Lai labāk izprastu tās prasības, kuras izriet no pārapdrošināšanas līguma un kuras līdz ar to būs piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, vispirms būtu jāraksturo pārapdrošināšanas līguma jēdziens.

Pārapdrošināšanas (reinsurance – angļu val., RŸckversicherung – vācu val., перестрахование – krievu val.) tiesības kopumā un pārapdrošināšanas līgums, to atsevišķi ņemot, tiek vērtēts kā specifiskai apdrošināšanas tiesību (un līdz ar to arī finanšu tiesību) jomai – pārapdrošināšanai – piederīgi specifiski jēdzieni. Tas ir iemesls, kāpēc pārapdrošināšanas līgums parasti netiek aptverts ar apdrošināšanas līguma regulējumu¹ un netiek aplūkots vai vienīgi tiek ieskicēts apdrošināšanas tiesību literatūrā.² Šī raksta autors, raksturojot pārapdrošināšanas līguma izpēti Latvijas tiesību literatūrā, iepriekš ir norādījis, ka pārapdrošināšanas līguma regulējums un tā problēmjautājumi Latvijas apdrošināšanas tiesībās ir tikpat kā neaplūkoti, ja vien neskaita atsevišķus fragmentārus aspektus,³ kas pamatā saistās ar pārapdrošināšanas tiesisko attiecību vispārīgu raksturojumu.⁴

Norādes uz pārapdrošināšanas līgumu ir konstatējamas Latvijas (pār)apdrošināšanas tiesību regulējumā, pamatā – Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā vai Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, taču šis regulējums nesatur termina "pārapdrošināšanas līgums" skaidrojumu vai legāldefinīciju. Tomēr šī termina izpratni var noskaidrot no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma regulējuma, tostarp tajā ietvertajām terminu legāldefinīcijām.