10. Novembris 2026   •   NR. 11 (1429)
Intervija
Vai Eiropas Savienība pārdzīvos neliberālo partiju uzvaras gājienu
Eiropas Savienības tiesību pētnieks, Oksfordas Universitātes emeritētais profesors Pols Kreigs intervijā žurnālam “Jurista Vārds”
Uldis Krastiņš
Žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktors 
Foto: Markuss Mūrmanis

Pols Kreigs (Paul Craig) ir labi zināms Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pētnieks un Oksfordas Universitātes emeritētais profesors, daudzu izdevumu un akadēmisko rakstu autors ar ietekmi, kas neaprobežojas vienīgi ar akadēmiskiem strīdiem. P. Kreigs ir viens no retajiem ES tiesību speciālistiem, kas nenogurstoši ir sekojis līdz ES tiesību, institūciju un judikatūras attīstībai, kā arī šo ES tiesību piemērošanas jautājumiem valstu tiesību sistēmās. Viņš ir labi zināms vairāku paaudžu Latvijas tiesību studentiem kā viens no ļoti biezās grāmatas EU law, texts, cases and materials autoriem. Oktobra vidū viņš viesojās Rīgā, kur uzstājās Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA), Tieslietu akadēmijas un advokātu biroja “Sorainen” organizētā vieslekcijā un kopā ar Baltijas valstu tiesību ekspertiem piedalījās diskusijā “ES vērtības: tvērums, piemērošana un ietekme”. Vieslekcijā profesors īpaši aplūkoja to, kādas tiesiskās sekas izriet no Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantā ietvertajām ES vērtībām, savukārt intervijā atklāts, kādi jautājumi nodarbina profesoru, gatavojot publicēšanai viņa slavenās grāmatas devīto izdevumu, vai ES pārdzīvos galēji labējo partiju uzvaras gājienu un kā attīstīsies lēmumu pieņemšana ES institūcijās tuvākajā nākotnē.

Tieslietu akadēmijā vieslekcijā jūs minējāt, ka strādājat pie grāmatas EU law, texts, cases and materials devītā izdevuma. Kas jauns ir sagaidāms šajā izdevumā?

Pie jaunā izdevuma kopā ar saviem līdzstrādniekiem strādāju aptuveni četrus gadus. Mana pieeja, kas jau daudzus gadus nav mainījusies, ir – uzturēt grāmatu pie dzīvības. Ik pēc četriem gadiem mēs sagatavojam jaunu izdevumu. Viss tiek pārvērtēts. Neviens teksta fragments nav svēts. Ir jāapkopo visas jaunās zināšanas – gan attiecībā uz doktrīnu, gan politisko attīstību, kā tā norisinās, piemēram, iestādēs. Sniegšu vienu piemēru no grāmatas pirmās nodaļas par ES tālāko attīstību. Tā sākas ar ES attīstību laika gaitā, nodaļas beigās ir ietvertas problēmas, ar kurām ES saskaras pašlaik. Piemēram, pēdējos izdevumos tās bija kovida krīze, tiesiskuma krīze un demokrātijas lejupslīde dažās dalībvalstīs, protams, arī breksits. Jaunajā izdevumā viss vēlreiz ir jāpārdomā, ko aplūkot šajā nodaļā. Kas ir tas, kas raisa bažas pašlaik? Tas ir galēji labējo politisko partiju uzvaras gājiens un ietekme, ko šādas partijas, ja tās iegūtu varu, atstātu uz ES darbību. Vairākās lielajās dalībvalstīs, tostarp Francijā, Polijā, Itālijā un Spānijā, tuvojas vēlēšanas. Tās ir ievērojama izmēra valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu. Es šeit pat nerunāju par sarežģījumiem Vācijā, kurus jau pašlaik rada partija “Alternatīva Vācijai” (AfD). Bieži vien tiek runāts par ārējiem draudiem ES, taču ES darbībai piemīt arī ievērojama iekšējā dimensija.

ABONĒ 2027.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties