īpaša nozīme – katra novilcināta diena, nedēļa un mēnesis bērnam var nozīmēt zaudētu uzticēšanos, attālināšanos no vecākiem vai neatgriezeniski zaudētu bērnību. Tāpēc ir būtiski stiprināt tiesu sistēmas spējas profesionāli un vienoti strādāt ar bērnu lietām.

Lai noskaidrotu pašu tiesnešu viedokli par to, kā būtu izskatāmas lietas, kurās iesaistīti bērni, manā uzdevumā veiktā tiesnešu aptauja apliecina, ka tiesu vidē ir gatavība meklēt risinājumus specializētai pieejai bērnu lietu izskatīšanā, vienlaikus apzinoties arī ar to saistītos izaicinājumus – emocionālo slodzi, izdegšanas riskus un nepieciešamību nodrošināt pietiekamu tiesnešu kapacitāti.

Tiesnešu aptaujā piedalījās 148 tiesneši, un aptaujas rezultāti liecina, ka 39 % tiesnešu atbalsta specializētas bērnu lietu tiesas izveidi, un 17 % no tiesnešiem būtu gatavi vai drīzāk būtu gatavi šādā tiesā strādāt. Savukārt 35 % tiesnešu specializētas bērnu lietu tiesas izveidi neatbalsta, bet puse tiesnešu norādījuši, ka nebūtu gatavi šādā tiesā strādāt.

Šobrīd Tieslietu ministrija turpina darbu pie mūsdienīgas, cilvēktiesībās balstītas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstības – ir izstrādātas vadlīnijas psihologu atzinumu sagatavošanai, lai tiesu procesos mazinātu bērnu retraumatizāciju, pilnveidota pieeja darbam ar antisociālas uzvedības bērniem, kā arī veikti priekšdarbi “Bērnu un jauniešu drošās mājas” izveidei. Reformu centrā ir bērns – viņa drošība, attīstība un tiesības augt drošā un atbalstošā vidē.

E-lieta un mākslīgais intelekts

Eiropas Komisijas 2025. gada tiesiskuma ziņojumā Latvija saglabā augstus rādītājus tiesu digitalizācijas jomā. E-lietas portāla izmantošana 2025. gadā būtiski pieaugusi – tostarp platformas apmeklējumu skaits pieaudzis par 25 % (no aptuveni 2 līdz 2,5 miljoniem), šobrīd ir gandrīz miljons unikālo lietotāju, e-veidlapu lietojums gandrīz divkāršojies. Mēs vēlamies, lai šie risinājumi stiprina tiesu sistēmas caurspīdīgumu un iedzīvotāju uzticēšanos, kā arī sekmē ātrāku un ērtāku tiesvedības procesu.

Tomēr es apzinos – viss nav tik rožaini. Šobrīd problēmu ir daudz, varbūt pat daudz par daudz. Ikdienā saņemu informāciju par tiesnešu neapmierinātību par e-lietu. Es pieņemu kritiku un piekrītu, ka mums jābūt efektīviem ne tikai digitalizācijas lozungos, bet arī praksē. Uzklausot administratīvo tiesnešu bažas par pilnīgu e-lietas ieviešanu administratīvajā procesā, esmu iesniegusi Saeimā grozījumus, lai pārejas periodu pagarinātu.

Valsts kopumā ir atbildīga par to, lai tiesnesim būtu piemēroti apstākļi, lai taisnīgi un savlaicīgi spriestu tiesu. Tiesu informācijas sistēmai ir jābūt lietotājam ērtai un funkcionālai, tāpēc Tiesu administrācijai saziņā ar tiesu sistēmas pārstāvjiem ir jāturpina darbs pie sistēmas uzlabojumiem.

Līdz šā gada maija beigām TIS2 sistēmā visos procesu veidos būs pieejama standartizēta darbplūsma. Tas nozīmē, ka tiesas varēs ērtāk un pilnvērtīgāk apstrādāt lietas – pievienot visu nepieciešamo informāciju, nodrošināt dokumentu apriti un materiālu pieejamību E-lietas portālā.

Vienlaikus arī turpmāk e-lietu attīstīsim, lai tā būtu maksimāli piemērota tiesnešu un tiesu darbinieku vajadzībām, būtu mazāk papīra dokumentu, īsāki termiņi, ērtāka saziņa un iedzīvotāji varētu viegli sekot savām lietām.

Turpinām arī pakāpeniski ieviest mākslīgā intelekta risinājumus – automātisku nolēmumu anonimizāciju, dokumentu analīzi TIS2 vidē, judikatūras meklēšanu līdzīgās lietās un tiesas sēžu transkribēšanu. Risinājumi jau ir ieviesti produkcijas vidē, un turpinās darbs pie to attīstības.

Zinu, ka dažreiz mums visiem ir sajūta, ka viss notiek pārāk lēni, taču tiesas darbā datu un informācijas drošībai ir izšķiroša loma un visiem lēmumiem un risinājumiem jābūt pārdomātiem un izsvērtiem.

Nobeidzot par šo tēmu, vēl tikai gribu piebilst, ka par informāciju tehnoloģiju ieviešanu ne mazāk svarīgs jautājums ir lietotāju spējas tās pieņemt, akceptēt un izmantot. Sistēma bez spējīga lietotāja ir nevērtīga.

Tāpēc saku paldies visiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kuri ir ar lielu pacietību un atvērtību darbojas e-lietas vidē, kādreiz sadzīvo ar neērtībām un ziņo par problēmām, lai mēs visi kopā varētu virzīties uz tādu e-lietu, par kuru varam būt apmierināti mēs visi.

Noslēgums

Noslēdzot savu uzrunu, vēlos īpaši pateikties katram Latgales tiesnesim, kuru šonakt pamodināja kārtējais šūnapraides paziņojums. Tiesu varas atbildība ir iedzīvotāju tiesiskā drošība. Taču valsts drošība un drošas debesis ir valdības un Saeimas galvenais darbs. Visa sabiedrība solidarizējas, jo katrs citās nozarēs neieguldītais eiro aizsardzības jomā šobrīd ir neatsverams. Paldies, ka tiesu vara saprot un solidarizējas kopīgos taupības pasākumos. Tiesvedības kultūra veidojas katrā tiesas zālē, katrā procesā, katrā nolēmumā. Arī mums, pārējiem varas atzariem, jāsniedz savs atbalsts un jālīdzdarbojas tiesu varas stiprināšanā. Paldies par jūsu godprātīgo un augsti profesionālo darbu, kuru veltāt Latvijai, Latvijas cilvēkiem un taisnīgumam!”

 

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Tiesa nav “trešās šķiras vara””

“Kopumā stāvoklis ar ienākošajām un izskatītajām lietām tiesu sistēmā pagājušajā periodā ir bijis stabils. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad bija ievērojams ienākošo lietu skaita kāpums 11 %, 2025. gadā šis rādītājs ir gandrīz nokrities atpakaļ uz 2023. gada līmeni. Bet, ja raugāmies ilgtermiņā, tad kopš 2019. gada sistēmā ienākošo lietu skaits ir samazinājies gandrīz par ceturtdaļu.

Pagājušajā gadā pārsteigumu sagādāja grozījumi Civilprocesa likumā, mainot bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā noteikumus. Rezultātā pieteikumu skaits gandrīz divkāršojās no 110 000 uz 206 000, kas radīja pārslodzi pilsētas/rajonu tiesās. Bet tiesas ar to tika galā, un tam ir atrasts arī ilgtermiņa risinājums.

Caurlaidība ir bijusi ļoti laba – 101 %. Tas nozīmē, ka izskatīto lietu skaits atbilst ienākošo lietu skaitam. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka neizskatīto lietu skaits nemazinās. Lai to mazinātu kaut cik pārskatāmā periodā, caurlaidībai uz laiku jāceļas līdz 110–115 %.

Līdz ar to ir pamats teikt, ka esam strādājuši godam, neraugoties uz šiem īpašajiem izaicinājumiem.

Aizvadītajā periodā Tieslietu padome strādāja tajos virzienos un pie tām prioritātēm, kuras uzsāktas 2020. gadā: tiesu neatkarības stiprināšana un efektivitātes celšana.

Par darāmajiem darbiem

Turpinās darbs pie uzsāktajām reformām, tostarp būtiskākās no tām – tiesu administratīvo funkciju pārņemšana no Tieslietu ministrijas un tiesu atbalsta personāla reforma. Diemžēl novērojams, ka reformām nepieciešamo normatīvo tiesību aktu virzība ir krietni lēnāka, nekā gribētos. Savukārt Tieslietu padomes iespējas šos nepieciešamos procesus paātrināt ir ierobežotas.

