Ar mantas konfiskāciju 2005. gada 16. maija Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju¹ 1. panta d) punktā saprot tādu sodu vai pasākumu, ko pēc tiesvedības saistībā ar noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem nosaka tiesa un kuru piemērojot tiek atņemts īpašums. Savukārt ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību,² kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas³ izpratnē konfiskācija, kas ietver īpašuma zaudēšanu, ja tāda ir paredzēta, nozīmē paliekošu īpašuma atsavināšanu saskaņā ar tiesas vai citas kompetentas institūcijas rīkojumu.

Lai gan Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā pastāv vairāku veidu mantas konfiskācijas, šajā rakstā attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildi analizēšu trīs konfiskācijas izpildes veidus, proti, mantas konfiskāciju kā papildsoda un juridiskajai personai piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa "mantas konfiskācija" izpildi, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskācijas izpildi.

Mantas konfiskācija kā papildsoda un juridiskajai personai piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpilde

1933. gada Sodu likuma,⁴ kas bija pirmais Latvijas Republikā pieņemtais likums, kurā tika regulētas krimināltiesiskās attiecības, 2. pantā bija norādīti visi iespējamie piemērojamie sodu veidi, taču mantas konfiskācija kā soda veids tur netika paredzēta. Pēc padomju varas nostiprināšanās 1961. gadā tika pieņemts Latvijas PSR Kriminālkodekss, kurš pretēji 1933. gada Sodu likumam kā sodu paredzēja mantas konfiskāciju. Šā likuma 32. panta pirmajā daļā tika noteikts, ka "mantas konfiskācija ir notiesātā personiskajā īpašumā esošās visas mantas vai tās daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības", savukārt otrā daļa paredzēja, ka mantas konfiskāciju likumā paredzētajos gadījumos var piemērot tikai par valsts noziegumiem un smagiem noziegumiem, kas izdarīti mantkārīgā nolūkā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas PSR Kriminālkodekss tika grozīts un tika nosaukts par Latvijas Kriminālkodeksu,⁵ bet attiecībā uz soda veidiem pēc būtības nekas netika mainīts, un arī Latvijas Kriminālkodeksa 32. pants definēja mantas konfiskāciju kā soda veidu.

Tālāk Latvijas Kriminālkodekss 1999. gadā tika aizstāts ar Krimināllikumu (turpmāk – KL), kas ir spēkā līdz pat šodienai, un, tāpat kā Latvijas PSR Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā, arī KL sākotnējā redakcija mantas konfiskāciju paredzēja tikai kā papildsodu, taču vēlāk tika veikti grozījumi un mantas konfiskācija tika noteikta kā pamatsods. Pēc aptuveni 10 gadiem valsts saprata, ka iepriekš minētās izmaiņas saistībā ar mantas konfiskāciju nebija efektīvas uzstādītā mērķa sasniegšanai, proti, tās nemazināja ar brīvības atņemšanu saistīto sodu skaitu, tieši pretēji, tik represīvs pamatsods tika uztverts kā "valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu",⁶ un līdz ar to tika atstāts tikai kā papildsods, kā tas bija līdz 2004. gadam.⁷

Šāds regulējums attiecībā uz mantas konfiskāciju kā sodu ir saglabājies līdz pat mūsdienām, un mantas konfiskācija kā papildsods tiek uzskatīts par visbargāko papildsodu Latvijas sodu sistēmā.⁸ KL 42. pants noteic, ka mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, ko var noteikt kā papildsodu tikai KL Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Šādā situācijā mantas konfiskāciju var vērst tikai uz notiesātā personīgo mantu vai viņa mantas daļu kopīpašumā. Tāpat var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai un šādas mantas likumīgā izcelsme netiek apšaubīta.

