Latvijas krimināltiesības nedzīvo atrauti no kopējām Eiropas un starptautiskajām attīstības tendencēm, ko ietekmē globālā noziedzība. Vienlaikus krimināltiesības ietekmē arī nacionālās vajadzības. Tehnoloģiju straujā attīstība, personu brīva kustība un organizētās noziedzības spēja atrast arvien jaunus noziegumu izdarīšanas veidus, nozīmē arī to, ka tiesību normu piemērotājiem, politikas veidotājiem un likumdevējam arvien straujāk ir jāspēj reaģēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Vardarbības direktīva

2022. gada 8. martā Eiropas Komisija (turpmāk – EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Direktīvai par cīņu pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Vardarbības direktīva).¹ Direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā ES. Tas darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts cietušajām personām, prevencija, koordinācija un sadarbība, tostarp nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju starp sievietēm un vīriešiem. Tādējādi priekšlikums veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi (Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) V sadaļa).

Lai sasniegtu šos mērķus, direktīvas priekšlikums padara efektīvākus pašreizējos ES juridiskos instrumentus, kas ir būtiski vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai, rada augšupvērstu konverģenci un novērš nepilnības aizsardzības, tiesu pieejamības, atbalsta, prevencijas, koordinācijas un sadarbības jomā un saskaņo ES tiesību aktus ar iedibinātajiem starptautiskajiem standartiem.

Direktīvas projekts paredz noteikt kriminālatbildību par konkrētiem kibervardarbības veidiem (kibervajāšana, kiberuzmākšanās, intīma rakstura vai manipulētu materiālu kopīgošana bez piekrišanas).