Publiskajam sektoram aktīvi apgūstot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un ievērojami pieaugot aktivitātēm arī privāta pasūtījuma jomā, Latvijā novērojams būvniecības kāpums. Līdz ar to aktualizējusies arī būvniecības regulējuma un tā piemērošanas efektivitāte. Arī tehnoloģiju attīstība arvien vairāk ietekmē būvniecības procesu – pašsaprotami tiek sagaidīts, ka dokumentu aprite arvien vairāk tiek pārcelta uz elektronisko vidi, tādējādi paātrinot lēmumu pieņemšanu un Latvijas investīciju vides pievilcīgumu vietējo un ārvalstu uzņēmumu acīs. Ar mainīgiem panākumiem Latvijas likumdevējs un tiesas ir mēģinājušas un mēģina reaģēt uz šiem procesiem. Šā kodolīgā komentāra mērķis ir ieskicēt dažus no, pēc autores domām, aktuālākajiem aspektiem būvniecības regulējuma jomā.

Elektroniskās vides jomā uzteicama jau vairākus gadus darbinātā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS), kas nodrošina teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesu norisi elektroniskajā vidē, visu plānošanas līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu publicēšanu un uzturēšanu, datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām un pat publisko apspriešanu elektroniskajā vidē. No zemes īpašnieku, attīstītāju un vienkārši ieinteresētās sabiedrības viedokļa šī sistēma ir ērta, jo ļauj operatīvi pārbaudīt konkrētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, esību, kā arī sekot līdzi to izstrādes gaitai. Digitalizācijas virzienā tiek attīstīts arī būvniecības process, ieviešot un nemitīgi uzlabojot Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS) ar mērķi padarīt to par visaptverošu elektronisko platformu informācijas apmaiņai un būvniecības procesu virzībai, ko lietotu gan paši būvniecības procesa dalībnieki, gan lēmumus pieņemošās iestādes. Ekonomikas ministrija sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz, ka būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, ir pienākums vest būvniecības administratīvā procesa lietu BIS, tajā skaitā nodrošināt lēmumu pieņemšanu un būvniecības ieceres saskaņošanu elektroniski strukturētu datu veidā BIS. Grozījumi ļautu izvairīties no situācijām, kad kāda pašvaldība pretēji BIS ieviešanas iecerētajam mērķim atsakās izmantot šo sistēmu savā darbībā.