Eiropas Savienības (ES) mērķi un virzība klimatneitralitātes jomā rada iespējas plašākai izkliedētās ģenerācijas izmantošanai un jaunu tirgus dalībnieku iesaistei elektroenerģijas tirgū. Piemēram, jau šobrīd elektrotīklu sistēmas operatori veido savu darbības struktūru (skat. 1. attēlu¹), iekļaujot un ņemot vērā tādas iesaistītās puses kā pasīvos un aktīvos lietotājus, energokopienas, mikrotīklus, agregatorus, virtuālās elektrostacijas, platformas balansēšanas enerģijas un citu elastības produktu palīgpakalpojumus, elektroenerģijas uzkrājējus u.c. iesaistītās puses, modelējot ne tikai enerģijas, bet arī datu plūsmas starp šīm pusēm, uzsverot jauno tehnoloģiju (IoT, self-healing u.c.) nozīmi.

1. attēls. Lietuvas sadales tīkla operatora (ESO) veidotā elektroenerģijas sistēmas struktūra 2030. gadā

Tādējādi pareiza sistēmu integrācija un normatīvo aktu ietvars būs svarīgs, lai vienkāršotu un vienlaikus lietderīgi izmantotu visus resursus un pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošinātu augstāku sistēmas uzticamību un stabilitāti. Šajā rakstā analizēsim jaunos tirgus dalībniekus, apskatot tendences regulatīvajā vidē turpmākajos gados. Starp tiem:

• decentralizētie energoapgādes resursi;
• jauni tirgus dalībnieki kā energokopienas, aktīvais lietotājs u.c., kā arī elektroenerģijas kopīgošana, kas tiek ieviesta ar grozījumiem Enerģētikas un Elektroenerģijas tirgus likumā.

Decentralizēti energoapgādes resursi Latvijā

Par decentralizētiem energoresursiem (DER – distributed energy resources) parasti tiek uzskatītas mazas jaudas elektroapgādes tehnoloģijas, kas ražo, uzkrāj un pārvalda elektroenerģiju. Piemēram, saules moduļi, mazas vēja turbīnas, elektriskie transportlīdzekļi, mikrotīkli u.c.

Zinātniskā literatūrā diskutē, ka plašāka DER izmantošana varētu uzlabot sabiedrībai pieejamo resursu izmantošanas efektivitāti, palielinātu energosistēmas noturību (piemēram, lielu staciju izslēgšanas no tirgus gadījumā) un sniegtu patērētājiem un kopienām lielāku lomu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā. Tas atbilstu arī Eiropas zaļajam kursam un plāniem par drošu, pieejamu un tīru enerģijas plašāku izmantošanu. Tomēr DER pieaugums vienlaikus izjauks tradicionālos elektroenerģijas tirgus darbības principus, un bez pienācīga regulējuma to priekšrocības var nebūt vienādi jūtamas visā sabiedrībā.²

Lai gan nav noteikta decentralizētu energoresursu definīcija, Latvijā par mazas jaudas elektroapgādes tehnoloģijām var uzskatīt mikroģeneratorus, kas paredzēti maiņstrāvas elektroenerģijas ražošanai ar vienas vai trīs fāžu spriegumu un darba strāvu līdz 16 ampēriem.