2026. gada 1. jūlijā apritēja otrais gads, kopš Latvijā ieviests partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām neatkarīgi no dzimuma juridiski nostiprināt savas attiecības, noformējot tās oficiāli pie zvērināta notāra notariāla akta formā. Šāda attiecību reģistrācija vairāk nekā 900 pāriem1 Latvijā nodrošinājusi tiesisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī. Divi gadi ir pietiekams laika nogrieznis, lai šajā rakstā atskatītos uz aizvadītajiem “partnerības gadiem”, lai aktualizētu partnerattiecību reģistrēšanas nozīmību un izceltu novērotās tendences zvērinātu notāru praksē.
Ceļš līdz partnerības institūtam
Ceļš līdz partnerības institūta ieviešanai Latvijā bija ilgs un diskusijām bagāts. Partnerības institūta ieviešanai Saeimā ilgstoši nepietika balsu vairākuma. Tomēr Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2019‑33‑01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” skaidri norādīja, ka likumdevējs nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.2
Lai izpildītu šo Satversmes tiesas spriedumu, tā brīža tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere iesniedza izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā tika plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Likumprojektu pakotni veidoja astoņi likumprojekti. Raksturojot partnerības institūta mērķi, I. Lībiņa-Egnere likumprojektu virzības laikā norādīja: “Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
