Latvijā periodiski aktualizējas jautājumi par atkritumu apsaimniekošanu, it īpaši brīžos, kad pieaug šo pakalpojumu tarifi¹ vai notiek kādi negadījumi neatbilstošas atkritumu apsaimniekošanas vai šķirošanas dēļ.² Daudz retāk izskan diskusijas par kompetenču un atbildības sadalījumu šajā jomā, kā arī par pašvaldību lomu, kurām valsts ir uzticējusi pienākumu gādāt par savu administratīvo teritoriju.

Pašvaldību likums nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus”.³ Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likums precizē šo sistēmu un tās dalībnieku pienākumus, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā organizē visu sadzīves atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar saistošajiem noteikumiem un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.⁴

Vienlaikus normatīvais regulējums nesniedz skaidru atbildi, kā un kad nodalāma pašvaldības loma situācijās, kad tā vienlaikus lemj par pakalpojuma sniedzēja izvēli un pati ar sev piederošas kapitālsabiedrības starpniecību iesaistās atkritumu apsaimniekošanā. Ņemot vērā atkritumu divējādo dabu, kas ietver gan stingras vides prasības un to kontroli, gan komerciālās intereses un nepieciešamību nodrošināt konkurenci (kā sīkāk aplūkots šajā rakstā), skaidra atbilde uz šo jautājumu ir būtiska.