Dipl.iur. Valērijs Agešins, Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs

1. Tieši juristi ir tie, kas sargā, stiprina un attīsta demokrātijas pamatprincipus, un tas ir mūsu visu profesionālais pienākums. Mēs kopā veidosim tiesisku valsti, kurā ikviens cilvēks ir personība un kurā valda princips – viens likums un viena taisnība visiem. Ja mēs to darīsim tikai vārdos, tad valsts un iedzīvotāju izpratne par tiesiskumu būtiski atšķirsies. Un tad varētu izrādīties, ka tauta sociālo taisnīgumu vērtēs augstāk par abstraktu "tiesiskumu", kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, kura tomēr ir un paliek lielākās sabiedrības daļas galvenais mērķis. Līdz ar to plānoju izmantot savu izglītību un līdzšinējo trīs sasaukumu parlamentāro pieredzi, lai ietekmētu tādu likumprojektu virzību, kuri ir nozīmīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieņemtajiem tiesību aktiem ir jābūt pēc iespējas visas sabiedrības, nevis kādas šauras grupas interesēs. Šādu likumu, kas skar ļoti nozīmīgus un svarīgus jautājumus, ir daudz. Katrai iedzīvotāju grupai ir savas intereses un prioritātes. Tāpēc svarīgākais ir veidot sakārtotu normatīvo aktu sistēmu, kura ir saprotama un taisnīga, neatkarīgi no atsevišķu personu šodienas interesēm. Līdz ar to noteikti vajadzētu veikt vispārēju esošā tiesiskā regulējuma juridiskās kvalitātes izvērtējumu, pārskatot haotiskos un nesaskaņotos tiesību aktus. Svarīgi ir radīt šķēršļus nepārdomātai tiesību aktu izstrādei un slēptai lobiju ietekmei. Profesijā un amatā strikti ievēroju demokrātiskumu, humānismu, likumību, zinātniskumu un rūpību. Godīgums un atbildība palielina Saeimas prestižu.

2. Mans sapnis ir dzīvot tiesiskā valstī, kurā katrs indivīds ir spējīgs realizēt savas tiesības. Tāpēc ir būtiski veicināt savlaicīgu un adekvātu Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un Augstākās tiesas spriedumu izpildi, stingri nosakot valsts institūcijām pienākumu īstenot attiecīgas likumdošanas iniciatīvas, kuras risinātu šo tiesu atklātās nepilnības Latvijas tiesību sistēmā. Tāpēc esmu gatavs piedalīties šāda sapņa īstenošanā.

3. Jau vairākus gadus esmu lektors vienā no Latvijas augstskolām un sen esmu sapratis, cik interesanti ir dalīties zināšanās un pieredzē. Tāpēc uzskatu, ka jebkuram juristam jāseko līdzi visām novitātēm savā jomā. Plānoju arī turpmāk izmantot iespēju nodot augstskolu studentiem savas zināšanas, iemaņas un prasmes.

Dipl.iur. Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētāja

Arī 11. Saeimā turpināšanu strādāt Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā, uzsvaru liekot uz tiesu procesu padarīšanu par atklātākiem, sabiedrībai saprotamākiem un pieņemamākiem. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šajā jomā būs administratīvā procesa un civilprocesa uzlabošana. Grozījumi Administratīvā procesa likumā varētu sekmēt tiesas procesu paātrināšanu. Lai palielinātos sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, jāturpina tiesu nolēmumu brīvas pieejamības nodrošināšana.

Demokrātijas stūrakmens ir sabiedrības iesaistīšanās un interese par valstī notiekošajiem procesiem. Tādēļ 11. Saeimā turpināšu dažādas sabiedrības iesaistes un parlamenta atvērtības iniciatīvas. Tā, piemēram, jau šobrīd organizējam NVO forumu un Jauniešu Saeimu, kur jaunieši no visas Latvijas iejutīsies parlamentāriešu lomās, debatēs un pieņems rezolūcijas par sev un valsts attīstībai aktuāliem jautājumiem.