Atzīstu, ka šis projekts ir novilcināts trīs gadus. Bet ne Tieslietu padomes bezdarbības dēļ. Pirmie divi gadi pagāja ķīviņos ar tā laika tieslietu ministru, kurš principiāli nepiekrita tiesu brīvlaišanai no izpildvaras, tad vēl viens gads cīņās ar iekšējo opozīciju, kura uzskatīja, ka tas būšot “antikonstitucionāli”. Šajā periodā notika tikai konceptuālas diskusijas.

Un tad 2024. gadā sākās darbs pie likumprojekta, kurš beidzot ir izsludināts un otrdien tiks iesniegts Saeimai. Tādējādi, lai arī lēnāk, nekā gribētos, esam tikuši tiktāl, ka vēl šogad varētu tikt pieņemti nepieciešamie normatīvie akti, kas būs pirmais grūdiens tiesu pārvaldības funkciju pakāpeniskai pārejai no izpildvaras tiesu varai, vienlaikus radot tiesisko bāzi tiesu darbinieku atlīdzības palielināšanai.

Ja Tieslietu Padomei būtu likumdošanas iniciatīvas tiesības, iespējams process būtu ātrāks. Jācer, ka šā brīža politiskā viļņošanās mūsu projektu neaizkavēs, jo, kad, kandidējot uz atkārtotu apstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, pirms gada tikos ar gandrīz visām Saeimas frakcijām, šo tēmu pieteicu un guvu atbalstu.

Īpašs gandarījums ir, ka paralēli tiesu emancipācijas projektam ir izdevies panākt konceptuālu risinājumu tiesu darbinieku problēmai: tiesu darbinieku trūkumam zemās atlīdzības dēļ. Šis jautājums tiek risināts tā paša likumprojekta ietvarā, reformējot tiesu darbinieku sistēmu. Reformas būtību var izteikt vienā teikumā: pienācīga atlīdzība un karjeras iespējas par atbilstošu izglītību un profesionalitāti. Tiesnešu palīgiem jeb – kā tagad ir iecerēts tos saukt – tiesas juristiem jābūt tiesneša jaunākajam juridiskajam partnerim lietas izskatīšanā. Nevis dokumentu kopētājam, izsūtāmajam, “TIS menedžerim” vai papīru sakārtotājam. Tiesas juristam ar likumā noteiktu izglītības līmeni būs normatīvi noteikta tiesneša juridiskā atbalsta funkcija: lietas sagatavošana, juridiskā analīze, diskusijas ar tiesnesi, nolēmumu projektu sagatavošana. Tas samazinās tiesneša brīvību palīga izmantošanas veidos un tādēļ prasīs daļai tiesnešu zināmu darba organizācijas maiņu. Taču mērķis ir veidot spēcīgu tiesneša juridiskā atbalsta dienestu. Tam vajadzētu uzlabot arī situāciju ar tienešu amata kandidātu skaitu un sagatavotību no tiesnešu palīgu vidus. Otra tiesneša atbalsta personāla daļa nodarbosies ar tehnisko atbalstu – sadarbību ar kanceleju, darbs ar TIS utt.

Tiesu varas uztvere valsts varas konstitucionālajā mehānismā

Iepriekšējais periods iezīmēja nepatīkamas novirzes konstitucionālā varas mehānisma darbībā. Tiesnešu pensiju reforma un arī pagājušā gada valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas process izcēla esošā varas dalīšanas mehānisma trūkumus, kas steidzami jānovērš. Šie notikumi bija labs indikators valsts varas politisko atzaru patiesajai izpratnei par tiesu varu, parādot, ka viņu acīs tiesa ir nevis trešā vara, bet burtiski “trešās šķiras vara”, kura lielā mērā ir atkarīga no valdošās koalīcijas politiskās labvēlības. Tas, protams, neattiecas uz tiesas spriešanu. Tas attiecas uz budžeta un citiem jautājumiem, kuri tiesu darbu ietekmē netieši.

Kamēr attiecības ar izpildvaru un likumdevēju ir normālas, tikmēr problēmu nav. Diemžēl šī situācija ir nestabila un var mainīties ne vien ar katrām Saeimas vēlēšanām, bet, kā parāda pagājušā gada notikumi, arī bez politisko spēku maiņas.

Būtībā tiesu vara ir tā, kura nodrošina sabiedrību pret satricinājumiem radikālu politisko izmaiņu rezultātā. Tiesu nevar mainīt ātri kā politiku. Ievēl jaunu parlamentu, ievēl populistus, un valsts aiziet “brīvajā kritienā”. Tiesa ir tā, kurai jānotur šis “brīvais kritiens” atbilstoši Satversmei un likumiem, un likumu atbilstībai Satversmei.

