14. un 15. maijā Kišiņevā (Moldova) Eiropas Padomes starpvaldību komiteja diskutēs par to, vai iegrožot Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) migrācijas lietās un attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (Konvencija) 3. pantā ietverto absolūto spīdzināšanas aizliegumu.

Šī kustība aizsākās aptuveni pirms gada, kad pēc Itālijas un Dānijas iniciatīvas, kurai pievienojās vēl septiņas valstis, ieskaitot Latviju, Eiropas Padomei tika nosūtīta vēstule – varbūt ultimāts – uzsākt atklātu jaunu sarunu par Konvencijas interpretāciju, lai atjaunotu, kā minēts vēstulē, pareizo līdzsvaru migrācijas jautājumos.

Vēstule tika apspriesta aizvadītā gada nogalē Eiropas Padomes tieslietu ministru neformālajā sanāksmē un noslēdzās ar kopīgu paziņojumu, kam pievienojās 27 no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, 19 no tām bija Eiropas Savienības dalībvalstis. Kā redzams, sākotnējās deviņas valstis ir spējušas vairot domubiedrus, nedaudz vairāk par pusi Eiropas Padomes dalībvalstu atzīst, ka šāda diskusija ir pieņemama.

Kopējā nostājā ietvertie jautājumi, kuros parakstītājas valstis vēlas izmaiņas Konvencijas sistēmā, ir šādi: atzīt iespēju izraidīt no valsts ārvalstniekus par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem; sašaurināt Konvencijas 3. panta “nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt” tvērumu, diskusiju attiecinot ne tikai uz migrācijas jautājumiem, bet arī veselības aprūpes iestādēm un ieslodzījuma vietām; atzīt, ka migrācijas izmantošana notiek tādos nolūkos, kas nav atbilstoši Konvencijā nospraustajiem cilvēktiesību aizsardzības mērķiem Eiropā. 

Līdzīgi domājošās valstis piedāvā, ka ECT turpmāk būtu jāvadās no septiņiem pamatprincipiem, tostarp valstīm ir tiesības kontrolēt, kas uzturas to teritorijā un šķērso to robežu; jāievēro pareiza subsidiaritātes principa un jauna samērīguma principa izpratne un jāatzīst pašaizsargājošās demokrātijas princips. Sarakstā ietverta arī atsauce uz Konvenciju kā dzīvu instrumentu, kas vismaz līdz šim ECT judikatūrā tika izmantots, lai paplašinātu Konvencijā ietverto tiesību tvērumu, tostarp attiecībā uz 3. pantu.

Kopējā nostāja neapšaubāmi izdara spiedienu uz ECT, un nekur nav teikts, ka tas apstāsies ar šo tiesu. Saturiski tā atstāj iespaidu, ka visās kontinenta nelaimēs ir vainojama kāda cilvēku grupa – šoreiz patvēruma meklētāji un citi imigranti, kā arī nevajag būt tādiem mīkstmiešiem – dažos gadījumos un pavisam nedaudz var paspīdzināt.

Ir tiesa, ka saprāts nav pazudis – šī gada 20. martā Eiropas Padomes Koordinācijas komiteja cilvēktiesību jautājumos (Steering Committee for Human Rights) ir pieņēmusi ziņojumu maijā iecerēto diskusiju ievadīšanai, un tajā ir novērstas šaubas par to, ka spīdzināšanas aizlieguma tvērums varētu tikt pārskatīts.

Sekosim līdzi šīm debatēm, lai redzētu, kā nosvērsies dalībvalstu līdzsvara meklējumi, vai ierobežojot migrāciju, tiks ievērojami upurētas Konvencijā atzītās cilvēktiesības.