Oktobra pirmajā datumā notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, palielinās iedzīvotāju skaits, kuri dažādu iemeslu dēļ vispār neplāno piedalīties vēlēšanās. Aptaujas dati ir satraucoši.¹ Klāt nāk bažas – cik daudziem balsošanas dienā būs nederīgi personu apliecinoši dokumenti (pases un eID kartes), jo pastāv nopietnas problēmas ar to atjaunošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Ir dati, ka septembrī būs 18 000 Latvijas pilsoņu, kuriem nebūs derīgs personu apliecinošs dokuments.²

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 19 % vēlētāju pauda, ka nevēlas piedalīties, taču šogad jau 26 % aptaujāto norādījuši, ka nepiedalīsies 14. Saeimas vēlēšanās. Aptaujā tika skaidroti iemesli, kas mudina vai kavē vēlētājus piedalīties Saeimas vēlēšanās. No respondentiem, kuri norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, 2018. gadā pirms 13. Saeimas vēlēšanām 20 % neredzēja jēgu piedalīties, taču šogad tā uzskata jau 36 % aptaujāto.

Uz jautājumu, lūdzu, raksturojiet, kas jūs galvenokārt motivētu piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, sekoja šādas atbildes: ja ievēlētie deputāti un partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus; ja būtu iespēja atsaukt ievēlētos deputātus, kuri zaudējuši uzticību; ja būtu pārliecība, ka valstī kaut kas mainīsies; ja kandidāti, kuri saņēmuši daudzus svītrojumus, netiktu ievēlēti; ja varētu balsot par kandidātiem no dažādiem sarakstiem. Starp atbildēm uz jautājumu, kāpēc jūs neplānojat piedalīties gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās, seko atbildes: neredzu jēgu; nezinu, par ko balsot; neinteresē politika; neticu vēlēšanu godīgumam; mana balss neko neietekmēs; vēlēšanu iecirknis atrodas pārāk tālu; nekad nepiedalos.³ Savukārt visbiežāk minētie iemesli doties vēlēt aptaujā norādīti: vēlēšanas ir pilsoņa pienākums (43 %), cerības uz pārmaiņām (29 %). Šā gada aptaujā 10 % minēja, ka plāno piedalīties vēlēšanās, jo vēlas atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu, bet 9 % aptaujāto atzina, ka vienmēr piedalās vēlēšanās. Savukārt 7 % aptaujāto ar dalību vēlēšanās vēlas paust savu viedokli, bet 3,6 % atzina, ka piedalīsies, jo uzskata, ka katrai balsij ir nozīme.

Atbilstoši aptaujas datiem šogad 14. Saeimas vēlēšanās plāno piedalīties 66 % vēlētāju, kas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad 77 % respondentu pauda, ka piedalīsies 13. Saeimas vēlēšanās. Vienlaikus 7,8 % aptaujas laikā vēl nebija izlēmuši.⁴

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kāds reģistrēts Fizisko personu reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija, jau vairāk nekā 20 gadu garumā ar katru gadu vēlētāju aktivitāte samazinās. Cerams, ka tuvāk 14. Saeimas vēlēšanām noskaņojums mainīsies, iespējams, ka ģeopolitiskie notikumi šogad varētu palielināt vēlētāju aktivitāti. Atbilde uz jautājumu, kāda būs nākamā Saeima, ir vienkārša – tāda, kādu ievēlēsim. Lai varētu analizēt, kāpēc vēlētāju aktivitāte ar katrām Saeimas vēlēšanām samazinās, jānoskaidro, kuras sabiedrības grupas neizmanto savas pilsoņa tiesības.