Piespiedu izpildes līdzekļa jēdziens

Ne mazāk nozīmīga un aktuāla par tiesas spriedumu un citu nolēmumu spēkā stāšanos ir šo nolēmumu izpilde. Likumīgā spēkā stājušies nolēmumi ir jāpilda, tādēļ, lai garantētu to nolēmumu izpildi, kuri netiek pildīti labprātīgi, likums paredz tos izpildīt ar piespiedu izpildes paņēmieniem, kurus Latvijā ir deleģēti piemērot zvērināti tiesu izpildītāji.

Viens no piespiedu piedziņas mehānismiem, kuru autore aplūko šī raksta ietvaros, nostiprināts Civilprocesa likuma¹ 557. panta 2. punktā, tas ir, piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šos naudas līdzekļus zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā Civilprocesa likuma 599.¹ panta kārtībā. Tā rezultātā tiek nosūtīts rīkojums kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (elektroniskās naudas iestādei; pasta komersantam, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus; maksājumu iestādei) par naudas līdzekļu apķīlāšanu zvērināta tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā.

Sūtot rīkojumu, papildus ievērojams Civilprocesa likuma 1. pielikuma trešajā punktā noteiktais saglabājamo naudas līdzekļu apmērs parādniekam – fiziskai personai, tas ir, kalendārā mēneša ietvaros tiek saglabāti nauda līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (likumā noteiktajos gadījumos – 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas apmēra). Šāda summa saglabājama neatkarīgi no tās izcelsmes (darba alga, pabalsts vai jebkādi citi ienākumi).