Pieminot profesoru Jāni Rozenfeldu
Šis laiks paiet, sērojot un esot domās un atmiņās par profesoru Jāni Rozenfeldu, kurš negaidīti devās mūžībā šī gada 21. novembrī. Profesora vārds ir nesaraujami saistīts ar Latvijas Universitāti, kur viņš pusgadsimta garumā bija mācībspēks un tiesībzinātnieks, tostarp pēdējās divas desmitgades – profesors.
Profesors Jānis Rozenfelds ir dzimis 1946. gada 15. jūnijā Rīgā. 1969. gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju. Vēlāk studējis aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē, 1980. gadā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu Maskavas Valsts universitātē, kas 1993. gadā pielīdzināts tiesību doktora (Dr. iur.) zinātniskajam grādam. Doktora darba tēma bija "Apstrīdami darījumi" (zinātniskais konsultants: profesors Jānis Vēbers), un tas kalpoja par pamatu mācību līdzeklim, kas izdots 1981. gadā ar nosaukumu "Darījumu tiesiskais regulējums Latvijas PSR". Šī publikācija joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti saistībā ar tiesisku darījumu tematu, par ko liecina tās citēšana arī mūslaiku tiesību literatūrā.
Savas darba gaitas Latvijas Universitātē Jānis Rozenfelds uzsāka 1972. gadā vispirms kā asistents (1972–1980), vēlāk docents (1981–1999), tad asociētais profesors (1999–2004) un visbeidzot profesors (kopš 2004. gada). Vienlaikus aktīvi darbojies dažādās Latvijas Universitātes un Juridiskās fakultātes institūcijās: viņš bija Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs (2005–2017), promocijas padomes priekšsēdētājs (kopš 2005. gada), profesoru padomes priekšsēdētājs (2013–2018) un Juridiskās fakultātes domes priekšsēdētājs (kopš 2011. gada).
Vienlaikus profesors sekmīgi darbojās tiesību praksē kā zvērināts advokāts, praktizējot kopš 1993. gada, pamatā – civiltiesībās kā tiesu advokāts.
Profesoram bija neapstrīdama autoritāte civiltiesībās kopumā un tādās tiesību apakšnozarēs kā senās Romas tiesības, lietu tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības, kurās viņš veica aktīvu akadēmisko un zinātnisko darbību.
Profesora garajā akadēmiskajā darba mūžā izaudzināti ne mazums audzēkņu visos studiju līmeņos. Pietiek minēt vien to, ka viņa vadībā izstrādāti un sekmīgi aizstāvēti septiņi promocijas darbi (Vadims Mantrovs (2011), Zane Pētersone (2011), Linda Damane (2012), Annija Švemberga-Streikiša (2013), Rihards Gulbis (2013), Reinis Markvarts (2013), Daina Ose (2013)).
Profesors bija arī ražīgs tiesībzinātnieks. Viņš ir autors un līdzautors vairākām monogrāfijām un vairākiem desmitiem zinātnisku rakstu un konferenču ziņojumiem latviešu un angļu valodā, kā arī vairāku nozīmīgu pētījumu autors. Viņa sagatavotās mācību monogrāfijas (jo sevišķi lietu tiesībās) guvušas plašu atzinību un autoritāti, un tās izmanto arī tiesneši, ar atsaucēm uz tām pamatojot tiesu nolēmumus. Profesors bija arī ievadvārdu autors un zinātniskais recenzents vairākām monogrāfijām un izdevumiem. Šeit jāmin viņa ievadvārdi Latvijas Universitātes ārkārtas profesora Konstantīna Čakstes lekciju pierakstu un citu publikāciju izdevumam 2011. gadā vai viņa kā recenzenta veikums nesen Latvijas Universitātes apgādā izdotajai monogrāfijai par patērētāja digitālo pirkumu.
Darba un dzīves gaitās profesoru Jāni Rozenbergu allaž pavadīja viņa dzīves gudrība, plašā tieslietu pieredze, neizsīkstošais humors, aizrautība, elegance un oratora dotības. Klausoties viņā, radās iespaids, ka runā kāds izcils senās Romas jurists, piemēram, Papiniāns. Ja profesors būtu uzvilcis tuniku un togu, tad klausītāji drīz vien varētu sajusties kā senajā Romā, jo sevišķi tā būtu jutušies viņa ilgus gadus mācīto romiešu tiesību kursa klausītāji. Salīdzinājums ar Papiniānu šajā gadījumā ir tieši vietā arī tādēļ, ka profesors bija šī senās Romas jurista vārdā nosauktās un Juridiskās fakultātes piešķirtās balvas ieguvējs.
Ak, jā, un kā var nepieminēt profesoram piešķirtos valsts un universitātes apbalvojumus, kuros materializējās viņa dzīves laikā iegūtā atzinība valsts darbinieku, kolēģu, domubiedru, audzēkņu un visas tiesību saimes, un Latvijas sabiedrības acīs. Par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un īpaši nozīmīgiem zinātniskajiem sasniegumiem tieslietu nozarē Jānis Rozenfelds 2011. gadā tika apbalvots ar Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi. Savukārt 2012. gadā saskaņā ar ordeņu kapitula lēmumu – par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts tiesību sistēmas atjaunošanā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, tiesību zinātnes un izglītības attīstībā Latvijā zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, profesors, juridisko zinātņu doktors Jānis Rozenfelds tika iecelts par Atzinības krusta virsnieku.
Ar profesora aiziešanu no Juridiskās fakultātes aiziet 20. gadsimta civilistu – mācībspēku paaudze, kura guva savas zināšanas vēl no pirmskara civiltiesību pasniedzējiem, kā, piemēram, docenta Aleksandra Pavara. Profesors Jānis Rozenfelds bija pēdējais fakultātē, kurš bija iepazinis šo pirmskara pasniedzēju akadēmiskās un zinātniskās tradīcijas klātienē personiskā saskarsmē. Atvadoties no profesora, mēs vienlaikus atvadāmies no šīs civilistu paaudzes Latvijas Universitātē.
Profesors Jānis Rozenfelds ir devies viņsaulē, turpinot šaisaulē dzīvot atmiņās, fotogrāfijās, publikācijās, nodarbību materiālos, konferenču ziņojumu ierakstos, savu ideju, koncepciju un pieeju turpinājumā audzēkņu un domubiedru darbos viņu akadēmiskajā, zinātniskajā vai profesionālajā darbībā. Sirds sažņaudzas to sakot, taču dzīves ritējums liek to teikt – ardievas, profesor, lai viegla gaita viņsaulē!
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vārdā –
docents Vadims
Mantrovs
Paldies profesoram par mūža darbu
Profesors Jānis Rozenfelds lielai daļai Latvijas juristu saistās ar noteiktu laikmetu. Ar laikmetu, kad tika atjaunota Latvijas Republikas Civillikuma darbība un juristiem no jauna bija jāsaprot, kas ir patiesā romiešu tiesību garā balstītas civiltiesības. Ar laiku, kas bija Latvijas civiltiesību atkalatgūšanas laikmets, atkal apjēgšanas laikmets un Latvijas civiltiesību transformācijas laikmets. Ja nebūtu profesora Rozenfelda ieguldītā darba lietu tiesību jomā, Latvijas juristu saimei izpratne par civiltiesību saturu un jēgu būtu veidojusies daudz seklākā gultnē.
Atzīts nekustamā īpašuma tiesību un intelektuālā īpašuma tiesību speciālists profesors Jānis Rozenfelds ir aktīvi līdzdarbojies vairāku Tieslietu ministrijai aktuālu jautājumu risināšanā gan nekustamā īpašuma tiesību, gan rūpnieciskā īpašuma jomā, kā arī sniedzis neatsveramu ieguldījumu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai.
Paldies profesoram par viņa mūža darbu!
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs Jānis Bordāns
Kolēģis, padomdevējs un skolotājs
Latvijas advokātu saime dziļās sērās atvadās no cienījama kolēģa – zvērināta advokāta Jāņa Rozenfelda un izsaka līdzjūtību tuviniekiem. Tāpat kā neierasti agri šogad balta, pastāvīga sniega villaine ir klājusi zemi, tā negaidīti kolēģis ir devies aizsaulē šī gada 21. novembrī.
