Žurnāls: Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Intervija

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

Kristīne Dārzniece intervijā JURISTA VĀRDAM

Gatis Litvins

Boriss Koļesņikovs

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu.

Paldies, ka atvēlējāt savu laiku un piekritāt intervijai. Sākot ar vispārīgāko, jūsuprāt, vai Mediācijas likums, ko Saeima pieņēma 2014. gada 22. maijā un kas stājās spēkā tā paša gada 18. jūnijā, ir pilnīgs?

Vispirms liels ieguvums ir tas, ka Mediācijas likums ir tapis un tas ir stājies spēkā. Tam ir spēcīgs vēstījums sabiedrībai, ka mediācijai ir valstiska nozīme un valsts to atzīst par alternatīvu strīdu risināšanas līdzekli.

Likumprojekta pieņemšanas ceļš bija grūts un ilgs. 2008. gadā Eiropas Komisija pieņēma Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. 2009. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā", savukārt 2010. gadā tika apstiprināts Pasākumu plāns koncepcijas īstenošanai, kurš ietvēra nepieciešamību radīt Latvijā Mediācijas likumu kā "jumta likumu", kas attiektos uz visām jomām, kur būtu nepieciešama un iespējama tiesai alternatīva strīdu risināšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

25 KOMENTĀRI

Senlatvietis

27. Maijs 2015 / 08:37

ATBILDĒT

Piemēram:
1) Ir aizdota nauda;
2) noteiktajā termiņā tā nav atmaksāta;
3. Tiek celta prasība par parāda piedziņu!

Es atvainojos, bet ko pie velna te mediatēt (lasīt arī - meditēt)???
Pilnīga bezjēga un totāls nonsenss. Lieka papīru sūtīšana un nekas vairāk.

Vienkārši bariņam juristu (ne tikai Latvijā) bija nepieciešams jauns piepelnīšanās avots un tā cēlu mērķu vārdā dzima mediācija.

Latvijā cik dzirdēts iekļūšana šajā cunftē arī sāk palikt grūtāka, līdzīgi kā pie administratoriem.

Mani tikai interesē mediācijas pienesuma apkopojums gada griezumā! Cerams, ka kāds uztaisīs kopsavilkumu par to:
1) Cik mediācijas procesi ir notikuši;
2) Cik no tiem bijuši rezultatīvi;
3) Cik ir vidējā viena mediācijas procesa izmaksa

Jurčiks > Senlatvietis

27. Maijs 2015 / 09:46

ATBILDĒT

Redzi, praksē lielākajā daļā strīdu ne viss ir tik primitīvi, kā tu raksti. Ir strīdi, kur par parāda pamatsummu nav strīda, bet strīds ir par procentu apmēru (piem., ir vai nav taisnīgs), par līgumsoda uzskaitīšanas sākuma un beigu termiņu utt, resp., blakus prasījumiem. Bieži vien kreditors var būt gatavs atteikties pilnībā vai daļēji no šiem blakus prasījumiem, jo tiesāšanās vienalga būs dārgāka, parādnieks arī var gribēt izvairīties no ilgstošas tiesāšanās utt. Tad var būt neskaitāmi strīdi, kuros problēma ir neprecīzi noformulēts līguma noteikums, un te arī var nonākt pie savstarpējo normāla risinājums bez tiesas. Skaties plašāk!... Jā, un cik zinu, tad mediācija maksā reizes 3-5 lētāk nekā advokāts tiesā...

Senlatvietis > Jurčiks

27. Maijs 2015 / 10:18

ATBILDĒT

Nu redzi Jurčik, Tevis minētais uzskaitījums ir labi ja 10% no visām lietām, labi ja!
Bet ko es gribēju ar šo primitīvo piemēru pateikt - konceptuāli mediācija varbūt arī nav slikta ideja (varbūt arī ir - turpmākais gads parādīs), bet nevajag to uzreiz taisīt par biznesu!
Piekritīsi, ka ne visos strīdos mediācija ir iespējama un tieši tāpēc būtu bijis jāizdala mediācijas piemērošanas gadījumi (kā tas ir daļā valstu, kuras gan netika analizētas, veidojot (kultivējot) mediācijas procesu Latvijā).

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 22

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"