Satversmes tiesa 2015. gada 8. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2014-34-01 norādīja, ka mantas konfiskācija kā soda veids nozīmē notiesātajam piederošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšanu valsts īpašumā, proti, konfiskācija kā kriminālsods netiek piemērota, lai atsavinātu noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus. Mantas konfiskācija pēc būtības ir līdzīga naudas sodam – tās mērķis nav atsavināt noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu.⁹

Tiesai, nosakot mantas konfiskāciju, likumā ir noteikts pienākums konkrēti norādīt, kāda manta konfiscējama. Jautājums, lemjot par mantas konfiskācijas kā papildsoda piemērošanu, ir atstāts tiesas kompetencē un izlemjams katrā konkrētajā gadījumā, ievērojot soda noteikšanas vispārējos principus.¹⁰ Gadījumos, kad par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts papildsods – mantas konfiskācija, atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam ir jāvērtē, vai arests būtu uzliekams pilnīgi visai mantai. Gadījumos, kad nav paredzēts papildsods – mantas konfiskācija, tad procesa virzītājs aresta apmēru nosaka atbilstoši ar noziedzīgo nodarījumu radītajam kaitējumam. Arī Satversmes tiesa atzinusi, ka, nosakot personai mantas konfiskāciju kā sodu, tā nav obligāti attiecināma uz visu notiesātās personas mantu, bet gan piemērojama samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma radīto kaitējumu un citiem soda piemērošanas principiem.

2013. gada 25. aprīlī tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas papildināja likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" ar 24.² pantu, nosakot mantu, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošām personām nav konfiscējama, līdz ar to uz šo mantu nevar vērst mantas konfiskācijas izpildi. Tāda manta ir, piemēram, mājas iekārta, apģērbs un mājturības priekšmeti, kas nepieciešami notiesātajam, viņa ģimenei un viņa apgādībā esošajām personām, pārtikas produkti, kas nepieciešamo notiesātā un viņa ģimenes iztikai, u.tml.

Savukārt KL 70.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par KL Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos – prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā; balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros. Kā vienu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem saskaņā ar KL 70.² pirmās daļas 3. punktu juridiskajai personai var piemērot mantas konfiskāciju. Juridiskajai personai var piemērot vienu vai vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kas nozīmē, ka līdztekus mantas konfiskācijai juridiskajai personai var piemērot arī tiesību ierobežošanu vai naudas piedziņu. Attiecīgi KL 70.⁵ pantā ir noteikts, kas ir mantas konfiskācija kā piespiedu ietekmēšanas līdzeklis juridiskajai personai, proti, mantas konfiskācija ir juridiskās personas īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Konfiscēt drīkst tikai juridiskajai personai piederošu mantu, un tiesai spriedumā jānorāda, tieši kura konkrēta manta vai tās daļa ir konfiscējama. Svarīgi norādīt, ka var konfiscēt tikai tādu juridiskās personas īpašumā esošu mantu, kura nodota citai juridiskajai vai fiziskajai personai, un nav zaudētas īpašuma tiesības uz šo mantu.¹¹