Demokrātija aug līdzi laikam, tādēļ būtiski ir tālāk attīstīt ideju par iedzīvotāju elektroniski pausto iniciatīvu izskatīšanu Saeimā. Tā ir mūsdienīga iespēja paplašināt iedzīvotāju līdzdalību likumdošanas procesā. Saeimas kārtības rullī būtu jāparedz jaunas un efektīvas formas iedzīvotāju līdzdarbībai likumdošanas procesā. Tomēr šīs iniciatīvas īstenošana prasa laiku, jo ļoti rūpīgi jāizdiskutē un jāizvērtē šīs iniciatīvas regulējums un dažādās nianses, kas saistītas ar praktisku attiecīgo procedūru iedzīvināšanu. Tāpēc jau šā gada septembrī Saeimā notika publiska ekspertu diskusija par šo jautājumu, un arī turpmāk veicināšu šīs idejas tālāku virzību.

Mg.iur. Inga Bite, Saeimas priekšsēdētājas biedre

1. Kā galveno lietu gribētu minēt tiesu procesa efektivitātes uzlabošanu. Koncentrējoties galvenokārt uz administratīvo procesu un civilprocesu, ierosināšu pārskatīt pastāvošās procesuālās prasības ar mērķi dot tiesnesim lielāku brīvību un elastību lietas izskatīšanas organizēšanā, izvēloties tās procesuālās darbības, kas nepieciešamas taisnīga rezultāta sasniegšanai, bet atmetot tās, kas konkrētās lietas izskatīšanai nav nepieciešamas. Vienlaikus pievērsīšu uzmanību pārsūdzamo procesuālo dokumentu skaita samazināšanai un tiesas nolēmumu formas vienkāršošanai gadījumos, kad tas iespējams, saglabājot tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas.

2. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāšu nepieciešamo normatīvo regulējumu vispārējās jurisdikcijas rajonu tiesu reformai, pārskatot tiesu izvietojumu, lai izlīdzinātu noslodzi. Šajā procesā, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, tiks izvērtēta gan iedzīvotāju skaita proporcija vienas tiesas darbības teritorijā, gan tiesu fiziskā pieejamība, gan Latvijas administratīvi teritoriālās vienības un citi kritēriji.

3. Izstrādāšu tiesu nolēmumu publiskošanas un sistematizācijas modeli, piedāvājot tā īstenošanas mehānismu un metodoloģiju.

Dr.iur. Ilma Čepāne, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja

1. Veicināt atklātību parlamentā. Ceru panākt likumprojekta, kas paredz atteikties no Saeimas kārtības rullī paredzētajiem aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām, pieņemšanu.

Šī apņemšanās noteikti ir vērtējama vispretrunīgāk, tāpēc centīšos to raksturot nedaudz plašāk. Pašreizējā Saeimas kārtības ruļļa redakcija paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonu ievēlēšanu/ iecelšanu/ apstiprināšanu amatā vai atbrīvošanu no amata. Pie tam neizskaidrojumu iemeslu dēļ daļa amatpersonu tiek ievēlētas ar vēlēšanu zīmēm, piemēram, Prezidija locekļi, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks un valsts kontrolieris, bet citas, piemēram, ģenerālprokurors vai Satversmes tiesas tiesneši, – ar elektroniskās balsošanas aparatūras palīdzību. Pēdējā gadījumā par aizklātu balsošanu varam runāt tikai nosacīti, jo balsošanas aparatūra ierīkota ir tā, ka ne tikai apkārt esošie kolēģi, bet pat žurnālisti var redzēt deputāta rīcību. Ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm.

Jau 10. Saeimas laikā Juridiskajā komisijā tika izstrādāti grozījumi Kārtības rullī, kas paredz, ka atklāti jāievēl Saeimas Prezidija locekļi, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un virkne citu likumos noteiktu amatpersonu. 11. Saeima šos grozījumus ir pieņēmusi 1. lasījumā. Saskaņā ar Satversmē nostiprināto regulējumu aizklāts balsojums pagaidām saglabātos par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu, taču, ievērojot kolēģu priekšlikumus, centīšos nodrošināt, lai Juridiskā komisija varētu vērtēt nepieciešamību atteikties no aizklāta balsojumu arī šo amatpersonu vēlēšanās.

Apzinos, ka atklātai balsošanai ir gan priekšrocības, gan arī trūkumi. No vienas puses, aizklāta balsošana Saeimā par valsts amatpersonām neveicina sabiedrības uzticēšanos parlamentam. Īpaši gadījumos, kad tiek izteiktas aizdomas, ka atsevišķi deputāti, iespējams, ir melojuši un rīkojušies pretēji saviem solījumiem. Šāda kārtība veicina arī korupciju.

No otras puses, aizklātās balsošanas atbalstītāji savu viedokli saista ar t. s. sirdsapziņas balsojumiem, kas deputātam dod iespēju rīkoties pretēji dažādu interešu grupu, plašsaziņas līdzekļu vai partijas (frakcijas) vadības spiedienam. Citus vēl baida ievēlēto amatpersonu iespējamā atriebība.

Tomēr pašreizējā situācijā, kad uzticēšanās līmenis Saeimai ir tik ļoti zems, kad ievērojama sabiedrības daļa pieprasa amatpersonu atklātu ievēlēšanu, minētie grozījumi ir nepieciešami. Savukārt deputātiem ir jābalso pēc sirdsapziņas, taču viņi nedrīkstētu padoties politiskajam spiedienam brīžos, kad viņiem jālemj par visai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka saistībā ar amatpersonu atklātu ievēlēšanu nevajadzētu vilkt vienlīdzības zīmi ar Saeimas vai pašvaldības vēlēšanām. Pirmkārt, to, ka Saeimu ievēl aizklātās vēlēšanās, noteic Satversmes 6. pants. Otrkārt, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoši Eiropas standarti. Treškārt, parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās persona pārstāv tikai pati sevi, bet deputāts, balsojot par valsts augstākajām amatpersonām, – arī savu elektorātu.

2. Pilnveidot administratīvā procesa, kriminālprocesa un civilprocesa tiesisko regulējumu. Ņemot vērā Latvijā pastāvošo praksi, kad lietas tiesās tiek izskatītas gadiem, vairākkārt atliktas maznozīmīgu vai apšaubāmu iemeslu dēļ, ir nopietni jāpārskata lietu izskatīšanas termiņi, kā arī lietu atlikšanas tiesiskie pamati. Jāizlīdzina tiesu noslodze valsts reģionos un vienlaikus jāsamazina pārsūdzības instanču skaits atsevišķām kategoriju lietām. Līdz ar to Juridiskās komisijas darbā tiks pārskatīti un izvērtēti tādi likumi kā Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums un Kriminālprocesa likums, lai novērstu minētās, kā arī citas konstatētās problēmas, kas sekmē tiesu darbības efektivitātes mazināšanu.

3. Veicināt efektīvu, atklātu un savlaicīgu nevalstisko organizāciju un profesionālu ekspertu līdzdalību Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs. Izskatot likumprojektus par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, uz Juridiskās komisijas sēdēm viedokļa uzklausīšanai iespēju robežās tiks aicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas pārstāvētu sabiedrības intereses attiecīgajā jautājumā, kā arī nozaru speciālisti un eksperti. Tas nodrošinātu demokrātisku sabiedrības interešu un viedokļa uzklausīšanu. Turklāt ekspertu piesaiste novērstu iespējamas nepilnības attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrādē, jo ne visi deputāti var pārzināt attiecīgās nozares specifiku un nianses.

Dipl.iur. Edmunds Demiters, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs

Demokrātijas un tiesiskuma veicināšana Latvijā atspoguļojas Zatlera Reformu partijas (turpmāk – ZRP) ideoloģijā. ZRP ideoloģijas stūrakmens ir pilsoņu solidaritāte un uzsvars uz kopienas identitāti un spēku, tādēļ ZRP ar tiešās demokrātijas rīkiem prognozē atcelt atsevišķu personu spēju ietekmēt politisku lēmumu pieņemšanu savās savtīgās interesēs. Latvijā demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanu atspoguļo jau ZRP esošā rīcībpolitika, piemēram:

1) likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" izstrāde, paredzot, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā;

2) likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" un "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"" izstrāde, paredzot pilnīgu atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas, atbrīvošanas vai atlaišanas no amata gadījumos.

Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.

Sava deputāta pilnvaru laikā veicināšu demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu Latvijā, pamatojoties uz ZRP ideoloģijas pamatprincipiem un ņemot vērā valdības noteiktās prioritātes turpmākajiem trim gadiem. 11. Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas laikā par savu prioritāti izvirzu inovatīvas un efektīvas ekonomikas attīstību, īpašu nozīmi pievēršot nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanai.

Dipl.iur. Rihards Eigims, Saeimas deputāts

Pirmkārt, vēlos veicināt izglītības sistēmas attīstību, it īpaši reģionos, lai arī tur jauniešiem būtu pieejama kvalitatīva izglītība. Otrkārt, uzskatu, ka ir jānodrošina cilvēku tiesības uz pamatbrīvībām, kuras jau ir norādījis tiesībsargs – fotoradaru uzstādīšanas jautājums, kredītņēmēju aizsardzība, bērnu tiesības, komunālo pakalpojumu tarifi, ar ieslodzīto pirmstiesas izmeklēšanu saistītie jautājumi un to sadzīves apstākļi u. c. Visbeidzot ir jārisina jautājums par tiesu noslogotību un jāizvērtē tiesu varai piederīgo kvalifikācija, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu un tiesisku nolēmumu rezultātu.

Mg.iur. Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts

1. Tiesu sistēmas attīstība un stiprināšana. Jāpilnveido tiesu darba organizācija. Jāveicina tiesnešu atlases un kompetences novērtēšanas atklātība. Sabiedrībai ir jānodrošina iespēja būt informētai par aktuālajiem jautājumiem tiesu sistēmā un pieņemtajiem nolēmumiem. Pastāv nepieciešamība norobežot tiesnešu izvērtēšanu un apstiprināšanu no izpildvaras un politiskās varas ietekmes.

2. Ir jānodrošina juridiskās kvalitātes izvērtējums esošajam tiesiskajam regulējumam un normatīvo aktu projektiem. Jāpalielina sabiedrības līdzdalība sistematizācijā un jaunradē. Jāveicina tiesas spriedumu izpilde, nosakot pienākumu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, kuras risinātu tiesu atklātās nepilnības Latvijas tiesību sistēmā.

3. Efektīva un kvalitatīva Politikas plānošanas dokumentos deklarēto pamatnostādņu realizācija. Ir jāatrod līdzsvars starp pēctecību, koordinētību un finansiālajām iespējām. Politikai vadības sistēmā ir jābūt orientētai uz rezultātu, nevis uz politikas plānošanas pamatnostādņu padarīšanu par pašmērķi.

Jāpilnveido uzraudzības mehānisms valsts naudas izsekošanai, jāīsteno valsts uzņēmumu pārvaldes reforma, lai novērstu politisko ietekmi valsts uzņēmumu pārvaldīšanā.

Bac.iur. Kārlis Eņģelis, Saeimas deputāts

Saeimas uzdevums ir būt par mūsu valsts demokrātijas un tiesiskuma stūrakmeni. Šajā laikā, kad iedzīvotāju uzticība Saeimai ir kritiski zema, deputātu virsuzdevums līdz 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā ir ievērojami celt šo uzticības līmeni. Ļoti svarīga būs politisko organizāciju un to pārstāvju spēja ārēji demonstrēt nobriedušāku politisko kultūru, kurā netiek izcelti aizkulišu notikumi un personiski apvainojumi, bet dominē inteliģenta argumentācija un kritika. Taču ir nepieciešamas arī politiskās sistēmas reformas. Viens solis pareizajā virzienā, kuru pilnībā atbalstu, ir Saeimas aizklāto balsojumu atcelšana. Atbalstīšu arī deputātu tuvināšanu vēlētājiem ar vēlētāju reģistra ieviešanu arī Saeimas vēlēšanām, kā arī ar vēlēšanu apgabalu skaita palielināšanu. Vērā ņemama iniciatīva Saeimas atvērtības veicināšanai ir, ka priekšlikumi, kurus ar elektronisko parakstu atbalsta 10 000 iedzīvotāju, tiek izskatīti Saeimā, lai arī uzskatu, ka, samērojot ar Latvijas iedzīvotāju skaitu, šo slieksni varētu samazināt uz pusi. Arī lobijisma tiesiskā regulējuma sakārtošanai ir jābūt šīs Saeimas dienaskārtībā, lai mazinātu koruptīvu darbību iespējamību parlamentārajā darbā.

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts

Tiesiskums ir obligāts sabiedrības drošības un attīstības priekšnosacījums, savā veidā – gaiss, kura neesamība vai trūkums noslāpē valsts ekonomisko, sociālo, kultūras un citas dzīves jomas, bremzē valsts attīstību.

Strādājot Saeimā, es vēlos stiprināt tiesiskumu – sekmēt tādu likumu pieņemšanu, kas atspoguļo ikviena godīga cilvēka intereses un taisnīgi regulē sabiedriskās attiecības (1), veido efektīvu izpildvaras institucionālo sistēmu (2), kā arī garantē indivīdu un sabiedrības interešu aizsardzību neatkarīgā, uzticamā un pieejamā tiesā (3). Īpašu uzmanību veltīšu likumprojektiem, kas reglamentē tiesību aizsardzības sistēmas institūciju darbu, procesuālās attiecības un kārtību, tiesvedību, nosaka likumpārkāpumu loku un paredz sodu par to izdarīšanu.

Uzskatu, ka saiknei starp cilvēkiem un Saeimu jābūt ciešākai – vēlētājiem jābūt iespējai aktīvi komunicēt ar deputātiem un uzzināt deputātu viedokļus par aktuāliem jautājumiem. Atzinīgi vērtēju www.gudrasgalvas.lv un www.manabalss.lv iniciatīvas, kā arī atbalstu likumu grozījumus, kas 10 000 pilsoņu nodrošinās tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Saeimā.

Aicinu "Jurista Vārda" lasītājus aktīvāk izmantot www.saeima.lv publiskoto informāciju par izskatāmajiem likumprojektiem, kā arī sūtīt deputātiem savus ierosinājumus un priekšlikumus.

Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre

Negribētu izšķirt tikai trīs lietas, ko plānoju izdarīt kā deputāte. Tādēļ kā galveno prioritāti izvirzu aktīvu darbu likumdošanas procesā, jo īpaši, darbojoties Juridiskajā komisijā. Lielāku uzmanību vēlos veltīt tieši konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību jautājumu dziļākai analīzei.

Juridiskās zināšanas palīdz deputātam izgaismot tās nepilnības, kas būtu jārisina likumdošanas ceļā, vai, gluži pretēji, novērtēt situāciju un konstatēt, ka problēma atrisināma bez tiesību normu jaunrades. Jurista skatījums uz tiesību sistēmu kā vienotu veselumu palīdz katrai situācijai rast tādu regulējumu, kas iekļaujas jau pastāvošajā tiesību aktu kopumā.

Viens no maniem pirmajiem darbiem Saeimā ir saistīts ar amatpersonu ievēlēšanas un iecelšanas aizklāto balsojumu kārtības atcelšanu. Uzskatu, ka, izvērtējot Latvijas parlamentārās demokrātijas problēmsituācijas, turpmāk visiem Saeimas balsojumiem jābūt atklātiem. Tādēļ ne vien atbalstu sagatavotos grozījumus Saeimas kārtības rullī, bet papildus tiem kopā ar ZRP frakcijas deputātiem esam izstrādājuši arī grozījumu likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus "Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz pilnīgu atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem amatpersonu iecelšanas procesā. Šo grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanā, nodrošināt publisku parlamentāro diskusiju un īstenot parlamentārās demokrātijas tautas pārstāvības virsprincipu.

Kā būtisku 11. Saeimas darba uzdevumu saredzu arī tiešās demokrātijas stiprināšanu. Daudzu valstu pozitīvie paraugi pārliecina par nepieciešamību iedzīvotājus vairāk iesaistīt gan parlamenta, gan valdības un pašvaldību darbā. Lai motivētu iedzīvotājus līdzdarboties, jānostiprina viņu iespējas daudz aktīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Tāpat, izmantojot savu pieredzi zvērināta advokāta praksē, vēlos strādāt pie tiesu pieejamības un tiesas procesa efektivitātes uzlabošanas.

Dr.iur. Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāts

Strādāšu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī tās Korupcijas novēršanas apakškomisijā, lai aktīvi piedalītos to likumu izstrādē un pilnveidē, kuri saistīti ar tiesību aizsardzības iestāžu darbību.

Vadot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisiju, nodrošināšu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības uzraudzību, rūpēšos, lai augtu sabiedrības informētība par korupcijas problēmām un neiecietība pret to.

Kopā ar "Vienotības" frakcijas kolēģiem strādāšu pie likumprojektiem, kuri nodrošina un veicina sabiedrības līdzdalību likumdošanas un valsts pārvaldes procesos.

Dipl.iur. Klāvs Olšteins, Saeimas Pieprasījumu komisijas sekretārs

Juridiskā pieredze ļauj daudz pragmatiskāk skatīties uz esošās likumdošanas nepilnībām, kā arī rast risinājumus to novēršanai. Ja jāmin vien trīs lietas, ko esmu iecerējis paveikt, tad kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskatu skaidrot sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā. Pašlaik valsts iedzīvotāji, kuri nav saistīti ar politiku, jūtas kā novērotāji un, manuprāt, ir vairāk nekā nepieciešams skaidrot, ka arī viņi var būt aktīvi valstisku un politisku procesu veidotāji un dalībnieki.

Par sev svarīgu uzdevumu uzskatu arī jaunā Tirdzniecības likuma izstrādes veicināšanu, kas būtu nozīmīgs papildu mehānisms, lai regulētu Latvijas tirgotāju un piegādātāju attiecības, kā arī aizstāvētu Latvijas ražotāju intereses. Attiecībā uz Saeimas darbu pilnīgi noteikti iestāšos par to, ka ir jāveic izmaiņas Saeimas kārtības rullī un jāatsakās no aizklātajiem balsojumiem. Tāpat arī Saeimai būtu jāatsakās no balsojuma formas "atturas", kas pašlaik faktiski nozīmē balsojumu "pret".

Mg.iur. Dzintars Rasnačs, Saeimas sekretārs

1. Nozīmīgākais darbs, kas 11. Saeimai būtu jāizdara, ir tādu Satversmes grozījumu pieņemšana Saeimā un tautas nobalsošanā, kas neatgriezeniski nostiprinātu Latvijas nacionālā valstiskuma pamatus. Satversme būtu jāpapildina ar preambulu, nosakot, ka Latvijas Republika ir 1918. gada 18. novembrī latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā dibināta latviešu tautas nacionāla valsts un tās nacionālais valstiskums nodrošināms paaudžu paaudzēs. Satversmes 77. pants būtu grozāms, nosakot, ka Satversmes preambula, 1., 2., 3., 4. un 77. pants nav grozāms.

2. Tādu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana, kas nodrošinātu iespēju iegūt dubulto pilsonību trimdas latviešiem un latviešu bērniem, kuri dzimuši ārzemēs.

3. Tādu likumu pieņemšana, kā rezultātā palielinātos valsts valodas lietošanas īpatsvars mazākumtautību skolās, plašsaziņā un komercdarbībā, īpaši – pakalpojumu jomā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", Boriss Koļesņikovs, Saeimas kanceleja