Tautas nobalsošana ir sekmīgi noslēgusies, un pilsoņu kopums vēsturiskās dusmās ir atlaidis Saeimu. Latviju pārņēmis kārtējais atvaļinājumu laiks. Gandrīz ikviens, atskaitot par ārkārtas vēlēšanām domājošos un partiju dibinātājus, ir devies godam pelnītajā atvaļinājumā vai arī ir jau sācis plānot gaidāmo atpūtu.

Arī tieslietu pasauli pārņēmis atvaļinājumu laiks. Darba grupās vairāk tiek apspriestas gaidāmās brīvdienas, nevis likumu pilnveidojumi un judikatūras atziņas. Tieši šis laiks ir tas, kas liecina – jurists arī ir cilvēks. Atpūta un citas cilvēciskās vājības viņam ir ne mazāk nozīmīgas par veiksmīgi noslēgtu līgumu vai uzvarētu tiesas procesu.

Tieslietu pasaulē jau ierasti šajā laikā mūs gaida arvien mazāk jaunumu. Tie tiek atstāti rudens pirmajām dienām. Vasarai nav raksturīgas nedz jaunas tiesu nolēmumos atrodamās atziņas, nedz arī būtiski grozījumi normatīvajos aktos. Tāpat droši vien mūs nepārsteigs skaļas juristu darba maiņas vai jauni plānoto darbu pieteikumi.

Tomēr jāteic, ka šajā laikā arī par tieslietām aizmirst nevajadzētu. Šajā ziņā tiem juristiem, kas teorētiski vai praktiski interesējas par valststiesībām, ir paveicies. Publisko tiesību institūts, pateicoties Arvīda Dravnieka nerimstošajai iniciatīvai un idejām, jau astoto gadu rīko šīs jomas interesentu kopā sanākšanu konstitucionālās politikas seminārā Bīriņos. Tieši jūlija beigas ir tas laiks, kad visdažādākajās Eiropas malās strādājošie var pulcēties vienkopus un kopīgi apspriest jaunākās valststiesību aktualitātes.

Tāpēc jāteic, ka atvaļinājums nav brīdis, kad juristam vajadzētu izslēgt visas iespējas ieinteresētajiem viņu sameklēt un aizmirst par aroda prasmju pilnveidošanu. Arī atvaļinājumā juristam vajadzētu palikt juristam. Šajā laikā vajadzētu apsvērt gan savu zināšanu pilnveidošanas iespējas, gan arī bez steigas pārdomāt jaunus izaicinājumus un interesantus prakses gadījumus.