Kopumā aizvadītajā gadā Tiesa un Vispārējā tiesa ir pabeigušas 2301 lietu. Turpmākajās lappusēs jums ir iespēja iepazīties tikai ar pavisam nelielu daļu no šīm lietām, kuras esam izvēlējušies izcelt to nozīmīguma konkrētās Eiropas Savienības (ES) tiesību jomās dēļ.

2025. gada statistika parāda, ka visvairāk lietu Tiesā ir bijušas par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, valsts atbalstu un konkurenci un ekonomisko un monetāro politiku. ESTA biedru sagatavotais lietu apkopojums ļaus jums ielūkoties plašākā tēmu klāstā, kas skar ES vispārējos tiesību principus, tās konstitucionālo dimensiju, ES pilsonības nozīmi un vērtību, migrāciju, dažādus pamattiesību aspektus, autortiesības un to aizsardzību, ES sociālo politiku un konkurenci u.c.

Vispārējā tiesā caurlūkoto tēmu trijnieks kā allaž atšķiras. Te visvairāk lietu ir bijis par intelektuālo īpašumu, ES civildienestu un ierobežojošiem pasākumiem. Tāpēc varētu būt interesanti ielūkoties lietās, kas atklāj arī citas tēmas, ar kurām ikdienā strādā šī tiesa – ES politiskajām partijām piemērojamās finanšu sankcijas, saimnieciskās darbības taksonomija kodol­enerģijas un dabasgāzes jomā, muitas nodokļi ES budžetā, Digitālo pakalpojumu akts u.c.

Speciāli šim izdevumam tapušas arī divas intervijas. Viena – ar Satversmes tiesas tiesnesi Veroniku Krūmiņu par to, ko nozīmē būt ES tiesnesim dalībvalstī un ikdienā piemērot ES tiesības, otra – ar EST Daudzvalodības ģenerāldirektorāta Latviešu valodas tulkošanas nodaļas vadītāju Ilonu Skuju, kura stāsta, kā Latvijas tiesu lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu latviešu valodā nonāk uz EST tiesnešu galda franču valodā, kā arī vispārīgi par EST nolēmumu tulkojumiem latviešu valodā. Šīs intervijas ierakstās Latvijas tiesu dialogā ar EST, kurš, kā nesen atzinis EST priekšsēdētāja vietnieks Tomass fon Danvics, ir regulārs un par jautājumiem, kas patiešām ir pelnījuši EST uzmanību un snieguši sistēmisku ieguldījumu ES tiesībās.¹Arī 2025. gadā Latvijas tiesas² turpināja apliecināt, ka Latvijas tiesību sistēma ir daļa no ES tiesībām, un vērsās EST, lai atbilstoši ES tiesībām pareizi atrisinātu lietu, tādējādi nodrošinot gan efektīvu ES tiesību aizsardzību, gan vienveidīgu ES tiesību piemērošanu visās pārējās dalībvalstīs.

Sirsnīgs paldies “Jurista Vārda” redakcijai, īpaši Dinai Gailītei un Paulai Lipei, par atbalstu un iespēju veicināt zināšanas par ES tiesībām Latvijā un uzticēšanos viesredaktorēm Vinetai Bei un Ilonai Čeičai atkal īstenot šo projektu! Īpaša pateicība visiem ESTA biedriem, kas gatavoja rakstus par lietām.