Lennarts Meri, Igaunijas Republikas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam, savulaik izteica ļoti interesantu domu: “Mazo valstu atomierocis ir starptautiskās tiesības”,1 un viņam var pilnībā piekrist. Gan Igaunijas, gan pārējo Baltijas valstu neatkarības de facto atjaunošana 1990.–1991. gadā visvairāk sakņojās tieši starptautiskajās tiesībās. Toreiz pirmā valsts, kas izrādīja savu drosmi un atzina Latvijas Republiku, bija mazā Islande. Tas notika, lielā mērā pateicoties Jonam Baldvinam Hannibalsonam (Jón Baldvin Hannibalsson), kurš bija Islandes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs no 1988. līdz 1995. gadam un liels Baltijas valstu draugs.2
Vienlaikus starptautiskajām publiskajām tiesībām un to efektivitātei vēsturiski ir veltīts arī daudz kritikas. “Likums bez tiesas” – tā savulaik starptautisko tiesību klasiķis Hugo Grocijs (Hugo Grotius) rakstīja savā 1625. gada darbā “Kara un miera likumi” (De jure belli ac pacis), raksturojot tiesas varu starptautiskajās attiecībās.3 Zvērināts advokāts Armīns Rūsis vēl pirms Otrā pasaules kara rakstīja: “Zināma lieta, ka starptautiskajām tiesībām nepiemīt tikpat liels spēks kā valsts iekšējām tiesībām; starptautiskās tiesības var samērā viegli pārkāpt, neriskējot ar sodu vai ar pienākumu atlīdzināt radušos zaudējumus.”4 Savulaik franču matemātiķis un filozofs, kurš bija dzimis juristu ģimenē, Blēzs Paskāls (Blaise Pascal)5 definēja: “Tiesības bez spēka ir bezspēcīgas; spēks bez tiesībām ir varmācīgs; tiesības bez spēka ir pretruna, jo vienmēr atradīsies ļaunie; spēks bez taisnības ir vainīgs; tādēļ jāapvieno tiesa un spēks, un, lai to panāktu, nepieciešams, lai tas, kas ir taisnīgs, būtu stiprs, un tas, kas stiprs, lai būtu taisns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