Jautājumā par tiesnešu pensiju mēs nesaņēmām nevienu atbildi uz mūsu iebildumiem. Atbildes bija, bet tās nebija pēc būtības. Jautājums bija, kāpēc tiesnešu pensiju reformai jāiet vienā sazobē ar pārējām izdienas pensiju reformām.

Savukārt budžeta jautājumā Augstākā tiesa tika ar dīvainu procedūru izslēgta no dialoga ar Saeimu, turklāt valdībai neizpildot likumā paredzēto pienākumu skaidrot, kā Augstākajai tiesai pildīt attiecīgās funkcijas, nesaņemot to veikšanai nepieciešamo finansējumu. Atgādināšu – runa bija par finansējuma piešķiršanu, lai Augstākā tiesa varētu izpildīt normatīvo aktu prasības Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas tehniskajai drošībai, kā arī tiesas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai draudu apstākļos.

Tāpēc ir laiks aktualizēt Tieslietu padomes statusa nostiprināšanu Satversmē, tai skaitā paredzot tai likumdošanas iniciatīvas tiesības. Ja iepriekš es šo neuzskatīju par absolūti nepieciešamu, tad minētie notikumi pierādīja, ka biju kļūdījies. Risināsim šo jautājumu kompleksi – caur Satversmes tiesu un ar attiecīgām diskusijām, pārliecinot likumdošanas procesa subjektus par nepieciešamību šādai likumdošanas iniciatīvai.

Tiesu sistēmas attīstības virziens

Tieslietu padome turpina iet uzsākto ceļu uz kompaktu, augsti profesionālu un efektīvu tiesu ar augstākās kvalitātes atbalsta personāla resursu.

Tam viss ir sagatavots: sākusi darboties Tieslietu akadēmija, tūlīt sāksies tiesu personāla reforma, ir ielikti nepieciešamie tiesnešu darba metodoloģiskie pamati – spriedumu vadlīnijas, kasācijas sūdzību vadlīnijas, metodes apmācība. Turpināsim attīstīt šo virzienu. To darīsim sazobē ar prokuratūru un advokatūru, jo tiesas zālē kriminālprocesā sastopas visi trīs – tiesnesis, prokurors un advokāts. Tāpēc ir svarīgi, ka sanāk kopā visi un vienojas par darbības principiem.

Tikko ir noslēdzies projekts Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide, kuru ar Eiropas Komisijas finansējumu veica starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”.

Ir gandarījums, ka neatkarīgi eksperti un šā projekta rezultāti apstiprina to, ka mūsu ceļš ir pareizs: gan atsaiste no izpildvaras, gan akcenta likšana uz tiesu atbalsta personāla attīstību, gan statistikas modeļi tiesu efektivitātes analīzei un budžeta veidošanai.

Par izaicinājumiem un problēmām

Daži vārdi par izaicinājumiem un problēmām. Vai izaicinājumi atšķiras no problēmām? Tas ir semantisks jautājums, taču manā vārdnīcā atšķirība pastāv.

Problēma, vienkārši sakot, ir sarežģīta situācija, kuras apstākļi traucē normālu dzīvi. Tā var būt situācija, kuru mēs nespējam kontrolēt. Tas var būt jautājums, kuru mēs negribam risināt, vai pat negribam pamanīt. Problēmas mēdz būt objektīvas un subjektīvas, tāpat kā mūsu attieksme pret tām. Bet jebkurā gadījumā nerisināta problēma nozīmē stagnēšanu.

Izaicinājums ir problēma, kura tiek risināta. Aktīvi, ar radošu pieeju un koncentrējoties uz rezultātu. Visbiežāk pat problēmu, kuras sakne nav novēršama, var ja ne atrisināt, tad mainīt un pielāgot savu attieksmi un uzvedību, lai tā pārstātu būt problēma. Šādā situācijā problēma ir mūsu pašu attieksme, taču mums ir visas iespējas raudzīties uz to kā uz izaicinājumu.

