Pēdējās nedēļās Latvijas masu medijos par Čehijas tiesībsargājošām institūcijām varam lasīt vairāk nekā ikdienā. Tas saistīts ar 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzētā Anša Ataola Bērziņa lietu par viņa izdošanu. Konkrētā lieta ir aizgājusi gana tālu un ievirzījusies robustā juridiskā strīdā. Ir pagājis daudz laika, un sabiedrību jau sen nodarbina citas problēmas. Kurš vairs atceras, kāpēc vispār notika 2009. gada Vecrīgas grautiņi un kāpēc Ansis Ataols tur atradās, kādu ideju pārņemti bija klātesošie ļaudis un pret ko iestājās?

Tomēr, neskatoties uz "paraugmācībām", ko ik pa laikam demokrātiskās valstīs gūst neveiksmīgākie vai varbūt skaļākie no protestētājiem, tomēr rodas arvien "jauni anši", kuri acīmredzot jau ir sagatavojušies publiski saņemt sodu no valsts, tomēr atļaujas paust savu protestu varbūt ne tajā visparastākajā un valsts aparātam patīkamākajā veidā.

Čehijā pēdējā laikā visplašāko ievērību guvušais "anšu izlēciens" nobrieda kādā 2015. gada septembra sestdienā, kad trīs mākslinieku grupas "Ztohoven" dalībnieki (Filip Crhák,¹ Matěj Hájek un David Hons), uzdodoties par skursteņslauķiem, uzrāpās prezidenta pilī Prāgā un nomainīja prezidenta karogu pret milzīgām sarkanām apakšbiksēm. To krāsa demonstrēja protestu pret prezidenta Miloša Zemana simpātijām pret Ķīnu un Krieviju. Savā mājaslapā "Ztohoven" publicēja paziņojumu: "Šodien mēs izkarinājām atbilstošu "karogu" pār pili, kurā strādā cilvēks, kam ne par ko nav kauna."

Pati mākslinieku grupa jau iepriekš ir izcēlusies ar sociāli politiskām mākslas aktivitātēm, un arī tās nosaukums tulkojumā ir visai daudznozīmīgs: to var lasīt gan kā Z toho ven ("Izeja") vai Sto Hoven ("Simts mēslu"). Mākslinieku rīcība 2015. gadā radīja lielu rezonansi sabiedrībā, un kopš tā laika "sarkanās apakšbikses" pastāvīgi parādās protestos un kļuvušas par neatņemamu Čehijas mūsdienu politikas kritikas simbolu. Tomēr arī valsts aparāts šādu "izgājienu" nav ignorējis.

Pret māksliniekiem tika ierosināta krimināllieta. Šajā lietā īpaši tika izvērtēts, kāda ir prezidenta nozagtā karoga vērtība un kādu postījumu jumtam ir nodarījuši "vandāļi". No visiem šiem aspektiem atkarīgs, cik lielā mērā valstij radīti zaudējumi, kāds ir nodarījuma apmērs. 2016. gadā pirmās instances tiesa atzina, ka mākslinieku darbības nav atzīstamas par kriminālpārkāpumu. Tiesnese Šarka Šantorova atzina, ka "citādi varētu rasties bīstams precedents, kas robežojas ar totalitāro režīmu, kurš ierobežo vārda brīvību un politiskos uzskatus". Tomēr lieta tika pārsūdzēta, un galējais spriedums vēl nav stājies spēkā.

Paša prezidenta karoga tālākais liktenis bija turpinājums mākslinieku akcijai. Lai gan mākslinieki sākotnēji apgalvoja, ka karogs "ir aizlidojis", tomēr 2016. gadā tas publiski tika sagriezts 1152 daļās un visā Čehijā izplatīts, izmantojot bitkoinu sistēmu. Tādējādi mākslinieki protestēja pret varas centralizāciju, kas ir "nebeidzama cīņa ar aplamām tendencēm kontrolēt mūsu dzīves". Šīs tiesu lietas tālākajai attīstībai būs vērts sekot līdzi, jo mākslinieku arguments, ka viņu rīcība ir nevis vandālisms, bet gan vārda brīvības izpausme, radīs interesantu precedentu mūsdienu Eiropā, kurā acīmredzot standarta demonstrācijas, atļauti gājieni un pat saskaņoti streiki nevar pietiekami efektīvi iespaidot notiekošos procesus un raisīt patiesi saturisku diskusiju sabiedrībā.