Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir apstiprinājusi Latvijas rosinātu rezolūciju cīņai pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību. Tā ir pirmā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina risināt problēmas informācijas vidē, lai vērstos pret dezinformāciju.¹

Rezolūcija aicina visas ANO dalībvalstis, sociālos medijus un citas institūcijas pasaulē vērsties pret dezinformāciju. Jau aizvadītajā gadā Latvijas diplomāti ANO līmenī sāka risināt šos jautājumus Covid-19 pandēmijas kontekstā, kas tika nodēvēta par infodēmiju.

Latvija sarunās par rezolūcijas projektu ar ANO dalībvalstīm pārstāvēja visu Eiropas Savienības dalībvalstu nostāju, mūsu diplomāti lobēja iniciatīvu Ņujorkā un daudzu pasaules valstu galvaspilsētās, kopumā 150 valstīs.² Tika sagatavota un īstenota diplomātijas kampaņa sociālajos tīklos, vēršot uzmanību uz infodēmijas aktualitāti.³

Latvija vadīja sarunas par paziņojuma teksta projektu, un sarunu noslēgumā paziņojums par infodēmiju tika nosūtīts visām ANO dalībvalstīm, novērotājvalstīm un starpvaldību organizācijām. Paziņojumam pievienojās 130 ANO dalībvalstis no visiem pasaules reģioniem.

Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs uzskata, ka mediju un informācijas pratība ir viena no efektīvākajām "potēm" pret dezinformāciju un sazvērestības teorijām. Aktīvi iesaistoties ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas izstrādē, Latvija ir apliecinājusi sevi kā vērā ņemamu spēlētāju ANO. Pēc viņa domām, kopīgiem spēkiem ir iespējams rast risinājumu globālajam draudam pret dezinformāciju. Rezolūcijas pieņemšana ir svarīga, gatavojoties Latvijas kandidēšanai uz vietu ANO Drošības padomē.

Centieni risināt ANO līmenī jautājumus pret dezinformāciju un maldinošas informācijas izplatību nozīmē izvirzīt pirmajā plānā preses brīvības un mediju ētikas standartus. Mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts un starptautiskajām institūcijām un panākt, lai valstīm un privātajam sektoram tiktu nodrošināts neatkarīgs speciālistu viedoklis un uzticami fakti.

Latvija ir spējusi izvirzīt jautājumu pret dezinformāciju pasaules līmenī. Tāpēc vēl jo vairāk mūsu valstī arī iekšpolitiski ir jāvēršas pret maldinošas informācijas izplatību un jārūpējas, lai Latvija kļūtu par paraugu citām valstīm šai ziņā.

Nereti sociālajos tīklos parādās maldinoši audio un video ieraksti, kuros netiek norādīts ne konteksts, ne arī tas, ka fragments ir ticis rediģēts. Pēc principa: savā sociālā tīkla kontā publicēju, ko vien vēlos. Vai patiešām tā ir, ka sociālajā tīklā jebkurš var atļauties ievietot, ko vien vēlas?

Jāmin kāds Facebook publicēts pārveidots video. Tas bija ņemts no sanāksmes, kurā piedalījās eksperti un politiķi. Netika norādīts ne teiktā konteksts, ne arī tas, ka fragments ir rediģēts, to būtiski palēninot. Vairāki Facebook lietotāji vēlāk komentāros norādīja, ka video ir acīmredzami pārveidots. Savukārt "publikācijas" autors skaidroja: ko gribu, to publicēju savā Facebook kontā, tā ir mana privātā lieta. Vai tiešām šāda rīcība ir pieļaujama? Noteikti nē.

ANO pieņemtā rezolūcija ir pasludinājusi šā gada oktobra pēdējo nedēļu par globālās mediju un informācijas pratības nedēļu. Visas pasaules valstis laikā no 24. līdz 31. oktobrim tiek aicinātas īstenot aktivitātes šai ziņā. Arī Latvijai ar mērķtiecīgu rīcību būtu jāapliecina paraugs citām valstīm, kā novērst dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību, pastiprinot atbildību pret personām, kas neievēro vispārpieņemtas normas un likumus.