Lielākās problēmas šobrīd jau visi zina, taču atļaušos tās vēlreiz nosaukt vārdā. Tās ir kompleksas, viena otru papildinošas un ietekmējošas:

1) nespēja aizpildīt vakances, kā galvenie cēloņi ir:

• tiesnešu vecuma struktūra, kura ir primārais tiesnešu skaita samazināšanās cēlonis. To mēs nevaram mainīt. Un tuvākajā laikā pensijā var aiziet līdz 100 tiesnešu,
• nepietiekams kvalificētu juristu skaits, kuri vēlētos nokļūt tiesneša amatā,
• zemā, juristu darba tirgum neatbilstošā tiesneša atlīdzība, it īpaši pilsētas/rajona tiesā, kas neļauj piesaistīt spēcīgus kandidātus pietiekamā skaitā,
• īpaša problēma – nepietiekams kriminālprocesa speciālistu skaits, kas ir sekas Policijas akadēmijas likvidēšanai pirms 16 gadiem. Tagad mēs redzam sekas;

2) tiesu darbinieku nepietiekamība, kvalifikācija, personāla mainība;

3) zemā Latvijas tiesu efektivitāte salīdzinājumā ar citām valstīm, neatkarīgi no iemesliem, tie ir dažādi un jau apzināti;

4) darba organizācija tiesās, nespējot elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, it īpaši tiesnešu skaita samazinājumam un izmaiņām specializācijas struktūrā;

5) tiesas darbam neatbilstošās elektroniskās lietvedības sistēmas (TIS, e-lieta).

Nespēja aizpildīt vakances

Šobrīd mums ir gandrīz 100 neaizpildītas vakances, no tām ir nolemts likvidēt 40, lai resursus novirzītu tiesu darbinieku reformai. Pagājušā gada jaunā atlases pieeja – sākotnējā specializācija, atvieglojot prasības uz laiku, – nav devusi būtisku rezultātu. Kandidātu skaits bija liels, virs 130, taču rezultāts nebija īpaši labāks par iepriekšējām atlasēm. Atlases rezultātā no 136 kandidātiem uz vispārējās jurisdikcijas pilsētas/rajona tiesām tika atlasīti 9 civilisti un 2 kriminālisti; uz ELT 1 kriminālists un neviens civilists; uz administratīvo rajona tiesu – 13 tiesneši.

Atlasē novērojamie kandidātu trūkumi ir dažādi: ir gadījumi, kuros jūtams pamatu trūkums, ir gadījumi, kuros trūkst izpratnes par tiesību darbību sistēmā, tai skaitā cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Eiropas tiesību kontekstā, kā arī ir gadījumi, kad var redzēt, ka pretendents vienkārši nav gatavojies. Nav rets patstāvīgas juridiskās domāšanas trūkums, vēlme visu risināt šabloniski, “pēc prakses”, nevis piemērojot tiesību normas.

Tādēļ šogad papildināsim atlasi ar Tieslietu akadēmijas sagatavoto kandidātu sagatavošanas kursu, kas sākotnēji būs pieejams tiesnešu palīgiem.

Neraugoties uz to, ka esam regulāri skaidrojuši šādus konkursa rezultātu iemeslus, joprojām dzirdam pārmetumus no tiesnešiem, kuru palīgi nav izturējuši konkursus, un no kolēģiem, kuri vēlas uzturēt lielo tiesnešu skaitu, jo tas samazinās slodzi esošajiem tiesnešiem. Joprojām pārāk bieži dzirdami pārmetumus, ka prasības esot pārāk augstas, ka atlase esot pārāk sarežģīta, ka nevajag censties “atrast ģēnijus” u.tml.

Tas neatbilst patiesībai. To teicu jau pagājušā gada konferencē, un saku arī šodien! Un to apstiprina arī fakti: ja prasības būtu pārspīlētas, tad caurkrišanas koeficients būtu daudzmaz līdzīgs visās specializācijās. Fakti parāda, ka: vislabāk sokas kandidātiem uz administratīvo rajona tiesu (32 % iztur konkursu); tam seko civilisti (16 %) un visvājākie kandidāti ir krimināltiesībās (9 %). Tas uzskatāmi apliecina, ka vislielākās problēmas ir krimināltiesību speciālistu jomā. Savukārt administratīvo tiesību jomā, kura mūsdienās ir viskomplicētākā jomā, ņemot vērā to, ka tajā ir vislielākais īpatsvars tiesību normu ar Eiropas Savienības un pamattiesību komponentu, situācija ir ļoti laba: trešdaļa konkursu izturējušo kandidātu administratīvajā tiesā ir normāls konkursa rezultāts, kas nodrošina tiesnešu korpusa atražošanos šajā specializācijā, pat ar uzviju. Civiltiesību specializācijā kandidātu nepietiek, bet krimināltiesību jomā situācija ir absolūti kritiska, un tā nav atlases problēma. Acīmredzot, problēmai ir citas saknes – no kurām šobrīd ticamākās šķiet izglītība un nekonkurētspējīga tiesneša amata atlīdzība.

