Advokātu profesija ir plaši atainota filmās un daiļliteratūrā. Piemēram, Džons Grišams romānā "Advokāti"¹ ielūkojas gan lielo korporāciju ikdienā, gan pavisam nelielu biroju darbā. Katrs romāna varonis ir personība. Piemēram, Deivids Zinks, jurists lielā korporācijā, kādā dienā iziet no biroja, lai tur nekad vairs neatgrieztos. Viņš ir "izdedzis" un neapmierināts, veicot ikdienas rutīnas pienākumus. Atalgojums korporācijā ir labs, bet nākas strādāt arī brīvdienās, un darbs nesniedz gandarījumu. Deivids ierodas nelielā juridiskajā birojā, kura īpašnieki un partneri Vollijs un Oskars jau gadiem uzņemas dažādas sīkas lietas – laulību šķiršanu, apdrošināšanu, aizstāv klientus sadzīves pārkāpumos. Deivids, Hārvardas absolvents, abiem biroja pārstāvjiem šķiet gluži noderīgs, un visi trīs uzsāk kopīgu darbu. Romānā, kuru caurvij neliela ironijas piedeva, tiek atklātas advokātu dažkārt sūrā darba aizkulises.

Advokāts kā amats kļuva zināms jau Romas Republikas laikā. Romas impērijā advokāti apvienojās slēgtā advokātu kolēģijā, kas atradās valsts ierēdņu pārziņā. Jau tolaik, lai kļūtu par advokātu, bija jāapliecina zināšanas jurisprudencē.²

Arī mūsdienās jebkurš jurists nevar būt advokāts. Normatīvajos aktos tiek izvirzīti dažādi noteikumi, piemēram, noteikta juridiska kvalifikācija, eksāmena kārtošana, prakse juridiskā profesijā, nevainojama reputācija un citas prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par advokātu. Advokāti ir respektabla augstas raudzes juristu profesija. Prokurori uztur apsūdzību, tiesneši piemēro likumu, savukārt advokātiem pieder aizstāvja loma. Uzsākot profesionālo darbību, advokāti dod zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam – būt uzticīgam Latvijai, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, sargāt savu klientu intereses.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot personu likumīgās intereses tiesā. Advokātu darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Klienti nereti vēršas pie advokāta izmisuši, līdzīgi kā pie ārsta. Klienti uztic advokātam privātos vai komerciālos noslēpumus, kā arī savus nodarījumus pret likumu. Lai nepieviltu klienta uzticēšanos, advokātam jābūt godprātīgam.

Advokāti ir lielākā tiesu sistēmai piederīgā profesija Latvijā. Pašlaik advokātu kolēģijā ir gandrīz 1400 zvērinātu advokātu un advokātu palīgu. Atšķirībā no tiesnešiem un prokuroriem, kuriem ir valsts noteikts atalgojums un izdienas pensijas, advokātiem kā brīvās profesijas pārstāvjiem nauda jānopelna pašiem.

Līdztekus profesionālajai darbībai latviešu advokāti visos laikos bijuši sabiedriski aktīvi. Piemēram, pirmās Atmodas vadītāji 19. gadsimtā bija Rīgas Latviešu biedrības veidotāji un priekšsēdētāji – pirmās paaudzes latviešu advokāti Frīdrihs Veinbergs un Krišjānis Kalniņš. Starp Latvijas valsts dibinātājiem pēc Pirmā pasaules kara bija vairāki advokāti ar Tautas Padomes un Satversmes sapulces priekšsēdētāju, pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti priekšgalā. Advokāts, starp citu, bija arī redzamākais padomju tiesību teorētiķis un boļševiku iebrukuma vadītājs Latvijā 1918.–1920. gadā – marksists Pēteris Stučka. Daudziem juristiem, tai skaitā advokātiem, bija būtiska loma valsts neatkarības un demokrātiskas valsts tiesiskās sistēmas atjaunošanā 20. gadsimta 80.–90. gados.

Pašlaik Latvijā notiek sarunas par jaunas valdības veidošanu. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Ministru kabinetu ir vadījuši cilvēki ar dažādām izglītībām un dzīves pieredzēm: ekonomisti (Guntars Krasts, Aigars Kalvītis, Laimdota Straujuma, Māris Kučinskis), inženieris (Māris Gailis), celtnieks (Vilis Krištopans), mehanizators (Andris Šķēle), fiziķi (Ivars Godmanis, Einars Repše, Valdis Dombrovskis), biologs (Indulis Emsis), vēsturnieks (Andris Bērziņš), valodnieks (Krišjānis Kariņš), un starp viņiem līdz šim tikai viens ir bijis jurists – Dr. iur. Valdis Birkavs. Šobrīd par kandidāti uz Ministru prezidenta amatu izvirzīta juriste, advokāte Evika Siliņa. Pēc Laimdotas Straujumas viņa ir arī tikai otrā sieviete, kas varētu kļūt par Latvijas valdības vadītāju.