Vai šāds juridisks instruments – Satversmes ievads – varētu kalpot par valsti stabilizējošu un sabiedrību saliedējošu elementu?
Tiesību avotu preambulas parasti skaidro tiesību akta mērķus. Jebkuru tiesību aktu piemēro atbilstoši tā mērķim. Likuma mērķus pieņemts norādīt 2. pantā. Likuma grozījumu mērķus varam atrast likumprojekta anotācijā. Mērķi ir arī tiesību vai valsts pārvaldes nozarēm un apakšnozarēm. Mērķi ir arī sabiedrībai kopumā. Juristi tos mēdz saukt par vispārējiem tiesību principiem. Tiem ir augstāks spēks nekā likumdevēju radītām tiesībām. Tiesību principi sasaista valsti ar sabiedrības mērķiem. Padara darbošanos valsts vārdā un sabiedrības resursu lietošanu jēgpilnāku.
Tieši jēgpilnības mūsu valstij pietrūkst visvairāk. Pilsoņi, kuriem rūp šī valsts, jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Kādam šīs izjūtas jāformulē vārdos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