2023. gada konferencē teicu, ka pret tiesneša amata kandidātiem ir jāizturas ļoti nopietni, jo no šodienas atlases ir tieši atkarīga tiesas kvalitāte nākamos 20–30 un pat 40 gadus. Šodienas atlase ietekmēs nākamās divas Latvijas paaudzes! Tiesneša amatā nedrīkst nonākt cilvēki, kuriem nav pamatzināšanu par cilvēktiesībām, Eiropas tiesībām vai juridisko metodi. Starp citu, šīs tēmas ir viens no klupšanas akmeņiem atlases procesā. Sistēmiskajām pamatzināšanām un jurista prasmēm ir jābūt pirms stāšanās tiesneša amatā! Tāpēc meklējam un atrodam jaunus risinājumus, un liels atbalsts šajā procesā nāk no Tieslietu akadēmijas.

Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā

Negaidīts izaicinājums radās gada vidū, kad likuma grozījumu rezultātā gandrīz dubulti pieauga pieteikumu skaits saistību piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā.

Šī problēma ir atrisināta, turklāt tiesu sistēmai ļoti pozitīvā veidā – pilnībā automatizējot šo procesu, izslēdzot nepieciešamību pēc tiesneša iesaistes, atbrīvojot cilvēkresursus. Starp citu, pilnīga automatizācija bija Tieslietu padomes uzstādījums. Sākotnēji bija paredzēti risinājumi, saglabājot tiesneša iesaisti.

Vienīgais, kas man šā izaicinājuma risināšanā liedz gūt pilnu gandarījumu, ir automatizētās sistēmas ieviešanas lēnā gaita: sākotnēji plānotie 3–4 mēneši izvērtās pusgadā. Tomēr rezultāts – tiesnešu atslogošana no šīs lietu kategorijas – to atsver.

E-lietas problēmas

Šī ir viena no retajām problēmām, kuras tiesneši risināt nespēj. E-lieta, kura kā mēs visi zinām, veidota, neņemot vērā tiesneša efektivitātes vajadzības, joprojām patērē nesamērīgi daudz cilvēkresursu tās apkalpošanā un darbināšanā.

Daļēji to, iespējams, varēs risināt caur tiesas darbinieku reformu, optimāli sadalot viņu funkcijas. Diemžēl strukturālā līmenī uzlabojumi var būt tikai inkrementāli – gabaliņu pa gabaliņam. Reizēm neviļus iešaujas prātā doma: vai nebūtu vienkāršāk un ātrāk veidot jaunu sistēmu? Joks? Kā saka, katrā jokā ir daļa joka…

Par tiesvedības efektivitāti

Tiesvedības efektivitātes celšana ir bijusi Tieslietu padomes prioritāte, un par to esam runājuši jau vairākās iepriekšējās konferencēs: kā celt pirmās instances tiesas lomu, kā procesos neizniekot laika resursus utt.

Jau 2023. gada konferencē teicu, ka no ekstensīvā modeļa jāatsakās, atbrīvojot iekšējās efektivitātes rezerves. Neatkārtošos, tikai norādīšu, ka iekšējās rezerves atbrīvojas nelabprātīgi. It īpaši tās, kuras saistītas ar nepieciešamību mainīt gadiem un gadu desmitiem ierasto ritmu, metodēm un paradumiem.

Pagājuši divi gadi, bet izrāviena konferencēs runātajos jautājumos nav, liela daļa tiesnešu nav gatavi mainīt darba metodes un praksi. Ja aicinājumi nestrādā, iesim citu ceļu. Piemēram, jautājumā par pierādījumu pieņemšanu apelācijas instancē, kas tika pieminēts tajā pašā konferencē pirms diviem gadiem, notiek materiālu sagatavošana Civillietu departamenta kopsapulces sasaukšanai skaidrojuma sniegšanai šajā jautājumā. Par darba metodēm, neattiecināmu un nevajadzīgu pierādījumu pieņemšanu u.c. jautājumiem – ir paredzēts papildināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu ar jaunu būtisku vērtēšanas kritēriju – spriedumu vadlīniju izmantošana.

Starp citu, šeit man jānodod mūsu tiesnešu saimei ziņa no advokātiem, kuri piedalās tiesvedībās. Daudzi advokāti ir sajūsmā par mūsu jaunajiem tiesnešiem: lietas labi sagatavotas, nolēmumi saprotami, labi strukturēti, bez liekas informācijas. Lielākais dzirdētais kompliments – ja zaudēju, tad saprotu, kāpēc. Starp citu, esam pārrunājuši ar advokatūras vadību un advokāti ir ļoti entuziastiski par to, ka arī viņiem vajadzētu iziet kursus lietu iztiesāšanas metodē. Tos pašus kursus, kuri civillietas un administratīvās lietas skatošajiem tiesnešiem jau ir pieejami piecus gadus. Diemžēl joprojām ir dzirdētas atrunas no tiesnešiem, ka nav laika sagatavot lietu atbilstoši juridiskajai metodei. Tādēļ paralēli TKK vērtēšanas kritēriju attīstīšanai mēģināsim no citas puses: caur advokātiem, kuri sniegs pieteikumus, kuri atbildīs šai metodei.

Tiesu darbība draudu apstākļos

Aizvien vairāk jūtam kaimiņos esošā kara ietekmi. Mums jābūt gataviem nodrošināt valsts konstitucionālās funkcijas izpildi jebkuros apstākļos. Tas nenozīmē pienākumu riskēt ar dzīvību vai veselību. Visam jānotiek saprāta robežās.

Atbilstoši pašreizējam funkciju sadalījumam Tieslietu ministrija izstrādā 1. un 2. instances tiesu darbības nepārtrauktības plānu, un jau ir bijušas pirmās izmēģinājuma mācības. Augstākajā tiesā esam tuvu finišam šāda plāna izstrādē, un mācību tests notiks, visticamāk, pēc atvaļinājumu perioda.

Šim nolūkam esam sadarbojušies gan ar Valsts prezidentu kā ar Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāju, gan ar Aizsardzības ministriju. Ņēmām vērā arī Ukrainas kolēģu pieredzi, kurus bijām uzaicinājuši pie mums uz darba semināru par šo tēmu.

Par konferences tematu: tiesvedības kultūra

Kultūras jēdziens. Nereti jēdzienu “kultūra” saprot šaurā nozīmē: vai nu kā mākslu, vai kā uzvedības, izturēšanās modeli. Patiesībā jēdziens “kultūra” ir daudz, daudz plašāks. Kultūra plašākā nozīmē ir vērtību, tradīciju, zināšanu un simbolu kopums, kurš ierāmē mūsu pastāvēšanu, caur kuru mēs interpretējam pasauli un veidojam nākotni.

Māksla, paražas, etiķete – tie ir kultūras izpausmes veidi jeb slāņi dažādās cilvēka dzīves sfērās. Šodien parunāsim par tiesvedības kultūru, tātad par to kultūras aspektu, kurš ir būtisks tieši tiesu darbā, tai skaitā tiesas un sabiedrības attiecībās.

Tas ietver lietas dalībnieku uzvedību tiesas zālē. Tas ietver arī tiesneša uzvedību tiesas zālē: kā viņš izturas pret lietas dalībniekiem, kā vada procesu, kā uzdod jautājumus, kā nosaka lietas robežas, vai, pieņemot pierādījumus, pārbauda to attiecināmu, kā ievēro juridisko metodi utt. Tas ietver arī nolēmuma rakstīšanas procesu un saturu: piemēram, vai spriedums sākts rakstīt tikai pēc pēdējās tiesas sēdes vai arī jau lietas sagatavošanas stadijā. Vai ir analizēti visi lietai pievienotie pierādījumi. Vai ir pamatots, kāpēc tiesa devusi priekšroku vieniem pierādījumiem iepretim citiem, utt.

Ir svarīgi saprast, ka tiesvedības kultūra nesākas tiesas zālē. Tiesvedības kultūra sākas jau lietas sagatavošanas stadijā. Varbūt pat vēl agrāk – tiesu sistēmai piederīgai personai – zvērinātam advokātam vai prokuroram sagatavojot tiesvedības pamatdokumentus –pieteikumus, apsūdzības, sūdzības. Tā ir tiesneša, advokāta un prokurora darba kultūra, kas ieliek pamatus augstvērtīgai tiesvedībai attiecīgajā lietā.

Un tiesvedības kultūra nebeidzas tiesas zālē. Tiesnesim jākomunicē ar sabiedrību, jāmācās, jāapgūst jaunākās metodes un zināšanas, jāpilnveido savas prasmes utt.

Nupat lasīju rakstu par to, ka Zviedrijas ziņu medijā ir publicēts Latvijas tiesām neglaimojošs raksts. Iepazīstoties ar tām četrām lietām, kuras minētas šajā rakstā, konstatēju vienu nepatīkamu lietu: Latvijas tiesneši, kuriem tika lūgts skaidrojums, izvēlējās klusēt. Rezultāts – par mūsu Latviju izplatās vienpusēja informācija. Pirmšķietami varu teikt, ka šī informācija ir tendencioza, izrauta no konteksta un ka aina varēja būt citāda, ja skaidrojums tiktu sniegts. Par šīm lietām šobrīd jārunā uzmanīgi, jo tās vēl ir iztiesāšanas stadijā, tomēr neviens neliedz izskaidrot jau pieņemtos nolēmumus, it īpaši tajos aspektos, kas visai tendenciozi aprakstīti neapmierināto lietas dalībnieku skaidrojumos un neatbilst tiesu nolēmumos rakstītajam.

Atsevišķi – par atbildību

Nerunāšu skaļām frāzēm par tiesneša atbildību. To mēs katrs apzināmies un respektējam. Un tā arī ir tiesvedības kultūras daļa. Tikai dažus vārdus par atbildības robežām.

Tiesnesis ir atbildīgs par savu darbu, un tā ir augsta atbildības latiņa. Tomēr tiesnesis nevar būt atbildīgs par faktoriem, kurus viņš nevar ietekmēt. Tiesnesis nevar atbildēt par kancelejas kļūdām, piemēram, dokumentu apritē. Tiesnesis nevar atbildēt par palīga kļūdām, ciktāl, protams, tās nav sekas paša tiesneša nolaidībai. Tiesnesis nevar atbildēt par tiesas priekšsēdētāja kļūdām vai par to, ka viņam netiek nodrošināts atbalsta personāls utt. Par šo mēs runājām pirms pāris nedēļām, tiekoties ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas pārstāvjiem. Šie apsvērumi jāņem vērā, vērtējot ierosinātās disciplinārlietas. Jo ierosināšanas stadijā runa ir tikai par faktu. Izskatīšanas stadijā – ieslēdzas daudzi papildu apsvērumi. Sarunās ar pieredzējušiem kolēģiem, kuri sākuši darbu laikos, kad tiesneša palīga institūts nepastāvēja, nereti redzams, ka tiesnesis jūtas atbildīgs par visu, tai skaitā par to, ko nespēj kontrolēt. Tas ir taisns ceļš uz izdegšanu. Tas nav nepieciešams. Svarīgi ir zināt savas robežas, respektēt tās pašam un likt tās respektēt citiem.

Tiesas priekšsēdētājam ir sava atbildība: darba organizācija tiesā un tās vadīšana. Liela daļa šodienas izaicinājumu būtu jārisina tiesu priekšsēdētāju līmenī: specializācijas optimizācija, lietu sadales optimizācija, darba organizācijas optimizācija atbilstoši attiecīgās tiesas stāvoklim. Tas īsti nestrādā. Priekšsēdētāji nereti kā šķērsli min tiesnešu nevēlēšanos neko mainīt un, nejūtot atbalstu, uztur esošos modeļus.

Tieslietu padome darbojas pie procesu efektivizācijas, un arī efektivitāte ir kultūras elements. Tiek gatavoti priekšlikumi gan tiesu darba organizācijas jomā, gan procesuālo likumu izmaiņu jomā. Kopā ar prokuratūru un advokatūru izstrādāsim priekšlikumus procesu vienkāršošanai un efektivizācijai. Galvenie virzieni jau ir identificēti.

Jāsaprot viena patiesība: nemainoties pašiem, nekas nemainīsies. Viss būs viena liela problēma. Jeb, Raiņa vārdiem runājot, “ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs, pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Tādēļ nevainosim apstākļus un problēmas. Pārvērtīsim tās par izaicinājumiem! Un augsim paši!

Noslēgumā vēlos izteikt pateicību visiem Latvijas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, Tiesu administrācijai, Tieslietu ministrijai, kā arī Tieslietu padomes sekretariātam, kā arī visiem citiem, tai skaitā prokuroriem un zvērinātiem advokātiem, kuri ar savu pašaizliedzību un profesionalitāti ir sekmējuši tiesu profesionālu un efektīvu darbu iepriekšējā periodā.”