Jānis Rozenfelds kopš 1993. gada ir bijis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs. Viņš paliks kolēģu sirdīs un atmiņās kā izcils profesionālis ar asi analītisku prātu, lieliskām oratora dotībām, milzīgām darba spējām un vienlaikus kā ievērojama personība – Jānis Rozenfelds bija sirsnīgs, koleģiāls, ar dzirkstošu humora izjūtu un dziļu erudīciju apveltīts cilvēks. Gan tiesas sēdēs, gan ikdienā viņš mēdza pārsteigt ar intriģējošiem piemēriem no vēstures, ar āķīgiem jautājumiem un tālredzīgiem secinājumiem.
Kolēģi daudzkārt vērsās pie viņa pēc padoma sarežģītos civiltiesību strīdos, it īpaši, kad bija nepieciešams rast skaidrojumu likumu vēsturiskā izpratnē. Viņš pārzināja gan romiešu tiesības, gan pirmskara Latvijas tiesību doktrīnu un judikatūru un savās zināšanās dalījās gan ar kolēģiem advokātiem, gan ar studentiem universitātē, gan ar normatīvo aktu izstrādātājiem ministrijās un Saeimā. Savas zināšanas un plašo pieredzi viņš neslēpa arī plašākai sabiedrībai – publiskās uzstāšanās reizēs televīzijā un radio. Viņa došanās mūžībā ir liels zaudējums visai Latvijas juristu saimei, bet viņa atstātais mantojums – monogrāfijas, zinātniskie raksti, konferenču un mācību materiāli – arvien sniegs palīdzību daudzām nākamām Latvijas juristu paaudzēm sarežģītu tiesību jautājumu risināšanai.
Jānis Rozenfelds ir palīdzējis kaldināt advokāta amata prasmes vairākām advokātu paaudzēm. Viņa vadībā ir strādājuši advokātu palīgi un jaunie advokāti, kuru vārdi šobrīd ir labi zināmi Latvijas tiesu sistēmā. Precīzi norādījumi par rūpīgu dokumentu izpēti tiesu lietās, padomi sarežģītu situāciju risināšanai, radoši ieteikumi, neordinārs un analītisks skatījums, diskusijas par klientu lietās atklātajiem problēmjautājumiem, kā arī aizrautīgi stāsti un joki pie mežrozīšu tējas tases par pagātnes dižgariem – šie burvīgie mirkļi paliek pagātnē un atmiņās.
Advokatūras vārdā – Jānis Rozenbergs,
Latvijas Zvērinātu advokātu
padomes priekšsēdētājs
Vēl viens mūsdienu romietis aiziet
Smagi un skumji tiek pāršķirta jauna lapa Latvijas civiltiesībās. Aiziet mūžībā vesela civilistu paaudze. Pagājušajā gadā atvadījāmies no profesora Kalvja Torgāna un tagad no profesora Jāņa Rozenfelda. Ja K. Torgāns bija cilvēciskā seja Civillikuma Saistību tiesībām, tad J. Rozenfelds – Civillikuma Lietu tiesībām.
Tāpat kā K. Torgāns, arī J. Rozenfelds bija 21. gadsimta romietis Latvijā. Profesors J. Rozenfelds ne tikai romiešu tiesības tulkoja savos darbos, atklājot Civillikuma tiesību normu saturu, bet viņš arī uzvedās un rīkojās ar senā romieša stāju.
Profesors J. Rozenfelds bija patiess notariāta un notāru domubiedrs, palīgs, kritiķis un vienkārši draugs. Viņā iemiesojās un viņš īstenoja tās vērtības, kas notariātam ir svarīgas – skaidra un droša civiltiesisko darījuma vide.
Profesors J. Rozenfelds paliks mūsu atmiņās ne tikai kā Latvijas Universitātes pasniedzējs un zinātnieks, bet vispirms kā brīnišķīgs cilvēks. Viņa atvērtība, sirsnīgums, miers un neatkārtojamā humora izjūta bija tā, kas sarunas padarīja harmoniskas un cieņpilnas. Viņš mācēja uzņemt pārmetumus, emocionāli uz tiem nereaģējot, bet vienmēr zinot precīzu un asprātīgu atbildi īstajā laikā.
Paldies, profesor, par darbiem, kas turpinās kalpot nākamo juristu un esošo praktiķu izglītošanā. Paldies, profesor, par tiem kopīgajiem brīžiem, kurus turpināsim atcerēties un no kuriem turpināsim mācīties. Mums Jūsu ļoti pietrūks.
Visa notariātā vārdā – Jānis Skrastiņš,
Latvijas Zvērinātu notāru
padomes priekšsēdētājs
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.