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 634.¹ panta pirmās daļas 1. punktam mantas konfiskāciju kā papildsodu un atbilstoši pirmās daļas 2. punktam juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli – mantas konfiskāciju izpilda zvērināti tiesu izpildītāji. Tiesa, kas piespriedusi mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finanšu institūcijas. Konfiscējama ir tikai tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederoša manta. Kā jau iepriekš norādīts, izpildraksts jānosūta zvērinātam tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas, bet juridiskajai personai – pēc tās juridiskās adreses vai pēc tās mantas atrašanās vietas. Savukārt KPL 634.¹ panta trešā daļa paredz: ja personas dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese) un mantas atrašanās vieta atrodas dažādu apgabaltiesu darbības teritorijā, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas. Ja manta atrodas vairāku apgabaltiesu darbības teritorijā, sagatavo tik izpildu dokumentus, cik apgabaltiesu darbības teritorijā manta atrodas, un nosūta izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc mantas atrašanās vietas. Šādas kārtības pamatā ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem Tiesu izpildītāju likuma 71. panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums, saskaņā ar kuru zvērinātam tiesu izpildītājam atļauts veikt amata darbības tikai tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv. KPL 634.¹ panta vienpadsmitā daļa paredz, ka nolēmums par mantas konfiskāciju kā papildsodu vai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kā arī nolēmums par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesu izpildītājam, saņemot no tiesas izpildrakstu, ir pienākums turpmāk rīkoties Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Taču svarīgi atzīmēt, ka ar likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā",¹² kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā, Civilprocesa likumā tika ietverts speciāls regulējums mantas konfiskācijas kā soda izpildei. Šādi grozījumi Civilprocesa likumā bija nepieciešami, jo līdz tam mantas konfiskācijas izpildes kārtība tika noteikta Latvijas Sodu izpildes kodeksa 26. nodaļā, un paralēli regulējumam Latvijas Sodu izpildes kodeksā tiesu izpildītāji, nodrošinot papildsoda – mantas konfiskācija – izpildi, izmantoja arī Civilprocesa likuma regulējumu. Tā kā uz to brīdi Latvijas Sodu izpildes kodekss noteica tikai nelielu daļu no mantas konfiskācijas procedūrām, paralēli arī Civilprocesa likumā pastāvot regulējumam, kas nosaka mantas konfiskācijas izpildes kārtību, tādēļ speciālais regulējums, kas paredzētu mantas konfiskācijas kā papildsoda izpildi, proti, īpašu konfiskācijas veidu, bija jāietver vienuviet, proti – Civilprocesa likumā. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā tika virzīti grozījumi arī Kriminālprocesa likuma 634.¹ pantā, iekļaujot vienpadsmito daļu, un grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, paredzot izslēgt normas attiecībā uz mantas konfiskāciju kā soda izpildi. Attiecīgi Civilprocesa likuma regulējums tika papildināts ar 591.¹ pantu "Kustamās mantas konfiskācijas izpildes kārtība", 599.² pantu "Finanšu līdzekļu konfiskācijas izpildes kārtība" un 618.¹ pantu "Nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildes kārtība", paredzot tieši mantas konfiskācijai pielāgotu procesuālo kārtību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 591.¹ pantam apķīlātā konfiscētā kustamā manta tiek pārdota Civilprocesa likuma 71. nodaļas noteiktajā kārtībā, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 618.¹ pantam konfiscēto nekustamo īpašumu pārdod 73. nodaļas kārtībā, vienlaikus ņemot vērā attiecīgi 591.¹ un 618.¹ pantā paredzētos īpašos noteikumus.

Civilprocesa likuma 591.¹ panta otrajā un trešajā daļā ir paredzēta rīcība gadījumos, kad kustamās mantas konfiskācijas izpildi nav iespējams veikt vai kad kustamās mantas realizācija varētu būt neiespējama. Ir noteikts, ka gadījumos, ja mantas konfiskācijas izpildi nav iespējams veikt, jo konfiscētā manta nav konstatēta, zvērināts tiesu izpildītājs pabeidz izpildu lietu bez izpildes un paziņo par to pirmās instances tiesai, kas pieņēmusi izpildāmo spriedumu, un prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par mantas glabātāja atbildību. Persona, kurai ir uzticēta manta, var tikt saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 308. pantu par mantas, kurai uzlikts arests, izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu, kā arī par tās apmainīšanu. Savukārt, ja konfiscētās lietas varētu būt neiespējami pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs tās nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Attiecīgi naudas līdzekļus, kas iegūti, izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā pēc tam, kad apmierināti visi parādniekam iesniegtie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu vai to apķīlājušas iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa. Šāda piedziņas secība gadījumos, kad parādniekam manta konfiscēta ar spriedumu krimināllietā, ir noteikta Civilprocesa likuma 630. pantā. Savukārt prasījumus par uzturlīdzekļiem un prasījumus personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai vai tās apķīlāšanas. Tādējādi personas, kurai piemērots sods – mantas konfiskācija, kreditoriem ir tiesības uz savu prasījumu apmierināšanu no naudas līdzekļiem, kas iegūti no konfiscētās mantas realizācijas.

Ja zvērinātam tiesu izpildītājam nav izdevies ar izsoles palīdzību realizēt konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, šiem kreditoriem saskaņā ar Civilprocesa likuma 591.¹ panta piekto daļu vai 618.¹ panta trešo daļu ir tiesības pieteikties paturēt konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu sava prasījuma apmierināšanai. Paturot kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, piedzinējam ir tiesības ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju, kas pamatota ar izpildu dokumentu. Tādējādi tiek veicināta kreditoru prasījumu apmierināšana no konfiscētās mantas. Savukārt, ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu vai kustamo mantu sev, zvērinātam tiesu izpildītājam jānodod šis īpašums vai manta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš rīkosies ar to atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" minētajam. Norādāms, ka no mantas, kas nodota Valsts ieņēmumu dienestam, kreditoru prasījumi vairs nav apmierināmi.

Savukārt gadījumā, ja ir konfiscēti finanšu līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs rīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.² pantā noteikto kārtību, proti, dod rīkojumu valsts vai pašvaldības institūcijai, kuras kontā atrodas šie finanšu līdzekļi, pārskaitīt tos zvērinātu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja konfiscētie finanšu līdzekļi atrodas citas personas kontā, rīkojumu par to pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā dod kredītiestādei. Zvērinātu tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties. Mantas konfiskācijas izpildei nepieciešamās darbības, tādas kā mantas aprakstīšana, apķīlāšana, izsoles kārtība, tiek veiktas atbilstoši vispārīgajām Civilprocesa likuma normām.

Juridiskajai personai piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – mantas konfiskācija – izpilde ir noteikta arī Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma IV nodaļā "Mantas konfiskācijas izpilde". Šā likuma 18. pants nosaka, ka pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pirmās instances tiesa nosūta izpildu rakstu par juridiskajai personai piemēroto mantas konfiskāciju un protokola par aresta uzlikšanu mantai kopiju zvērinātam tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to reģistra iestādi, kas reģistrējusi juridisko personu, un finanšu institūcijas. Zvērinātam tiesu izpildītājam saskaņā ar Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma 19. pantu pēc izpildu raksta un protokola kopijas saņemšanas nekavējoties jāpārbauda protokolā par aresta uzlikšanu mantai norādītās mantas un konfiscējamās mantas esamība, kā arī jāapķīlā konfiskācijai pakļautā manta. Atbilstoši šā likuma 20. pantam juridiskajai personai ir konfiscējama tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta protokolā par aresta uzlikšanu mantai kā juridiskajai personai piederošā manta. Izpildot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai juridiskās personas mantu, kas palikusi pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas un visu to prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms juridiskās personas mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa. Visbeidzot, kad spriedums ir izpildīts, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskācijas izpilde

Atšķirībā no mantas konfiskācijas kā papildsoda un juridiskajai personai piemērotā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa, kur par mantas konfiskācijas piemērošanu var lemt tikai tiesa, jautājumu par rīcību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju var izlemt gan procesa virzītājs, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, gan arī tiesa, taisot gala nolēmumu kriminālprocesā.

KPL 392.¹ pants paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības ar lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildu pierādījumus. Vienlaikus ar šāda lēmuma pieņemšanu procesa virzītājam ir pienākums arī izlemt jautājumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu. Proti, atbilstoši KPL 392.¹ panta ceturtās daļas 4. punktam lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu vienlaikus norāda arī lēmumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju. Savukārt tiesa, taisot spriedumu, saskaņā ar KPL 514. panta pirmās daļas 11. punktu izlemj jautājumu arī par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju. Attiecīgi tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā, kā to paredz KPL 529. panta pirmā daļa, papildus norāda lēmumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju, kā arī rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, citiem procesa laikā izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām. Jautājums par lietisko pierādījumu, ar noziedzīgo nodarījumu saistīto mantu, kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām ir primāri regulēts KPL 240. pantā. Šā panta pirmajā daļā ir noteikts, ka lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu un citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, proti:

1) lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina vai izsniedz ieinteresētajai institūcijai pēc tās lūguma;

2) konfiscētos noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetus nodod Valsts ieņēmumu dienestam, bet, ja tiem nav vērtības, – iznīcina;

3) konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

4) konfiscētos dzīvniekus un konfiscētos transportlīdzekļus nodod Valsts ieņēmumu dienestam;

5) konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama personas īpašumā, nodod Valsts ieņēmumu dienestam, bet, ja tai nav vērtības, – iznīcina;

6) konfiscētās lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā krimināllietā nav noskaidrota, nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Lietisko pierādījumu, dokumentu, ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas atdošanas kārtība ir noteikta KPL 240. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā. Lietisko pierādījumu realizāciju un iznīcināšanu veic Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Realizācijas un iznīcināšanas kārtība ir noteikta 2011. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu". Vienlaikus vērts uzsvērt, ka lietisko pierādījumu, dokumentu, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu iznīcināšana ir tāds pats personas tiesību uz īpašumu ierobežojums, kā arī mantiska soda gadījumā, lemjot par rīcību ar šādu mantu, tiesai noteikti būtu jāvērtē samērīgums.¹³

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda rīcību ar lietisko pierādījumu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas attiecīgo pierādījumu nebūs izņēmis. Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanās spēkā par to paziņo lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un iestādei, kas nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu. Īpašniekam vai valdītājam ir pienākums izņemt lietiskos pierādījumus divu mēnešu laikā, ja ne, tos nodot realizācijai vai iznīcina.

Savukārt, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets pieder citai personai, var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību saskaņā ar KL 70.¹⁴ panta pirmo daļu. Piemēram, ja transportlīdzeklis ticis īpaši pielāgots kontrabandas vajadzībām, bet tas nepieder kontrabandā apsūdzētajai personai, no tās var piedzīt šī transportlīdzekļa vērtību, ja tas izmantots KL 190. pantā paredzētā nozieguma izdarīšanai.

Šādos gadījumos lēmums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu ir nododams izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam saskaņā ar KPL 634.¹ panta pirmās daļas 3. punktu. Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs šādu lēmumu izpilda Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši KPL 634.¹ vienpadsmitajā daļā noteiktajam. Detalizēti mantas konfiskācijas izpilde Civilprocesa likuma kārtībā analizēta iepriekšējā nodaļā, kur apskatīta mantas konfiskācija kā papildsods.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde

Visbeidzot, laiks pieskarties noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei, kas no iepriekšējiem mantas konfiskācijas izpildes regulējumiem ir krietni komplicētāks un sarežģītāks, jo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes kārtība atšķiras no tā, vai lietā ir vai nav noziedzīgi iegūtā manta.

Kā jau tika iepriekš iezīmēts, tad līdz 2017. gada 31. jūlijam mantas konfiskācijas izpildi regulēja Latvijas Sodu izpildes kodeksa 26. nodaļa. Tā nenodalīja mantas konfiskācijas kā soda un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi. Visu veidu konfiskācija, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija, tika izpildīta šajā likumā un Civilprocesa likuma 630. pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi valstī nebija normatīvā regulējuma, kas paredzētu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei atbilstošu kārtību. Šāda situācija neatbilda Vīnes konvencijai, Palermo konvencijai, Varšavas konvencijai, kā arī FATF 4. rekomendācijai.

Šobrīd noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā ir paredzēta un noteikta KPL 358. pantā, kas nosaka, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

Ar grozījumiem KPL, kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā, likums tika papildināts ar 634.¹ pantu, kurā tika ietverts detalizēts regulējums attiecībā uz mantiska rakstura nolēmumu nodošanu izpildei gadījumā, ja izpildāma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā. Tāpat tika izstrādāts un 2017. gada 1. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums ar mērķi nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi. Šobrīd mantas konfiskācijas izpildi regulē gan KPL, gan Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums, gan Civilprocesa likums.

Mantas konfiskāciju izpilda Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma noteiktajā kārtībā, ja ir pieejama noziedzīgi iegūtā manta vai ir iespējamā noziedzīgi iegūtā manta, savukārt Civilprocesa likuma kārtībā mantas konfiskācija tiek izpildīta, ja noziedzīgi iegūtā manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta, nomaskēta (KL 70.¹⁴ panta otrā daļa) vai manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai nav citas mantas, uz kuru vērst piedziņu (KL 70.¹⁴ panta ceturtā daļa).

Papildus iepriekš nosauktajam noziedzīgi iegūtas mantas izpildi veic arī Valsts ieņēmumu dienests. KPL 634.¹ panta piektajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests izpilda noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja:

1) kriminālprocess ir pabeigts un tajā nav bijis iesniegts vai nav apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums;

2) kriminālprocess ir pabeigts un tajā ir apmierināts tikai valstij kā cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums;

3) lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.

Ja noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam, tad arī tam tiek nosūtīts izpildu dokuments daļā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Arī attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju tiesa konfiscē tikai konkrēti zināmu mantu, kura atrodas glabāšanā, un, nosūtot tiesas izpildrakstu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju, papildus jānosūta arī protokola vai lēmuma par aresta uzlikšanu mantai izraksts, kurā norādīta gan mantas atrašanās vieta, gan tās glabātājs. Izpildot tiesas vai prokurora nolēmumu, Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad manta būs nodota glabāšanā privātpersonai, sazināsies un vienosies ar mantas glabātāju par mantas nodošanu atbilstoši tam, kā to izpildu procesā dara zvērināts tiesu izpildītājs. Vienlaikus jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav paredzēts pienākums mantu meklēt, kā arī nodrošināt telpu, kurās atrodas konfiscētā manta, piespiedu atvēršanu. Ja arestētās mantas glabātājs izvairās vai citādi kavē konfiscētās mantas nodošanu, tai skaitā nereaģējot uz Valsts ieņēmumu dienesta prasībām nodrošināt konfiscētās mantas nodošanu, mantas glabātājs saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 308. pantu.

Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir jārīkojas saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā".

Attiecīgi saskaņā ar KPL 634.¹ panta pirmās daļas 5. punktu zvērināts tiesu izpildītājs veic noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, ja kriminālprocess ir pabeigts un ar tiesas nolēmumu kriminālprocesā ir apmierināts cietušajam, kas nav valsts, nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums. Zvērināts tiesu izpildītājs izpilda arī KPL 59. nodaļas kārtībā pieņemtos lēmumus par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, izņemot gadījumu, kas norādīts KPL 634.¹ panta piektās daļas 3. punktā, proti, ja kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.

Atbilstoši KPL 634.¹ panta ceturtajai daļai, ja piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, kuras izpilde piekritīga zvērinātam tiesu izpildītājam, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas. Tā kā saskaņā ar Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 4. panta ceturto daļu (atšķirībā no Civilprocesa likumā noteiktās kārtības) parādnieka personai un tās rīcībai nav ietekmes uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, nolēmuma izpildes piekritība noteikta pēc konfiscētās mantas (īpašuma) atrašanās vietas, nevis parādnieka dzīvesvietas.

Lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka vienu konfiskācijas nolēmumu izpilda viens, nevis vairāki zvērināti tiesu izpildītāji, KPL 634.¹ panta ceturtajā daļā ir noteikts: ja vienā nolēmumā konfiscēta gan kustamā vai nekustamā manta, gan bezķermeniska lieta vai finanšu līdzekļi, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc kustamās vai nekustamās mantas atrašanās vietas, jo noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citu bezķermenisku lietu konfiskācijas izpildes vietai nav praktiskas nozīmes.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi zvērināts tiesu izpildītājs veic Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā zvērināti tiesu izpildītāji veic noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi tikai tādā gadījumā, ja no šīs mantas atsavināšanas rezultātā iegūtiem līdzekļiem ir (vai nākotnē var būt) jāapmierina cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācija, zvērinātu tiesu izpildītājam tiek nosūtīti divi atsevišķi izpildu dokumenti – viens par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi un otrs – par cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Tā kā noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde veicama Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā, bet kaitējuma kompensācijas piedziņa cietušā labā veicama Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs katram no šiem izpildu dokumentiem ieved atsevišķu izpildu lietu. Ja parādniekam ir cita, legāla manta vai ienākumi, zvērināts tiesu izpildītājs var vērst pret to piedziņu, lai piedzītu kaitējuma kompensāciju cietušā labā. Paralēli zvērināts tiesu izpildītājs veic nepieciešamās darbības izpildu lietā par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas izpildi. No konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem līdzekļiem zvērināts tiesu izpildītājs vispirms sedz cietušā kaitējuma kompensāciju (ciktāl tā jau nav segta izpildu lietā par kompensācijas piedziņu). Gadījumā, ja nolēmuma izpilde daļā par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju nav iespējama ne izpildu lietā par piedziņu, ne izpildu lietā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs par to paziņo tiesai un cietušajam atbilstoši KPL 639. panta trešajai daļai.

Ja noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde ir iespējama, zvērināts tiesu izpildītājs mantas atsavināšanu veic Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā, no iegūtajiem naudas līdzekļiem sedzot cietušā prasījumu atbilstoši minētā likuma 43. un 44. pantā noteiktajai kārtībai, kādā notiek konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto līdzekļu sadales un izmantošanas kārtība.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 43. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka konfiscētos finanšu līdzekļus un naudas līdzekļus, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā šādā secībā:

1) sedz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, kas pamatota ar šim zvērinātajam tiesu izpildītājam izpildei iesniegto izpildrakstu;

2) sedz nolēmuma izpildes izdevumus, kas radušies izpildu lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu;

3) pamatojoties uz paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, attiecīgās pašvaldības budžetā samaksā nekustamā īpašuma nodokli par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušas izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles;

4) sedz nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar šim zvērinātajam tiesu izpildītājam izpildei iesniegtu lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;

5) atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

Gadījumā, ja viens no cietušajiem ir valsts, tās prasījumu par kaitējuma kompensāciju sedz pēc tam, kad segti nolēmuma izpildes izdevumi. Savukārt, ja ar konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus cietušo prasījumus saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem, prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram cietušajam. Norādāms, ka Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 44. panta pirmajā daļā ir noteikts, ja, izpildot tiesas lēmumu par mantas konfiskāciju, kas pieņemts KPL 59. nodaļas noteiktajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu realizējis, pirms stājies spēkā gala nolēmums, zvērināts tiesu izpildītājs naudas līdzekļus, kā arī konfiscētos noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, no kuriem atskaitīti nolēmuma izpildes izdevumi, glabā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā līdz brīdim, kad viņš saņem procesa virzītāja informāciju par gala nolēmumu krimināllietā un rīcību ar zvērināta tiesu izpildītāja kontā glabātajiem naudas līdzekļiem. Deponētos naudas līdzekļus cietušajam un valstij izmaksā šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā.

Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt (KPL 634.¹ panta 12. daļa), izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2019. gada 1. janvārī spēkā stājās KPL 634.¹ panta otrā daļa, atbilstoši kurai turpmāk nolēmumu par cietušajam – fiziskajai personai nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc personas (notiesātā) dzīvesvietas (juridiskajai personai – pēc tās juridiskās adreses) vai pēc tās mantas atrašanās vietas. Līdz ar to cietušajam – fiziskajai personai vairs nav nepieciešams pašam doties uz tiesu izpildraksta saņemšanai un attiecīgi vēlāk vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja. Attiecībā uz cietušajiem – juridiskajām personām paliek spēkā līdzšinējā kārtība, proti, juridiskajai personai pašai jāvēršas tiesā, lai saņemtu izpildu dokumentu par tai nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu.