Kāpēc vajadzīgs jauns Civilstāvokļa aktu likums
Ārija Iklāva, TM Dzimtsarakstu departamenta direktore, – “Jurista Vārdam”
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
– 1.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja trīs likumprojektus – Civilstāvokļa aktu likumu, grozījumus Civillikumā un grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Jūs bijāt šo likumu grozījumu izstrādes darba grupā. Kāpēc nepieciešamas izmaiņas minētajos likumos?
– Valdība atbalstīja iepriekš minētos likumprojektus, kas ir savstarpēji saistīti. Domāju, ka arī Saeimas akceptam būtu jābūt pozitīvam. Pašreiz spēkā esošais likums “Par civilstāvokļa aktiem” neatbilst grozījumiem Civillikuma (CL) ģimenes tiesību daļā, Personu apliecinošu dokumentu likumam, Iedzīvotāju reģistra likuma noteikumiem, kā arī Administratīvā procesa likuma (APL) normām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
