Ja viss iepriekšējais mēnesis pagājis futbola zīmē, tad, nenoliedzami, atlikušais jūlija mēnesis un augusts sporta ziņā būs Olimpisko spēļu laiks. Šogad Olimpiskās spēles norisināsies Parīzē, un tās tiks atklātas jau šonedēļ – 26. jūlijā. Kaut gan sākumā varētu šķist, ka nekāda sakara sportam ar tiesībām nav, saistība ir liela.

Kā aktuālāko var minēt faktu, ka Baltkrievijas un Krievijas sportisti tomēr drīkstēs piedalīties Olimpiskajās spēlēs kā individuālie neitrālie atlēti.¹ Dažreiz plašsaziņas līdzekļos tiek argumentēts, ka nav nekāda sakara sportam ar ģeopolitiskajiem notikumiem. Tāpat tiek identificēta kolīzija starp sportista tiesībām piedalīties sacensībās un publisko tiesību ievērošanu. Tomēr konkrētajā situācijā atsevišķi žurnālisti arvien detalizētākos pētījumos ir atklājuši, ka vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas sportistu un vairāk nekā trešdaļa Baltkrievijas sportistu, kas piedalīsies Parīzes Olimpiskajās spēlēs, ir pārkāpuši Starptautiskās Olimpiskās komitejas neitralitātes noteikumus, atbalstot Vladimira Putina iebrukumu Ukrainā vai strādājot Krievijas militārajos vai izlūkdienestos.² Tas diemžēl parāda, ka sportisti ne vienmēr paliek neitrāli arī prettiesiskās darbībās.

Tāpat arvien aktuālāks jautājums starptautiskā sporta vidē par transseksuāļu tiesībām piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Minētais jautājums raisījis arī zināmas nesaskaņas starp pašiem sportistiem. Piemēram, britu elites sportistu anonīmā aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 70 % aptaujāto britu sportistu jūtas neērti, ja transseksuāli sportisti sportā sacenšas sieviešu kategorijā, bet 67 % jūtas neērti publiski runāt par šo jautājumu.³ Pasaules vieglatlētikas, riteņbraukšanas, peldēšanas, regbija un kriketa organizācijas ir aizliegušas transseksuālām sievietēm piedalīties sacensībās sieviešu kategorijās, ja pirms pārejas sākuma viņas ir sasniegušas pubertāti.⁴ Šajā jautājumā arī ir saskatāmas zināmas kolīzijas un paredzams, ka tiesas par to vēl sniegs savas atziņas. Piemēram, jau šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiek skatīta lieta Samenya v. Switzerland, kas skar vairākus sarežģītus cilvēktiesību jautājumus saistībā ar starptautiska līmeņa sportisti, kurai tika pieprasīts veikt hormonu terapiju, lai samazinātu tās dabisko testosterona līmenī. Atsakoties no šādas procedūras, viņai tika liegta dalība starptautiskās sacensībās sieviešu kategorijā. Šī ir iespēja tiesai precizēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas standartus attiecībā uz sportistiem ar dažādiem bioloģiskajiem parametriem, kā arī valsts pienākumus sporta tiesībās.

Kā vēl vienu aktualitāti jāmin sportistu tiesības uz atpūtu. Konkrētāk, starptautiskajos medijos arvien biežāk izskan raizes par futbolistu veselību. Attiecīgi, pastāv pamatotas bažas par to, ka sporta kalendāri kļūst arvien piesātinātāki, kas tiešā mērā ietekmē sportistu veselību un paagustina traumu riskus. Ja vidēji futbola sezona sākas augustā un beidzas tikai jūlijā (jāierēķina vēl pirmssezonas sagatavošanās posmi), un vidēji nedēļā vismaz divas reizes dienā ir treniņi, un divas spēles nedēļā, tas paaugstina fiziskās un mentālās veselības riskus. Jau vairākas futbolistu arodbiedrības ir paudušas savu neapmierinātību ar esošo kārtību,⁵ tādēļ būs interesanti sekot līdzi notikumiem, kā šis konflikts atrisināsies.

Ievērojot sportisko vasaru un notikumus sporta nozarē, žurnāla redakcija ir parūpējusies par sporta tiesību aktualizēšanu, tādēļ aicinām žurnāla lasītājus iepazīties ar gaidāmo 6. augusta numura speciālizlaidumu, kas paredzēts šai nozarei.