1. Lietas izskatīšana vienkāršotā kārtībā

Latvijas Republikas Satversmes¹ 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz pieeju tiesai ierobežo procesuālajā regulējumā noteikti ierobežojumi, citstarp arī procesuālie termiņi. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi kalpo arī tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts.²

Administratīvā procesa likuma³ 46. panta pirmajā daļā vispārīgi noteikta iespēja atjaunot privātpersonas nokavēto procesuālo termiņu, savukārt 48. panta trešajā daļā reglamentēta termiņa atjaunošanas kārtība, paredzot iestādes pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī sūdzības izskatīšanu tiesā viena mēneša laikā rakstveida procesā.

Likumdevējs tiesiskajā regulējumā apzināti nav sniedzis procesuālā termiņa nokavējumu attaisnojošo apstākļu piemērveida uzskaitījumu vai citādā veidā sniedzis zināmas vadlīnijas procesuālā jautājuma risināšanā. Vienlaikus šajā sakarā jāievēro, ka atsevišķi procesuālā termiņa nokavējumu attaisnojoši apstākļi var tikt norādīti expressis verbis attiecīgo nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.⁴

Praksē novērojams, ka nereti sūdzības iesniedzēji nepievērš uzmanību tam, ka lietas izskatīšana sūdzības kārtībā ir nošķirama no lietas izskatīšanas vispārējā kārtībā, tai norisinoties īpašā – vienkāršotā – izskatīšanas kārtībā vienā instancē.⁵ Šis apstāklis rada zināmas konsekvences.

Pirmkārt, sūdzības lietas ierobežotais tvērums – lietas izskatīšanas priekšmets ir vienīgi iestādes procesuālā lēmuma tiesiskums. Ja persona līdztekus prasījumam par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lūdz arī administratīvā akta atcelšanu, tad tiesa attiecīgajiem pieļaujamības kritērijiem atbilstošu personas sūdzību pieņem un ierosina sūdzības lietu, kuras ietvaros ir izvērtējama iestādes atteikuma atjaunot nokavēto procesuālo termiņu pamatotība. Sūdzības apmierināšanas gadījumā tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 46. panta otrajai daļai atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību, piemēram, uzliekot pienākumu iestādei izskatīt pēc būtības sūdzības iesniedzēja iesniegumu.⁶ Savukārt administratīvā akta atcelšanas lūguma kontekstā personas uzmanība tiek vērsta uz lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, citstarp norādot uz administratīvā akta atcelšanas iespēju apstrīdēšanas procesā augstākā iestādē.⁷

Otrkārt, Administratīvā procesa likums neparedz pienākumu maksāt valsts nodevu par sūdzības iesniegšanu. Ja tā kļūdas dēļ tomēr samaksāta, personai normatīvajā regulējumā paredzētajā kārtībā ir tiesības vērsties ar iesniegumu par valsts nodevas atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienestā.