Latvijas šķīrējtiesu regulējums ir nepilnīgs, un pirms astoņiem gadiem pieņemtais Šķīrējtiesu likums šīs nepilnības nav novērsis. To, ka Šķīrējtiesu likums un Latvijas šķīrējtiesu regulējums neatbilst Satversmei un starptautiski atzītiem šķīrējtiesu tiesību standartiem vismaz vienā būtiskā aspektā, proti, šķīrējtiesu spriedumu atcelšanas regulējumā, nule apliecināja arī Satversmes tiesa. Tomēr tādu pašu secinājumu varētu izdarīt par vēl vairākiem citiem Latvijas šķīrējtiesu regulējuma aspektiem. Šī raksta mērķis ir apkopot būtiskākās regulējuma nepilnības, sniegt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem un aicināt uz plašāku diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas šķīrējtiesu regulējumā.
2023. gada 23. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Satversmes tiesa secināja, ka Latvijas šķīrējtiesas procesa uzraudzības regulējums ir nepilnīgs un neatbilst Satversmei. Minētais spriedums attiecas uz tā saucamo šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ko Latvijas tiesās ilgstoši nav bijis iespējams prasīt. Tomēr šī ir tikai viena no Latvijas šķīrējtiesu regulējuma nepilnībām.
Kā to citastarp spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 uzsvērusi Satversmes tiesa, "situācijā, kurā Satversmes tiesa jau iepriekš vērsusi likumdevēja uzmanību uz šķīrējtiesas procesa uzraudzības tiesiskā regulējuma trūkumiem, likumdevējam ilgstoši neieviešot efektīvu šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānismu, tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās ne tikai šķīrējtiesām, bet arī pašai valstij un tiesībām".1
Sabiedrības uzticēšanās šķīrējtiesām, kā arī pašai valstij un tiesībām tiek mazināta ne tikai tāpēc, ka likumdevējs ilgstoši nav ieviesis efektīvu šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānismu, bet arī tāpēc, ka nav ieviests starptautiskiem šķīrējtiesu standartiem atbilstošs šķīrējtiesu regulējums kā tāds. Kā to jau iepriekš atzinusi Satversmes tiesa,2 šāds visā pasaulē izmantojams šķīrējtiesu regulējuma standarts ir iekļauts 1985. gada 21. jūnijā ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) radītajā paraugā šķīrējtiesu likumam – Parauglikumā.3 Tomēr Šķīrējtiesu likums nav balstīts uz Parauglikumu.
Šķīrējtiesu likums atšķiras no Parauglikuma vairākos būtiskos aspektos, kuru dēļ strīdus izskatīt Latvijas šķīrējtiesās nav ieteicams:
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
