Raksturojot televīzijas attīstību Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (turpmāk – PSRS), jāmin visu televīzijas studiju vienojošais parametrs – nepieciešamība ētera laiku aizpildīt ar zināmām programmas minūtēm un stundām. Tā kā video ierakstīšanas tehniskās iespējas vēl neeksistēja, tad kinofilmas – gan mākslas filmas, gan dokumentālās – savā ziņā bija televīzijas programmas "galvenie balsti", ar to saprotot ētera laika aizpildīšanu, jo nevienai studijai nebija iespējams nodrošināt tik daudzu jaunu oriģinālraidījumu sagatavošanu un pārraidīšanu. Filmu ražošana televīzijas vajadzībām tika veikta pārsvarā divu organizāciju sastāvā ietilpstošajās struktūrās – PSRS savienoto republiku vai autonomo republiku televīzijās, kā arī PSRS Valsts kinematogrāfijas komitejas studijās. Par televīzijas studijās tapušajām filmām (ne Krievijā, ne arī lielā daļā bijušās PSRS republikās izgatavotajām filmām) strīdu praktiski nav. Tajā pašā laikā strīdi pastāv tieši par kinostudijās tapušo televīzijas filmu autortiesību piederību. Publiskajā telpā tiek vilkta arī konkrēta robežšķirtne – 1991. gada 25. decembris, kad oficiāli beidza pastāvēt Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Savukārt Krievijas Federācijā par tās teritorijā uzņemto filmu "sarkano līniju" uzskata 1992. gada 3. augustu, kad stājās spēkā Krievijas Federācijas autortiesību likums.¹ Latvijā šādas sarkanās līnijas ir vairākas – neatkarības atjaunošana de iure, tad de facto, kā arī likums "Par autortiesībām un blakustiesībām", kas stājās spēkā 1993. gada 15. maijā.

Krievijā vienota viedokļa par šo filmu tiesību piederību nav ne juristu, ne autoru, ne arī valsts organizāciju – iespējamo tiesību pārmantotāju – vidū.² Vienotais, pareizais viedoklis neveidojas arī tiesu praksē, jo tiesas spriedumi ir galēji pretēji, mainīgs ir iesaistīto pušu skaits, kā arī argumentācija. Krievijas autortiesību speciālisti šādus atšķirīgus tiesas spriedumus nepamato ar izskatāmā jautājuma sarežģītību, bet gan ar to, ka tiesas jau no cariskās Krievijas laikiem šajā valstī ir bijušas "materiāli ietekmējamas".³

Televīzijas filmu tiesību piederības jautājums

Kāpēc pastāv strīdi par televīzijas filmu autortiesībām? Uz tām pretendē kā to izgatavotāji, tā arī to pasūtītāji.