Tiesa sprieduma motīvu daļā atsaukusies uz Kuģošanas drošības inspekcijas un Latvijas Jūras administrācijas aktiem, kur norādīts, ka atbilstoši ierakstiem Kuģu reģistrā ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis, līdz ar to, tiesa pamatojoties uz šiem dokumentiem bez analīzes izdarīja pieņēmumu, ka Valsts vides dienesta norādītā konstrukcija ir kuģis un šo jautājumu neapskatot no otras puses. No tiesas puses jautājums tika uzstādīts pavisam otrādi: “Vai būvniecībā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju?” Netika uzstādīts jautājums: Vai konstrukcija ir uzskatāma par kuģi? Spriedumā nav pat analizēts, vai Baltijas jūras stāvkrastā esošais “kuģis” ir atzīstams par kuģi Jūras kodeksa 1.1. panta izpratnē, turklāt nav vispār analizēts vai “kuģis” ir atzīstams par zvejas kuģi, lai piemērotu Zvejniecības likumu 9. panta septītās daļas 2. punktu. Laikā, kad tika skatītā administratīvā pārkāpuma lietvedība termins “peldoša konstrukcija” Jūras kodeksā nebija, bet pēc esošā regulējuma Jūras kodeksā ir termins “peldoša konstrukcija” (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) (8.1 pants) ir paredzēta un peldoša konstrukcija taču nav zvejas kuģis (vismaz es ceru, ka LJA nav reģistrēts būvniecības stadijā esošs zvejas kuģis). Būtu skumji, ja atkal pieņemtu grozījumus normatīvajos aktos, kas ierobežotu reālas darbības, lai varētu zvejnieki nodarboties ar zveju. Vienīgi varētu grozīt normatīvos aktus tādā virzienā, kas uzliktu par pienākumu konstrukcijas īpašniekam, veikt katru gadu ietekmes uz vidi novērtējumu un par konstrukcijas novietošanu Baltijas jūras krastā maksāt nodevu pašvaldības budžetā, piemēram, 100 000 euro gadā.